Re: Vd
Miledija..es ar esmu ticiga..saki ludzu ka tu saki par to runat ar macitaju,tiesi par ko kas ustrauc. Vai kas?
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Miledija..es ar esmu ticiga..saki ludzu ka tu saki par to runat ar macitaju,tiesi par ko kas ustrauc. Vai kas?
dita rakstīja:no savas pieedzes varu teikt, ka, pat ievērojot diētas, sportojot, nodarbojoties ar mīļākajiem hobijiem, visā redzot labo, vd var kā spēriens no skaidrām debesīm uzdot atkal pa nerviem jebkurā brīdī. iesākumā naktīs, tad, ja nekas netiek mainīts un nav skaidrs iemesls, arī citās izpausmēs un pa dienu. psihoterapiju drīkst uzsākt tikai tad, kad ar medikamentu (pie smagām sūdzībām) palīdzības nervu sistēma ir daudz maz stabilizēta, pretējā gadījumā var iedzīvoties daudz lielākās problēmās, jo terapija ir pietiekami smags darbs ar sevi un pārsvarā nepatīkams, jo atklāj arī faktus, ko gribas sev noklusēt, par kuriem nemaz domāt negribas. nekādā gadījumā neieteiktu psihodrāmu - arī ar daudz maz stabilu nervu sistēmu var saiet sviestā, kur nu vēl tāds "filozofs" un domātājs, kā distoniķis, un arī neieteiktu iet pie psihoterapeitiem ar netradicionālām pieejām. vislabāk kognitīvi biheiviorālā, vai grupu - "parastā". galvenais - nekrist panikā pie mazākajām sāpēm un begt sekot vismzākajām izmaiņām savā veselībā (tas nenozīmē - ignorētsimptomus, bet nepsihot par diagnožu iespējamību, kuru visdrīzāk nemaz nav)
Nepiekritīšu. Uzsāku psihoterapiju pirms zālēm. Zàles izvēlējos lietot pēc laika un tikai tāpēc, ka vnk uzticos līdz galam zālēm.
Psihoterapeite vispār teica, ka var tikt galā bez zālēm. Kā jau minēju, tad zāles ir katra paša izvēle un nav ko baidīties no AD. Korekti ievērojot ārsta norādes viss ir ok, gan uzsākot, gan atceļot. Nevajag sev pāri darīt un nodarboties ar pašdarbību. Ja nepalīdz, tad zvani ārstam un maini zāles. Nav ko sēdēt un čīkstēt, ka stulbs ārsts. Minēju jau, ka zāles katram reaģē savādāk. Un nav jāklausās kāda pieredze bija citiem.
Ja pavisam godīgi, tad man palīdzēja ļoti ilga saruna ar mācītāju.
īsti nesapratu par to čīkstēšanu par ārstu. es pati esmu mācījusies arī visdažādākās psihoterapijas, tai skaitā pie Rudzīša psihodrāmu, tādēļ pietiekami labi zinu, kad var un kad nevar psihoterapiju pielietot. esmu bijusi lieciniece tam, kā nepārdomāts psihoterapeita uzdevums cilvēku ar depresiju iegrūž reālā psihozē. par macītājiem - kādreiz regulāru apmeklēju Mežaparka luterāņu baznīcu, diemžēl dažādu iemeslu dēļ vairs to nedaru. par vd gan nekad neesmu ne ar vienu runājusi - tas ir zem mana goda par tādiem sīkumiem runāt ar mācītājiem. ticība jau pati par sevi ārstē, ja tā ir patiesa, bez visādām privātajām grēksūdzēm. ja tas palīdz, tad protams arī to var pielietot, bet vispār no reliģijas viedokļa splīns un nepatika pret dzīvi ir viens no grēkiem. ja vd ir viegla, tad psihoterapija nekādu ļaunumu nenodara, ja ir ar dažādām psihiskām izpausmām, kā balsu dzirdēšana, halucinācijas, kas smagākos gadījjumos arī var piemeklēt, tad nekāda psihoterapija nav pieļaujama.
Miledija..es ar esmu ticiga..saki ludzu ka tu saki par to runat ar macitaju,tiesi par ko kas ustrauc. Vai kas?
