Atkal kkas nav ok. (Lapas 3 no 3)

Man uz pavasari nāk gan nelabumi. Bija daudz stresa pēdējā laikā un laikam tāpēc tā arī ir. Cenšos neiespringt, bet reizēm nesanāk.  Skumji ka tā.!

Ironman, zinu kā tas ir. Bet es tomēr ticu ka viss būs labi un agri vai vēlu mēs spēsim iemācīties tikt ar VD galā.

Labrīt! Lasu un saprotu (un ceru), ka esmu normāla, vienkārši ir jāatzīst, ka, ļoti iespējams, man ir VD.
Kā sakarīgi un īsi izstāstīt? Īsi laikam nesanāks...liekas, tiiik stulbi, nu ko var ņemties, citiem tiešām ir problēmas, es te tik iedomājos, koķetēju ar sevi un tā tālāk...
Iedomās esmu varena, māku labi un sakarīgi izteikties, esmu gana atraktīva un tā tālāk. Vakar kursos bija ar sevi jāiepazīstina, un viss... daži kaut kādi teikumi un no sakarīgās runas nekā. Pēc tam nosarku, kļuvu tāda kā bez spēka, kā miglā... Nosēdēju visu nodarbību laiku, tad gan klusi notinos (citi gan jau nodomāja, ka esmu lielīga, tas arī grauž)...Knapi ar mašīnu varēju braukt, tomēr savācos, jo bērni jāved un tā. Bet sajūta....ehhhh, ko lai dara??? Liekas, visi tagad smejas par mani, kaut zinu, ka viņiem noteikti ir interesantākas lietas ko darīt, nevis apspriest manu personu.
Kaut kā nosēdēju pie vīramātes, viņa mēģināja mani mierināt, (man ir laba vīramāte, kura atbalsta mani, cik vien var), bet jutos briesmīgi, tādā kā miglā...
Tad jau mājās, kaut kādā autopilotā sagādāju vakariņas, vīrs, par laimi, nepukstēja. Viņš jau gan teica, ka tā būs...KAut kad senāk biju iedomājusies, ka es un brālis varam kopā novadīt mūsu mammas jubileju. Beidzās ar neko, bezjēgā klīdu apkārt, kaunoties no visiem, jo, izejot priekšā un sākot runāt, viss... Smieklīgākais šai visā ir tas, ka liekas tach, ka varu! VAru interesanti un labi runāt, ar pazīstamākiem cilvēkiem pat izdodas...
Tā fiziskā sajūta, liekas ka viss jūk arā pā vīlītēm, visi smejas, iekšā griež, gribas izčibēt..
Bet es biju iedomājusies, ka varu kļūt par gidu..senāk pat gribēju studēt tūrismu. Patīk ceļot, esmu to darījusi, ar velo un tamlīdzīgi, škiet, viss ir, varu...bet, kad jādara, čiks...
VArbūt esmu par daudz mājās nosēdējusi. VArbūt man pietrūkst kāda, ar ko parunāt. KAtram gan savas problēmas, kāpēc lai manas būtu svarīgākas? Tomēr pēc vakardienas sapratu, ka kaut kas ir jādara, droši vien vairāk jārunā,jārunā.. tik bail meklēt palīdzību, liekas, visi smiesie,sak, ko šī ņemas, kas viņai vainas!
Nu jā, un ALKO gan palīdz. Iedzeru un jūtos kā cilvēks. VAru droši runāt, esmu komunikabla. Nju bet tas ir ceļš uz nekurieni.
Domās esmu baigi varena, bieži vien. Bet, kā jādara...un, satiekot cilvēkus, kaut ko murminu, pēc tam ņemos ar pašpārmetumiem, ka nespēju normāli runāt.
Esmu izdomājusi, ka jāiet pie ārsta. Tas pirmdien. Bet, sākot domāt, liekas, vai vajag, ko ņemies, tiec pati galā, kusties un nedomā! Kaut varētu nedomāt visu šo lieko!!! Drīz sāksies orientēšanās sezona, tad būs labāk, zinu.
B\erni pamodās, nu viss. PAldies un lai jauka diena visiem!

Sodien biju cilvekos ,tada patikama sajuta,bez stresa iztiku .. taisni neticas.. veselibu labsajutu mums visiem...un ar pavasari cerams baisas sajutas mitesies.. Ilona turamies xx

Man tikai kaju pirksti tirpst un peeda, knudina, dedzina. Nezinu no kaa, domajams ka nospiez nervs kkur kko. A roka nakti, bet konkreti un neatlaiz ilgak kaa 10 min. Nepatikami, bet man situāciju daudz maz uzlaboja magnijs.

Es izjutu skudrinjas kajas peda, pirkstos tikai kad gulet eju bet man tas vd nav, bet kas tas ir neesmu vel tik taalu izmeklejusies. Bet magniju dzeru un pec nedelas jau vairs traucet gulet knudinasana un tirpsana netrauceja. Samazinas un kaja ar vairs nebija velkosas sapes. Nez, mosh sagadisanas:-D nezinu es dzeru tiru magniju bez kkaa klat.