Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Atkal kkas nav ok.
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Heyā, kā jūs jutaties šajā laikā!?
Man atkal nāk panikas lēkmes no bailēm, baidos itin no visa, visu laiku nervozēju, liekas ka sliktās domas kāds grūž ar varu galvā, brīžiem liekas viss OK, tad pēkšņi kko sliktu dzirdu un sākas, visādi briesmoņi galvā un brīžiem panikas lēkmes! 
Kā jums ar šitādām lietām!? Jo nu man liekas ka es jūku prātā tā konkrēti.
sveika,man tiesi tapat,tik tas sliktakais..:( bail no bailem.. visur dur,bailes klaat.. 
Man laikam paranoja, jo reāli kā tādas fiziskās izpausmes man ir reti, vairāk tikai domas un bailes, bailes no domām u.t..T..
Un ko lai mēs darām !?
Gudrīši teiks lai beidz domāt un novēršas, padara ko citu kas novērš uzmanību, bet nelīdz. -_-
njaa,jutos nedross,liekas juku prata.. nereali stulbas sajutas...
Man laikam paranoja, jo reāli kā tādas fiziskās izpausmes man ir reti, vairāk tikai domas un bailes, bailes no domām u.t..T..
Un ko lai mēs darām !?
Gudrīši teiks lai beidz domāt un novēršas, padara ko citu kas novērš uzmanību, bet nelīdz. -_-
Bet citu variantu nav. Ir jāmaina savas domas un savi ieradumi.
Kas ir tas, kas Tevi provocē uz šīm lietām - filmas, strīdi, spriedze?
Zinu kā tas ir, kad pilnīgi bez pamata rodas stulbas domas, bet nu nav citu variantu, kā pieņemt tās, izprast, saprast, ka tas nav nekas briesmīgs.
Saprast, ka palaižot kosmosā megatīvās domas, tās arī var piepildīties.
Ir jāmaina domāšana. Ir.
Kkādas zāles lieto?
Man nekas cits nelīdzēja, kā tikai drapes. Kad palika mazliet labāk ,sāku strādāt ar sevi.
Kkādas zāles lieto?
Man nekas cits nelīdzēja, kā tikai drapes. Kad palika mazliet labāk ,sāku strādāt ar sevi.
Šis ir arī mans variants. Bet citi paši tiek galā bez zālēm.
Es zāles nelietoju, jau kopš tā laika kad sākās, sākumā tikai lietoju tad sapratu ka nepalīdz un vairāk nelietoju. Cenšos pati tikt galā. Vienu reizi uz aptuvebi diviem gadiem biju sadzīvojusi un tikusi galā.
Visticamāk mana problēma ir tajā ka es dzīvoju viena, ciemā, kur nav pat ar ko iziet ārā, jo visi draugi dzīvo pilsētā, bet kopš pārvācos uz laukiem, tur esmu tikai kad darbs, un tā nu es iegājusi depresijā jo nav ko darīt. 
)
Man nāk lēkmes, panikas, bailes, stresi, dusmas, nelabumi paši par sevi no nekā. Cenšos tikt galā, bet šķiet, kabezjēdzīgi. Jūtos nomocīta un lielākoties savu sliktumu laikā izjūtu milzīgu vēlmi parunāt ar kādu tuvu cilvēku. Kā ir slikti, jūtos ļoti viena, pamesta, nesaprasta, jo nav tieši šis cilvēks, ko, šķiet, vienkārši vajag (tīri cilvēcīgi, vēlētos, protams, kontaktu arī ikdienā, bet kā ir, tā jādzīvo un, sasodīts, bet jāsāk tak sevi kādreiz mīlēt arī), un vēl vairāk noslēdzos no visa un visiem.
Nav nekas neparasts, ja dienām sēžu mājās, 4 sienās, neceļos pat īpaši no gultas, grimstu nerimstošu asaru plūdos. Ak, pareizi, VD+depresija tak. 
Tad nu nezinu, vai asaru plūdi no VD vai D, bet abi cīnās par galveno lomu ar visiem spēkiem.
