1

Tēma: kā cīnīties ar bezspēku?

Enerģijas trūkums un bezspēks mani nomoka jau gandrīz gadu, ja pirms pusgada vēl spēju strādāt divos darbos un nekas cits bez darba un atlūšanas mājās man neeksistēja, tad tagad es jūtos tik pat ļauni strādājot uz pusslodzi ar visu to, ka man bija atvaļinājums nesen.
Asins analīzes ir ok, vitamīnus, kad atceros iedzeru, bet tas mani dzen izmisumā, citi arī redz, ka es tāds pārguris visu laiku. Daži īpaši apzinīgie un gudri cilvēki man pārmet, ka es strādāju pusslodzi, kā tā var, kāds es sliņķis utt, jo neviens, pilnigi neviens nesaprot cik drausmīgi tas ir. Brīvdienās varu nogulēt 10-12 stundas, darbadienās vairāk par 6-7 nesanāk.
Itkā neesmu vēl tik vecs- nedaudz zem 30. Centos saņemties nodarboties ar sportu, bet kad sirds miera stāvoklī knapi pumpē, tad sporta laikā nav iespējams elpot un ātri vien paliek slikti.
Jūtos slims, nesaprotu vai tiešām esmu un ja jā, tad ar ko. Kafijas dzert nav jēga, dzeru tās pāri jēgai un tāpat nāk miegs, arī melnās tējas reizēm, bet no tām man sāp galva, ja par daudz dzeru. Protams var jau izdzīt pēdējās enerģijas paliekas, bet tad ir vēl ļaunāk pēc tam.
Es jūtos briesmīgi pat brīvdienās, pat ja 2 dienas kārtīgi izguļos, tad 3.dienā, kad uz darbu jāiet knapi spēju pastrādāt. Antidepresanti diži nepalīdz pret šito, vairs tos nedzeru, jo bonusā tam visam vēl pieciest blakusparādības šķiet par daudz.
Emocijas prakstiski nav, varbūt ja galīgi beigsies tad sākšu dzert AD, nu vienīgi ļoti krīt uz nerviem daudz kas, bet kad esi pārguris nonstopā vai vsp ir reāli kaut ko just. Grūti arī sevi motivēt kaut ko darīt un pienākumu un vainas apziņa nožmiedz. Dusmas uz sevi, bet tas nelīdz, esmu totāli neproduktīvs.

Varbūt vēl kādam tā ir bijis?

2

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Aha, man savu laiku tas periods bij...vienīgi ja pa brīvdienām guli 10-12h tas ir labi, es ne darba ne brīvdienās nevarēju pagulēt vairāk par 5-6h un nereti vel divos piegājienos - pagulēju pāris stundas, piecēlos un pēc laika vel pāris stundas.
Principā jo mazāk dari, jo mazāk spēka ir darīt... ar mokām jāspiež sevi strādāt, ar katru reizi bik vairāk.. tā tos spēku var mēģināt atjaunot.
kafija te bieži strādā otrādi kad sāc daudz dert, uzdzen tikai bezspēku

3

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Fuskus, man tā īsti gan nav. Kad es daudz strādāju (2 darbos), es jutos pilnīgi beigts un neko vsp negribēju, man bija tikai darbs un gulta. Tagad ir nedaudz labāk, nav tiiik traki, bet arī spēka nav. Dr man teica, ka man izdegšanas sindroms, bet pēc loģikas tam vajadzētu pāriet ja strādā mazak (to es saku), bet man nepāriet.
Protams ir dzirdēts ka jo vairāk tu dari jo vairāk vari, bet tas ir līdz laikam. Man cilvēki agrak teica- wow tu tik daudz dari kā tu to visu paspēj? Bet vai es biju laimīgs? vai jebkas man deva kaut mazāko gandarījumu? Es jutos kā izžmiegts citrons un vēlējos tikai kaut tas viss aplis beigtos.
vienīgais, ko varu teikt- sports reāli palīdz, tikai šobrīd man ir tik grūti sirdij (ļoti ātrs pulss un sirdī dur), ka gribēdams mēģinu un nobesos jo nesanāk jo no elpas trūkuma viss gar acīm melns paliek un ja cenšos sevi pārvarēt vēl slikta dūša nāk virsū.
gadu iepriekš es ļoti centos mīļotās dēļ, viņa deva man spēku un motivāciju darīt pāri jēgai utt, bet kad izšķīrāmies viss sabruka, bez motivācijas grūti dzīvot, bet nevar par motivāciju ielikt otru cilvēku, kā es to darīju. Reizēm šķiet ka vienalga kā es izskatos un ko es ēdu utt, un ka mājās bardaks, viss vienalga, tāda vienaldzība. varbūt jaunas attecības mani glābtu bet nu jāiemācās tak arī bez tā justies kā cilvēkam.

