dita rakstīja:Mileedija rakstīja:dita rakstīja:vakar skatījos interesantu krievu raidījumu, kur dažādi profesori runāja par robežstāvokļiem. tad nu šizofrēniķis, kurš ir spējīgs pielāgoties dzīvei sabiedrībā un normāli tajā funkcionēt, skaitās vieglāks slimnieks par tādu "neirotiķi", jo tam patiešām grūti elementāras lietas paveikt. tas man bija jaunums.
kad uznāk melnie, visvieglāk ir vienkārši tos pieņemt un teikt sev: kas būs, tas būs, tā pat ir lietas, ko nevaru mainīt. analizēšana un stresošana nepalīdzēs.
Distoniķiem to ir visgrūtāk pieņemt. Jo pats pat īsti nemāk izstāstīt kas ir par sliktumu. Var tikai pateikt kkas tur sāp. Pat aprakstīt īsti nemāk. Man ārsti bieži saka, ka ar nopietnām problēmām cilvēks apraksta pilnīgi savādākas sajūtas. Tāpēc jau arī nedrīkst gūglēt, jo ierakstot savas sajūtas dabonam nepareizi diagnozi un stress ir klāt.
man, diemžēl, visas sajūtas izrādījās "īstas". gan skolioze, gan bronhīti, tagad vēl osteoartrīts. ja godīgi - es uzstādīju sev tās diagnozes, pirms vēl vairāki ārsti bija tās noteikuši ar izmeklējumiem. bet, laikam labāk to neteikt... manas galvenās sūdzības vienmēr bijušas trauksmes sajūta, panikas lēkmes un fobija no liftiem. ar to jau pietiekami, lai dzīve būtu apgrūtināta 
bet nepievērst uzmanību var iemācīties. grūti, bet iespējami. vismaz panikas lēkmju intensitāti var samazināt, cenšoties to ignorēt. ar fobijām gan grūtāk, jo tās ir bailes, kuras veselajam saprātam nepakļaujas.
Dita, bet piekritīsi, ka daži simptomi ir daudzām kaitēm identiski. Tāpēc es par to, ka jāpārbaudās pie ārstiem pirms piekrīt diagnozei - distonija. Bet vai vajag skriet pie viena un tā paša ārsta vairākas reizes ik pa dažiem mēnešiem cerot, ka tomēr ir kaite nopietna. ( es gan pati tā darīju ) Bet, ja nu ir tā distonija, tad ir jāskatās kas tai ir par iemesliem. Manas fobijas mani vēl nav pametusās - liftos joprojām nekāpju bet no autobusa vairs ārā nelecu. Veikalos palieku rindā stāvēt, ja nāk dullums virsū, nu un pāriet, nekas nenotiek. Slitkākā gadījumā paģībšu, bet ne jau tāpēc, ka esmu veikalā, bet tāpēc, ka sliktā pieredze jau izpauž sajūtas pirms esi pat sapratis, kas notiek un panika klāt. Tur tas stāsts par asinsvadiem, kuri pēkšni sašaurinās ( palabojiet, ja paplašinās), un aptrukstas skābeklis. Tajā Kurpatova grāmatā viss smuki uzrakstīts ( joprojām iesaku izlasīt tiem, kuriem ir šīs bailes iet ārā, veikalos, sabiedriskajā transportā - sapratīsiet kas ar Jums notiek tajā brīdī un ka tas nav nekas bīstams).
p.s. es te tā parunājos, jau atkal, priekš visiem
Skolioze ir prakstiski visiem, tāpat kā lordoze un muguras kakla daļas saspringums, pa maz kustamies, diemžēl.
paziņa paniciņa un tagad vājums. Laikam pietiek pa veicīsiem vazāties un jābrauc mājās.