Zāles man neder. Dzerot secināju, ka nekā nedod. Kāda esmu bez zālēm, tāda apmēram ar zālēm. OK, apmēram trešdaļu mazāk visi simptomi izpaužas, bet tāpat var histērijas uznākt un pilnā rīklē nekontrolējami kliedzu (atvainojos, ja te kāds, kas mani kliedzot dzirdējis un sabijies). Tāpat man ir slikti, sirds neklausa kā nākas, smoku, mokos sāpēs, bailēs utt.
Periodiski man ir drusku labāk, periodiski ir drausmīgi. Gribas sevi apžēlot un tikt vaļā no tām sajūtām. Bet izmisums tik liels nāk, ka nekas nelīdz. Ārstus mainu kā zeķes, jo kā sāku vairāk un vairāk atvērties, tā dzirdu: ''es ļoti atvainojos, bet Jums vajadzētu meklēt pieredzējušāka ārsta palīdzību, es neesmu pietiekoši zinošs un šķiet, ka nespēšu palīdzēt tik profesionāli, cik vajadzētu." Un tā uz priekšu līdz sēžu atkal savās 4 sienās un nesaprotu, kāpēc meklējot palīdzību paliek tikai sliktāk.
Milzīga loma ir cilvēkiem līdzās. Tad nu novēlu Jums visiem un visām atbalstošus tuviniekus un vieglu Jauno gadu, lai var koncentrēties uz mērķiem, ko vēlaties sasniegt, tāpat kā es tiekšos uz saviem par spīti visam.
Man nāk lēkmes, panikas, bailes, stresi, dusmas, nelabumi paši par sevi no nekā. Cenšos tikt galā, bet šķiet, ka bezjēdzīgi. Jūtos nomocīta un lielākoties savu sliktumu laikā izjūtu milzīgu vēlmi parunāt ar kādreiz tuvu cilvēku, kam arī bija VD. Diemžēl kontakts zudis un kā man ir slikti, jūtos ļoti viena, pamesta, nesaprasta, jo nav tieši šis cilvēks, ko, šķiet, vienkārši vajag (tīri cilvēcīgi, vēlētos, protams, kontaktu arī ikdienā, bet kā ir, tā jādzīvo un, sasodīts, bet jāsāk tak sevi kādreiz mīlēt arī), un vēl vairāk noslēdzos no visa un visiem.
Nav nekas neparasts, ja dienām sēžu mājās, 4 sienās, neceļos pat īpaši no gultas, grimstu nerimstošu asaru plūdos. Ak, pareizi, VD+depresija tak.Zāles man neder. Dzerot secināju, ka nekā nedod. Kāda esmu bez zālēm, tāda apmēram ar zālēm. OK, apmēram trešdaļu mazāk visi simptomi izpaužas, bet tāpat var histērijas uznākt un pilnā rīklē nekontrolējami kliedzu (atvainojos, ja te kāds, kas mani kliedzot dzirdējis un sabijies). Tāpat man ir slikti, sirds neklausa kā nākas, smoku, mokos sāpēs, bailēs utt.
Periodiski man ir drusku labāk, periodiski ir drausmīgi. Gribas sevi apžēlot un tikt vaļā no tām sajūtām. Bet izmisums tik liels nāk, ka nekas nelīdz. Ārstus mainu kā zeķes, jo kā sāku vairāk un vairāk atvērties, tā dzirdu: ''es ļoti atvainojos, bet Jums vajadzētu meklēt pieredzējušāka ārsta palīdzību, es neesmu pietiekoši zinošs un šķiet, ka nespēšu palīdzēt tik profesionāli, cik vajadzētu." Un tā uz priekšu līdz sēžu atkal savās 4 sienās un nesaprotu, kāpēc meklējot palīdzību paliek tikai sliktāk.
Milzīga loma ir cilvēkiem līdzās. Tad nu novēlu Jums visiem un visām atbalstošus tuviniekus un vieglu Jauno gadu, lai var koncentrēties uz mērķiem, ko vēlaties sasniegt, tāpat kā es tiekšos uz saviem par spīti visam.