4

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Tipiska depresija...
Izdegšanas simptons jau tas pats vd vien ir, tikai citiem vārdiem. Ja dari daudz, bet nakādas baudas no tā nav izdegsi agri vai vēlu.Rakstīji, ka izdegšana pāriet, ja mazāk strādā - tas ir galīgi nepareizi, izdegšana pāriet kad atrodi tajā ko dari ko patīkamu, iedvesmojošu. Piespiedu kārtā darot nekas labi nebeidzas. Jāatrod kas tāds kas ir sirdij tīkamāks, ja ne kā pamatdarbs tad vismaz aizraušanās/hobijs . Šis ir sarežģīts gadījums pie faktora pietiekoši nopelnīt. Lai ko dari tajā ir jāatrod kas pozitīvs, kaut vai ja besī viss ko dari, ir kaut jāpieņem ka labums būs pēc laika, tev šo ir jāizdara lai vēlāk būtu nopelnījis ko labāku. Krist panikā laika pietiks vienmēr - to atstāsim kā pēdējo uzdevumu.
Sports palīdz gan. Ir grūti sirdij ? Dari mazliet, īss kardio treniņš, vel kāds spēka treniņš, 10 minūtes vienu, 15 minūtes otru... tā katru dienu.. pēc mēneša jau sevi nepazīsi. Bet visā visumā tam tikt cauri ir 3-6 mēnešu darbs. Pēc manas pieredzes.

Jāiemācās būs laimīgam ar sevi...

5

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Es kad ir spēks kājām staigāju, tas palīdz sirdij, agrāk kāju uz trenažieru zāli, tad bija uzreiz pašapziņa augšā, gāju katru otro dienu. Bet jā tad man bija svarīgi patikt draudzenei, kura mani pameta šā vai tā lai gan es biju gatavs uz jebko viņas dēļ, bet nu es biju totāli atkarīgs no viņas, kurai tad tādu vajag.
Šogad aizgāju uz zāli, sapratu, ka neko vairs nevaru un aizgāju vēl 2 reizes, tas pats, vairs negāju.

Laikam jā ir man depresija, man ir hobiji, kas man nedod prieku jau sen.. Nekas nedod prieku, gandarījumu, itkā es apzinos, ka man ir tādas un tādas intereses, bet tā ir apziņa, es to nejūtu. Esmu no tiem, kas cieš no perfekcionima un uzskata, ka lai ko es darītu es nedaru pietiekami labi un nevaag pieņemt to, vajag sevi uzlabot.
Es šodien izgulējos, domāju vajadzētu padarīt to un to un galu galā ko es daru? neko. un dusmojos uz sevi par to. un čīkstu šeit.

Par darbu runājot- man darbs neriebjas, man pat patīk, vienīgais ir grūti tik agri piecelties un izturēt tās nieka 8 stundas tur un bieži vien moka bažas ka vnk neizturēšu, jo man darbā bieži ir slikti fiziski, ka ar mokām izturu to dienu un mājās eju gulēt (ja varu).

Es nespeju sevi piespiest dzert AD, jo man jau tā katru otro dienu ir slikti un no AD man ir slikta dūša un ļoti sāp galva un dr saka, ka tik mazās devās nebūs efekta, bet lielākās nevaru izturēt ka visu laiku ir slikti, vienīgais, ja ir trauksme, tad pret trauksmi gan palīdz.

Reiz man bija vieglā formā mazasinība, biju pārliecināts, ka tā ir visa ļaunuma sakne, bet ģimenes dr man pateica, ka šai nebija tik traki pat ar vēl lielāku mazasinību un ka man esot depresija, jautāja vai man ir stress darbā. Teicu, ka man vsp nekad nav stresa, jo nav spēka stresot, ka ne par ko nepārdzīvoju, jo nekas slikts nav noticis, vnk nav spēka. man tāpat teica, ka tā ir depresija, padomāju- ai tie ārsti katram otrajam gan jau saka- tev tas no nerviem un pie tā arī tas toreiz palika.

