Un atkal viss saakaas...

Tev tie hormoni to trauksmi tagad izsauc. Es aprunātos ar ārstu un padzertu to pašu dabīgo kumelīšu tēju vai baldrāni.

Nu re, es visiem saku, ka tas ir galvā un tikai balstīts uz negatīvo pieredzi. Kaut kā tas latvietis ir negatīvi iekārtots. Nu tak nebūs Tev dzemdības tādas pašas kā pirmās. Tās noteikti būs savādākas. Domā pozitīvi, nu un, ka epidurālaus, tas tak Tev atviegloja visu procesu. Vit nē, vajag visu pēc standarta kā sabiedrībā ir pieņemts, ja citi var dabiski, tad arī man vajag, te arī todas sev sačakarētā smadzene, jo paši pieņemt lēmumus par savu dzīvi mevar. Beidz taisīt sev paniku pirms laika, Tev jau ir pieredze un baudi laiku, kad Tev puncī aug kaut kas juans. Štrunts par tavu stresu, bet Tu mazajam jau ienmāci stresot. Atslābsti un vnk baudi prdējos mēnešus, kad vecākā meita ir vienīgais bērns, jo drīz uzmanība būs dalīta. Baudi katru kustību sev puncī, priecājies. Mācies vūt laimīga un atmet šitās negatīvās domas.

Oi Lūdzu! Es varu visus pabārt, tikai jēga ir dažiem visi kopā to foršo distoniju varam uzvarēt. Galvenais to ir pareizi pieņemt. Kā dāvanu, jo tā ir organisms realcija uz to, ka paši sev daram pāri -domājam un gaidam slikto, pateiktas replikas no cilvēkiem, kuru viedoklis mums ir svarīgs, nepareizi uztveram, apvainojamies. Esam baigi standartizēti un ejam paši pret sevi un distonija klāt.

Tas jau pats trakākais, ka ar zināšanām nepietiek, ir baigi jāstrādā ar sevi. Bet re, pašai uzmundrinājums no saviem vārdiem. Man žēl, ka man tā neviens nesaka, tad es atrodu kādu kam pastāstīt un pie reizes sev atgādinu.

fakenick7
Pati par sevi paariet es arii ar panikaam pati ciinos,nekad neesmu lietojusi antidepresantus. Ir jau dikti gruuti,bet ar visu ciinos pati. Arii shonakt bija nereaala panikas leekme,bet nu nekritu stresaa un vienkaarshi vinju paarelpoju,laavos taam sajuutaam ar veesu galvu un gaidiiju,kad paaries

Jā, nu jau būs kāda nedēļa kopš mokos ar sliktu dūšu.