Kuri ārsti Tev šādi pasaka?
Esi bijusi pie psihiatra?
Cik es saprotu, tad depresiju tikai ar zālēm iesākumā var ārstēt un tas nav uzreiz, bet ilgstoša ārstēšanās.
ja domasu ka mirsu vai tad ari mirsu??
Laikam jau daudzi domā,padzeršu zāles un pēc nedēļas pāries.Ja nepāriet-nomet zāles.Tā jums neviens un nekad nepalīdzēs.
ja domasu ka mirsu vai tad ari mirsu??
jā. Vienreiz Tu tiešām nomirsi.
Laikam jau daudzi domā,padzeršu zāles un pēc nedēļas pāries.Ja nepāriet-nomet zāles.Tā jums neviens un nekad nepalīdzēs.
Diemžēl tā ir. Es bez stresa otro kursu ar zālēm taisu jo zinu, ka pati sevi atkal ievedu sliktajās sajūtās.
nu sitas man toc nepalidz.. ja domasu ka man izaugs aste vai tad vina izaugs??
tas domas neesot nekas briesmigs,tagad sanak ko domaju tas piepildisies.. nu pie vellna
kevite rakstīja:Man nāk lēkmes, panikas, bailes, stresi, dusmas, nelabumi paši par sevi no nekā. Cenšos tikt galā, bet šķiet, ka bezjēdzīgi. Jūtos nomocīta un lielākoties savu sliktumu laikā izjūtu milzīgu vēlmi parunāt ar kādreiz tuvu cilvēku, kam arī bija VD. Diemžēl kontakts zudis un kā man ir slikti, jūtos ļoti viena, pamesta, nesaprasta, jo nav tieši šis cilvēks, ko, šķiet, vienkārši vajag (tīri cilvēcīgi, vēlētos, protams, kontaktu arī ikdienā, bet kā ir, tā jādzīvo un, sasodīts, bet jāsāk tak sevi kādreiz mīlēt arī), un vēl vairāk noslēdzos no visa un visiem.
Nav nekas neparasts, ja dienām sēžu mājās, 4 sienās, neceļos pat īpaši no gultas, grimstu nerimstošu asaru plūdos. Ak, pareizi, VD+depresija tak.Zāles man neder. Dzerot secināju, ka nekā nedod. Kāda esmu bez zālēm, tāda apmēram ar zālēm. OK, apmēram trešdaļu mazāk visi simptomi izpaužas, bet tāpat var histērijas uznākt un pilnā rīklē nekontrolējami kliedzu (atvainojos, ja te kāds, kas mani kliedzot dzirdējis un sabijies). Tāpat man ir slikti, sirds neklausa kā nākas, smoku, mokos sāpēs, bailēs utt.
Periodiski man ir drusku labāk, periodiski ir drausmīgi. Gribas sevi apžēlot un tikt vaļā no tām sajūtām. Bet izmisums tik liels nāk, ka nekas nelīdz. Ārstus mainu kā zeķes, jo kā sāku vairāk un vairāk atvērties, tā dzirdu: ''es ļoti atvainojos, bet Jums vajadzētu meklēt pieredzējušāka ārsta palīdzību, es neesmu pietiekoši zinošs un šķiet, ka nespēšu palīdzēt tik profesionāli, cik vajadzētu." Un tā uz priekšu līdz sēžu atkal savās 4 sienās un nesaprotu, kāpēc meklējot palīdzību paliek tikai sliktāk.
Milzīga loma ir cilvēkiem līdzās. Tad nu novēlu Jums visiem un visām atbalstošus tuviniekus un vieglu Jauno gadu, lai var koncentrēties uz mērķiem, ko vēlaties sasniegt, tāpat kā es tiekšos uz saviem par spīti visam.
Kuri ārsti Tev šādi pasaka?
Esi bijusi pie psihiatra?Cik es saprotu, tad depresiju tikai ar zālēm iesākumā var ārstēt un tas nav uzreiz, bet ilgstoša ārstēšanās.
Paldies par atbildēšanu!