Vēl aizvien es nespēju saprast vai tiešām cilvēks jūtas tik slims un vārgs tikai depresijas dēļ, tas ir kaut kāds lāsts. Reizēm gribas kaut kur iekulties tikai lai izprovocētu vismaz kaut kādas emocijas. Vai tiešām vienīgais risinājums ir dzert ripas... ehhh.....

6

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Jā, uzkrītoši Tavos tekstos krīt acīs ka darīji visu bijušās dēļ... baigi stulbi un klasiski, ka pameta... ja neskaita visu fizisko un materiālo pusi, cik daudz darījāt morāli viens otram, šķiet ka ne daudz... No visa ir jāmācās, cieni vairāk sevi, dari vairāk sev - un citi cienīs Tevi un darīs priekš Tevis... tu vnk būsi labs citiem pašam uz to neiespringstot, tas vnk ir jāizskolo sevī. Galvenais nebūt pārāk labam big_smile

Atsākt iet uz zāli ir pagrūti.. es arī pirms mēnešiem gribēju atsākt bet izgāzos savā mēģinājumā, par ko gan jāsaka, ka ir prieks jo atklājās, ka man ir muguras problēmas. Bet nebija arī kādas motivācijas to darīt, visu laiku darbā bij problēmas, ar enerģiju arī pasūdīgi... visa dzīve savā ziņā jebkuram ir tāda kā depresija, tik kurš var atļauties necīnīties ar to, bet kurš ir nonācis tik tālu, kā piem., šobrīd Tu un vairs nevari palaist to pašplūsmā, jāiemācās pašam kontrolēt ja negribi sevi galīgās dillēs iedzīt.

Atkal teikšu pretstatu tam ko liekas, ka es varētu teikt/ieteikt - ja nekas nepatīk, nedod prieku - nedari neko ! Grūti formulēt kā es to domāju, bet tiešām - nedari pilnīgi neko, paņemt arī atvaļinājumu - kādu nedēļu nodzīvo viens pa mājām, ne darba, ne treniņi - paskaties kā jutīsies, katru dienu novērtē sevi no malas - kā izskaties, ko tev tas dod, ko patiesi gribētu padarīt... Kā vīrietim noteikt būtu daudz secinājumu laiciņu šādi padzīvojot. Arī šis varētu būt veids kā dabūt sevi atpakaļ uz kājām...
Cīnīties ar bezspēku/depresiju ir vairāki scenāriji - jāizvēlas vienu un jāturas pie tā, dzelžaini jāturas un jātic ka dari visu pareizi. To starpā arī ir medikamenti + psihoterapija.

Par mazasinību nezinu komentēt, neizprotu kas tas ir, bet kkad bērnībā parasti jau katram ir bijušas kādas veselības problēmas un tad gribas tur ar VD vainu piešūt. Reti tur ir savelkamas paralēles un ja ārsts teica, ka nav, labāk ticēt ka nav un domāt ko tālāk darīt...

Jā, cilvēks tik slims un vārgs var justies tikai dēļ depresijas.... varētu nosaukt daudz konkrētus piemērus no cilvēkiem ko pazīstu. Tas nav nekāds jaunums. Un vārdi tas ir kkāds lāsts savu laiku arī man bij nākuši prātā big_smile
Doma par iekulšanos kkur nemaz nav slikta (protams likuma ietvaros). Izdarīt kko spontānu, ko tādu ko agrāk nedarīji, kas agrāk likās ''nepareizi'' - tas nebūt nav slikti.

7

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Man arī ir muguras problēmas, iet sāpe uz kāju, bet ja paiet varu, tad neredzu jēgu skriet taisīt magnētisko rezonansi, jo ja būtu kaut kas ļoti traks, tad jau sāpētu arī trakāk. Tu kko čatā rakstīji, kura diska trūce tev ir? Man uz jautājuma zīmes traumatologs uzlika šo dg + radikulopātija. Izrakstīja zāles, bet nedzeru, jo nav tās tik drausmigas sāpes, galva noteikti mēdz sāpēt trakāk un katru otro dienu. Protams kad tikko man tas sākās es jau biju izmisis un domāju- viss, būs jāiet uz operāciju, neko celt vairs nevar un biju sadepresojies.

Tev tagad enerģijas pietiek?

Es nevaru nedarīt neko, jūtos vainīgs un paliek vēl sliktāk, bet protams ir dienas, kad neko jēdzīgu neizdaru un jūtos drausmīgi par to. bet es domāju, ka aizbraukt kkur pie dabas ja nebūtu tik atbaidošs laiks uz vismaz nedēļu noteikti palīdzētu, projām no visa un visiem, pietrūkst brīvības sajūtas, sajūta, ka esmu mūžīgi ierobežots, apkrauts ar pienākumiem un pārmetumiem, ka daru par maz.
Kad nedarīju neko, tas beidzās ļoti nelāgi, visu laiku tikai gulēju, neko neēdu, dzēru miega zāles un tā kādu nedēļu, beigās uznāca melnie, piedzēros, izgāzu emocijas jā, laikam palika bišķi labāk uz īsu brīdi. Toreiz gan man tas beidzās ar slimnīcu, jo mēģināju padarīt sev galu, bet pēc slimnīcas palika labāk, lai gan tur nebija pārāk forši, palātas biedri drausmīgi krita uz nerviem, ar ārstu komunikācija bija minimāla, ar māsiņām vēl minimālāka, bet ripas man deva un darīt neko man tāpat negribējās. Reizēm bija domas atkal par slimnīcu, bet šķiet, ka nav jau tiiik traki kā toreiz, ka pāries un man bail zaudēt darbu, man gan dr teica, ka neviens nevar to pārbaudīt, bet tad būtu jādabū feikā slimības lapa no cita dr, jo neatzīšos tak. bet nē, tagad toč anv tik traki, tagad vnk nav spēka.

8

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Domāju, pirmkārt ir vērts pamēģināt citus AD,  no kuriem nav slikti un kas kaut mazliet uzlabo pašsajūtu, otrkārt izklaisās, ka Tev ir totāla rutīna, kas saucas Darbs-Mājas. Un viss. ir jāatrod kāda nodarbe, kas aizpilda Tavu nrīvo laiku un kas kaut nedaudz ļauj domāt par ko citu, novērš domas no tā, ka ir slikti. Tev draugu nav? Ar ko kopā izbraukt pie dabas, uSpēlēt kādu bumbu, kārtis...vienalga. Un patiesībā arī attiecības palīdz, otra pusīte, ja ir atbalstoša un saprotoša, tad prioritātes pamainās un nav vaira tik daudz laika sevi žēlot un būt pefekcionistam, ir jāpielàgojas, jāmeklē kompromisi. Bet jāsāk ar to, ka pašam jāgrib, jāgrib mainīt savu dzīvi, pašsajūtu, kaut vai piemeklējot pareizās zāles. Nedrīkst padoties un ļauties pašplūsmai ko Tu dari tagad! Jārunā ar sevi, jāmotivē-jāsaka, jā es gribu dzīvot labāk, savādāk, izbaudīt, priecāties, smieties, justies labi. Bet tas notiks tikai tad kad pats tam sāksi ticēt un sāksi kaut ko darīt lietas labā, nevis iegāzīsies gultā un gulēsi.

9

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Tas šķiet ir pirmais simptoms trūcei ja sāpes pāriet uz kājām. Cik tālu kājā ir sāpes ? Un kas liek domāt ka pie vienas mugura ja pārbaudes nav bijušas ? Kā domā kura diska trūce man ir ? Jostasdaļā, L5 . Vispār saprotu ka jau ilgāk par gadu biju ar viņu dzīvojis, tik iepriekšreiz brutāli svaru zālē saliku atpakaļ, ka sāpes vairs nejutu, bet toties tagad ir konkrēti salaists dēlī...
Nesūdzos par enerģiju vispārībā, grūti teikt par pēdējiem mēnešiem diviem, jo visu laiku neko nedaru, dzīvoju pa mājām...