Pie dažādiem ir būts, tai skaitā psihiatra, un zāles arī dzertas pēc norādījumiem. Šobrīd gan vairs nevaru atļauties iet uz tām 45 min/45 EUR vizītēm, tā kā cenšos tikt galā ar visu pašas spēkiem.
Mileedija rakstīja:kevite rakstīja:Man nāk lēkmes, panikas, bailes, stresi, dusmas, nelabumi paši par sevi no nekā. Cenšos tikt galā, bet šķiet, ka bezjēdzīgi. Jūtos nomocīta un lielākoties savu sliktumu laikā izjūtu milzīgu vēlmi parunāt ar kādreiz tuvu cilvēku, kam arī bija VD. Diemžēl kontakts zudis un kā man ir slikti, jūtos ļoti viena, pamesta, nesaprasta, jo nav tieši šis cilvēks, ko, šķiet, vienkārši vajag (tīri cilvēcīgi, vēlētos, protams, kontaktu arī ikdienā, bet kā ir, tā jādzīvo un, sasodīts, bet jāsāk tak sevi kādreiz mīlēt arī), un vēl vairāk noslēdzos no visa un visiem.
Nav nekas neparasts, ja dienām sēžu mājās, 4 sienās, neceļos pat īpaši no gultas, grimstu nerimstošu asaru plūdos. Ak, pareizi, VD+depresija tak.Zāles man neder. Dzerot secināju, ka nekā nedod. Kāda esmu bez zālēm, tāda apmēram ar zālēm. OK, apmēram trešdaļu mazāk visi simptomi izpaužas, bet tāpat var histērijas uznākt un pilnā rīklē nekontrolējami kliedzu (atvainojos, ja te kāds, kas mani kliedzot dzirdējis un sabijies). Tāpat man ir slikti, sirds neklausa kā nākas, smoku, mokos sāpēs, bailēs utt.
Periodiski man ir drusku labāk, periodiski ir drausmīgi. Gribas sevi apžēlot un tikt vaļā no tām sajūtām. Bet izmisums tik liels nāk, ka nekas nelīdz. Ārstus mainu kā zeķes, jo kā sāku vairāk un vairāk atvērties, tā dzirdu: ''es ļoti atvainojos, bet Jums vajadzētu meklēt pieredzējušāka ārsta palīdzību, es neesmu pietiekoši zinošs un šķiet, ka nespēšu palīdzēt tik profesionāli, cik vajadzētu." Un tā uz priekšu līdz sēžu atkal savās 4 sienās un nesaprotu, kāpēc meklējot palīdzību paliek tikai sliktāk.
Milzīga loma ir cilvēkiem līdzās. Tad nu novēlu Jums visiem un visām atbalstošus tuviniekus un vieglu Jauno gadu, lai var koncentrēties uz mērķiem, ko vēlaties sasniegt, tāpat kā es tiekšos uz saviem par spīti visam.
Kuri ārsti Tev šādi pasaka?
Esi bijusi pie psihiatra?Cik es saprotu, tad depresiju tikai ar zālēm iesākumā var ārstēt un tas nav uzreiz, bet ilgstoša ārstēšanās.
Paldies par atbildēšanu!
Pie dažādiem ir būts, tai skaitā psihiatra, un zāles arī dzertas pēc norādījumiem. Šobrīd gan vairs nevaru atļauties iet uz tām 45 min/45 EUR vizītēm, tā kā cenšos tikt galā ar visu pašas spēkiem.
Tu kko jauc. Psihiatrs ir par brīvu. ( vismaz es eju par brīvu) Psihoterapeits ir par maksu.
Ogo....Psihiatrs par brīvu...vai maz šajos laikos vispār mēdz kas būt par brīvu???
Kādā sakaŗā šis par brīvu, kas tad viņam maksā???Valsts?????
Man nav sanācis atrast tādus, kas bez maksas un esmu pie visādiem gājusi nu jau.
Valsts apmaksāti tie ir, ja? Un nav "limits" apmeklējumu skaitam vai kā?
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Atkal kkas nav ok.