Tu būsi sarežģītāks gadījums kā gribētos no malas domāt... noteikt vajag speciālistu un zāles, forumā runājot vesels nepaliksi

10

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Kamene, draugi un paziņas man ir daudz, pavadu ar tiem daudz laika,paspeju jau izbraukt pie dabas, bieži tiekos, katru brīvo dienu, bet tas nepalīdz. Ja depresiju avrētu tik vienkārši atrināt, tad neviens ar to vairs laikam nesirgtu.
Tā runā tipiski cilvēki, kas nekad nav zinājuši, kas ir depresija. Es smejos ar draugiem, bet man nav prieka, visi mani uzskata par pozitīvu cilvēku, bet iekšēji es jūtos miris, es visu laiku ar kādu  pavadu laiku, ir meitenes, kam patīku, bet es neredzu jēgu ar viņām ielaisties, ja negribu ar viņām neko ilgtermiņā, jo es uzreiz varu pateikt vai mani interesē kāda paīstam vai nē.
Es neko nejūtu. Spēlēju bumbu ar draugiem vai nē, atpūšos pie dabas vai nē. Tas, ka es labi māku tēlot, ir cita lieta.
Nemēdzu iegāzties gultā, bet tu reāli runā kā visi tie, kas nosoda tos, kam ir depresija, esmu pie tā līdz nelabumam jau pieradis, ka cilvēki vnk nesaprot.
Protams, ka otrā pusīte palīdz, bet ne jau tā iemesla pēc ko tu apraksti, bet tapēc, ka vismaz es, kad esmu ar kādu, man pret viņu ir jūtas, kuru man šobrīd nav vispār, man viņa dod dzīvei jēgu, prieku, gribu lai viņai ir labi, kad viņas nav, man nav ne jūtu, ne jēgas un tas nav labi, ka cilveks ir atkarīgs no otra cilveka, to attiecībās var just, tas grauj attiecības, lai gan tu centies būt ideāls priekš otra, tā atkarība sabojā visu, cilvēkam nevajag no viņa atkarīgu otro pusīti, ir bijis arī pretēji, ka no manis ir atkarīga, tas smacē.

11

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Fuskus nu man iet sāpe iet no muguras lejas pa visu kāju, ārsts veica izmeklējumus, bet teica, ka lai precizētu vajag magnētisko rezonansi, jo rentgenā diskus neredz, bet kāja ir vājāka, bet vaina neesot kāja, bet mugurā, tā viņš teica. Tas gan tā sekundāri, baigi netraucē, baigi smagumus nēsāt gan vairs nevaru, jo tad uzreiz jūt.

Ok esmu bezcerīgs, es zināju big_smile

Tu bezdarbnieks esi vai vnk garais atvaļinājums?

Pašnāvnieciskas aktivitātes gan sen vairs nedaru, tas bija pāris gadi atpakaļ, bet tad man depresija bija tikai periodiski un ilgāk par 3 mēnešiem nebija, bija atkal viss ļoti labi., tgd vairs tā nav, tad sāku domāt, ka laikam tas ir nopietni. Cilvēki domā, ka esmu normāls,v nk ka pa naktīm neguļu, jo vienmēr tāds noguris.

12

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Kamene, sorry negribēju tevi aizvainot, mani vnk viegli sadusmot jo esmu līdz nelabumam atklausijies šāda tipa tekstos, asi uz tiem reaģēju un pats labākais ir tas, ka to visu esmu n-tās reizēs jau izdarījis, ko visi man gudri iesaka un iedomājās, ka sevi žēloju un guļu gultā, to es daru tikai kad vnk atrubos no bezspēka, reizēm ārpus gultas, jo miegs man nāk visu laiku, es daru visu to, kas man nedod prieku, bet kad nav vispār vairs spēka, tad sākās izmisums un šādi ieteikumi šoreiz ir nevietā, nesūdzos ne par vientulību, ne sliktu garstāvokli, bet par to, ka jūtos slims no tā cik ļoti mani moka bezspēks, es pat nezinu vai tā ir depresija, jo mani nomāc tikai tas, ka man nav spēka

13

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

despair rakstīja:

Fuskus nu man iet sāpe iet no muguras lejas pa visu kāju, ārsts veica izmeklējumus, bet teica, ka lai precizētu vajag magnētisko rezonansi, jo rentgenā diskus neredz, bet kāja ir vājāka, bet vaina neesot kāja, bet mugurā, tā viņš teica. Tas gan tā sekundāri, baigi netraucē, baigi smagumus nēsāt gan vairs nevaru, jo tad uzreiz jūt.

Ok esmu bezcerīgs, es zināju big_smile

Tu bezdarbnieks esi vai vnk garais atvaļinājums?

Pašnāvnieciskas aktivitātes gan sen vairs nedaru, tas bija pāris gadi atpakaļ, bet tad man depresija bija tikai periodiski un ilgāk par 3 mēnešiem nebija, bija atkal viss ļoti labi., tgd vairs tā nav, tad sāku domāt, ka laikam tas ir nopietni. Cilvēki domā, ka esmu normāls,v nk ka pa naktīm neguļu, jo vienmēr tāds noguris.


Diezgan nenopietni no pieauguša cilvēka puses... jo ilgāk vilksi garumā muguras problēmas, jo grūtāk un sāpīgāk būs tikt galā kad dzīve piespiedīs sākt ārstēt.

Bezcerīgs esi tik ilgi kamēr tā domā, ka esi bezcerīgs smile
Slimības lapa, jau ilgāk par 2 mēneši...

Uz to var paskatīties dažādi, varbūt nopietni nebij ne tad, ne tagad. Varbūt nopietni jau ir daudzi gadi. Tā lēkāšana te labi, te slikti nekam neder... labāk vienreiz kaut ilgāk izciest, bet tikt ārā no tā ar saprātu, izprotot cēloņus un saprotot kā rīkoties, ko tālāk darīsi...
Tie cilvēki kas sabiedrībā smaidā, priecājas un visu dara kamēr mājās krīt panikā, neko nedara un domā cik viss ir slikti mēdz būt mentāli visvājākie, lielākais drauds sabiedrībai smile

14

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Baigi daudz vainas ir tajā perfekcionismā. Jāatbrīvojas no tā. Izdariji kādu mazu daļu kād darba - super, ir jāpriecājas par to. Jāredz labais katrā solī no visa kopējā darba. Un nevajag sevi vērtēt pārāk augstu - ka visu izdarīsi tagad un ar pirmo reizi, tā nenotiek un tā nav jānotiek. Jo lēnāk nonāksi līdz rezultātam, jo vairāk darba būs ieguldīts un vairāk sapratīsi no kopējās padarītās ainas.

15

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Es neapvainojos, bet sapratu, ka tādā gadījumā es laikam nesaprotu kas ir depresihaun paldies dievam man tādas nav, un labi ka tā. Jo man AD palīdzēja, atgrieza kaut nedaudz dzīvesprieku, tāpat aktivitātes, domu novēršana un mīļotais cilvēks. Šis ir tikai pierādījums, ka nav kas tāds, kas palīdz visiem. Esam atšķirīgi, katram savs. Lai izdodas, es nevēlējos Tevi mācīt dzīvot!

16

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Fuskus, gluži vienkārši es neredzu jēgu no tā, ja paiet varu, tad operēties nevajag un tālāk? Ko es iesākšu ar to, ka uzzināšu specifiskāk. varbūt kad saņemšos aiziešu pie neirologa pēc nosūtījuma, jo man teica, ka ģimenes ārsts to nevar iedot, bet visā visumā visa tā epopeja man besī.. Tās rindas visur pēc kārtas, bet nu var jau pagaidīt, ja nav akūti, bet esmu no tiem, kas jā ir nenopietns un pie ārsta iet tik tad, kad galīgi vairs nevar (tai skaitā psihiatra, kā es vilku garumā...), man vienkārši ir savā ziņā bailes? Pat nezinu kas. Man ļoti nepatīk veselības iestādes, iedzen savā ziņā kaut kādas bailes laikam, ir cilvēki, kas pie katra mazākā sīkuma skrien pie dr, ir, kas iet, kad galīgi nevar un ir tie, kam ir adekvāta attieksme pret ārstiem, laikam tev Fuskus big_smile

Nu es sāku satraukties, kad man šis stāvoklis ilga vairāk kā pusgadu, sapratu, ka labi nav, tagad tas ir nu jau  gandrīz gadu. To, ka man agrāk nāca virsū melnie, īpaši jau rudeņos, es jau biju pieradis un zināju, ka tas pāries, šis ir pirmais gads, kad nepāriet.
Vislielākā atšķirība ir tajā, ka agrāk man ar visu depresīvo bija emocijas, bet tagad nav.
Sabiedrību itkā neapdraudu big_smile Pret cilvēkiem cenšos izturētos labi, viegli gan sakonfliktējos, bet pirmais nekad nesāku. Esmu diezgan mierīgs, komunikabls, sabiedrisks, man ir agrāk teikts, ka esmu baigais pofigists un visu baigi viegli uztveru, kas ir smaga ilūzija, bet es neizrādu nekad, ka nejūtos labi, tas sagrautu manu pašapzinu, man ir svarīgi tēlot stipro, bet rezultātā es tik ļoti daudz tēloju un esmu tāds, kā citi grib- smaidīgais, pozitīvais, tāds kā vajag čalis, ka tas arī savā ziņā sagrauj, jo es neesmu patiess, jo man tas ir aizgājis tik tālu, ka es pat draugu priekšā nespēju būt patiess un ja kādreiz es pasaku, ka man ir slikti, tad ļaunākais, ko var dzirdēt ir- man arī tā bija, redzi es daru to, to un to. Protams, katram svarīgāks ir viņš pats un tā vietā lai uzklausītu otru vajag pateikt, ka tu gan esi baigi varošs, otrs variants ir tie bezjēdzīgie teksti saņemies, beidz sevi žēlot utml, kad tu atkal saproti, ka nav īsti neviena, kas jebkad spētu tevi saprast, tāpēc ja esmu galīgi beigts es samurgoju, ka sāp zobs vai esmu apslimis vai vnk neizgulējies. Seit es čīkstu tagad, bet dzīvē.. es to nekad nedaru un nevajag arī, tikai gribētos lai kādreiz kaut viens cilvēks man blakus spētu mani saprast..

17

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Kamene, nu tas labi, ka AD palīdzēja, man vai nu vnk nav īsti atrasti vai es nezinu kas. Esmu dzirdējis, ka AD labi palīdz pret trauksmi un panikas lēkmēm, tas vismaz man par laimi nav, ja tu mokies ar to, tad jā, distonija ir bišķi savādāka nekā depresija, laikam esmu nepareizajā forumā big_smile distonijas simptomi gan man ir bijuši, bet esmu tik apātisks, ka par laimi pat trauksmes man vairs nav, tas gan labi.
Noteikti ar to cīnīties ir vieglāk ar mīļoto cilvēku blakus, kurš tevi saprot un atbalsta, bet reizēm tieši grūtāk, jo kad netiec galā ar sevi, tad bojājas arī attiecības ar otru un ir dubultproblēma.

18

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Liekas esi tik gudrs, ka nevajag neko teikt big_smile Dzīve gan šķiet rāda pretējo. Tev būtu jāaizmirst viss ko škiet, ka ''zini'' un jāsāk no jauna, no nulles. Apmaldījies sevī esi, pārāk daudz visādu maldīgu priekšstatu par to kā lietām būtu jāizskatās.

19

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

Nu sadrukājuši. Visu nelasīju tāpēc sorrî, ja atkārtojos.
Es teiktu, ka Tev ir kārtīga depresija. AD jāmeklē citi.
Tavā gadījumā depresanti noteikti vajadzīgi. Zinu ko saki, ka esi jautrs ar draugiem, bet tai pašà laikā iekšà tukšums.  Man reizēm ar visiem AD tā ir joprojām. Bet, ja smejos, tad nonsirds.

20

Re: kā cīnīties ar bezspēku?

despair rakstīja:

Kamene, nu tas labi, ka AD palīdzēja, man vai nu vnk nav īsti atrasti vai es nezinu kas. Esmu dzirdējis, ka AD labi palīdz pret trauksmi un panikas lēkmēm, tas vismaz man par laimi nav, ja tu mokies ar to, tad jā, distonija ir bišķi savādāka nekā depresija, laikam esmu nepareizajā forumā big_smile distonijas simptomi gan man ir bijuši, bet esmu tik apātisks, ka par laimi pat trauksmes man vairs nav, tas gan labi.
Noteikti ar to cīnīties ir vieglāk ar mīļoto cilvēku blakus, kurš tevi saprot un atbalsta, bet reizēm tieši grūtāk, jo kad netiec galā ar sevi, tad bojājas arī attiecības ar otru un ir dubultproblēma.

AD nepaīdz pret trauksmi un panikas lēkmēm, tam ir neiroleptiķi. AD sakārto ķīmiskos procesus, stabilizē serotonīna līmeni jeb laimes hormoni. Ja Tev tas ir sagājis šreijā, tad arī ir tas depresīvais stāvoklis. Nejoko. Dzīve ir jābauda nevis slikti jājūtas. Un pēc svētkiem daudziem ir tukšuma sajūta.