Vnk aizgāju, sākām runāt. Iesākumā par garīgām lietàm, tad par manām sajūtām un kkā aizgāja. Ļoti atbrīvojos no emocijām, savādāk kā pie psihoterapeita. Bet man bija sajuta, ka gribu pie mācītāja.
Es ļoti meklēju informāciju par distoniju. Bet nevis vai kādam ir bijusi tāda sajūta, bet kā rīkoties, kādas metodes. Šeit forumā ir laba info ar metodēm, bet tikai nosaukumu-pate gūglē meklēju šo metožu aprakstu (nevis stsauksmes) un kas mani uzrunāja to mēģināju. Bet atgādinu - distonija nav slimība kā mēs to uztveram. Tas ir dzîvesveids līdz VD. Un te arī sākas darbs ar sevi. Saprast sevi, domu uztvere, emociju uztvere. Stresi - apzinātie un neapzinātie. Tad tiešàm viss sākas no mūsu galvas! Ne velti saka - saved galvu kārtībā. Tam pilnīgi piekrītu.
Ar to es gribu teikt - meklē izeju sev piemērotu, nemeklē citu negatīvo pieredzi. (Diemžēl šo lielākā daļa dara - turpina attîstīt kāda negatīvo peredzi, stāstit savu negatīvo.)
Pozitīvo neredz un ja kāds stāsta pozitīvo pieredzi, tad kāds, kuram šī pate pieredze bija negatīva izstāsta to un citi uztver tikai negatīvo informāciju. Distoniķis vispār ir tendēts redzēt, gaidīt slikto.
Dita - es Tev vispār neko personisku nesaku un nepārmetu. Nestreso. Stāstu tikai savu pieredzi ko guvu no šī foruma un personiskā pieredze.
Par mācītāku - gribēju un gàju runāt, pilnīgi pajāt par reliģiskajiem noteikumiem.
Par psihoterapeitu - nu kopčik vai distoniķis zin vai viņš var vai nevar iet. Ja iet pie ārsta nevis šarlatāna, tad tad pats ārsts sapratīs vai un ar kādām metodēm ārstēt.
Beidz biedēt distoniķus.
Viņi ir tikko ar to saskārušies un viņi neko nesaprot, Tev ir zināšanas un korekti tād arī nodod citiem. Nevis es zinu kā ir jābūt pèc standarta un tik maļ.
starp citu, pazīstu ļoti labu psihoterapeiti, kurai arī ir distonija ar nakts panikas lēkmēm, bailēm no augstuma un citām izpausmēm. ja viss būtu tik vienkārši, tad visi jau būtu veseli. tas ir darbs ar sevi, bet neviens tā īsti nezina, kādēļ tā rodas, iespējams, ka ļoti agrā bērnībā, iespējams - kā karmisks pārbaudījums, varbūt - lai veicinātu katra indivīda garīgo izaugsmi. pazīstu distoniķi, kuram bija ļoti smagā formā vd, taču viņš vispār bez jebkādiem ārstiem tika no tās vaļā - ja agrāk pat tramvajā slikti palika un bija panika, tad tagad gadiem komandējumos lido uz citiem kontinentiem un viss čikiniekā. viņam palīdzēja ticība, pats kļuva par mācītāju. viss ir individuāli. es šajā forumā nonācu tikai tādēļ, ka pirmo reizi no ad palika nenormāli slikti - meklēju citu cilvēku pieredzi, jo par manējiem ļoti maz informācijas bija. sāku lietot, nelasot instrukciju. patiesībā,ieteiktu visiem pašiem palasīt literatūru, kuras ir ļoti daudz, visvairāk labas ir krievu valodā - tur katrs var atrast visas atbildes.
Miledija
Skudrinas it ka ar ir tada sajuta seja,ipasi uz vaigiem.
Kakls atkal.iesapas augslejas kur...ka padedzina..ka norit.kaut ko gribas un newar...
Laikam iesu vel pie cita lor,ko cits teiks.
Nezinu salasijos neta par visadam slimibam neta,saistits ar kaklu ..un kadi simptomi viss man sakas ..sapes seja,bailes,lupas saka dedzinat..gribas raudat.
Ko darit
Sakuet ludzu ka var noteikt kunga atvilni?
Junija beigas taisiju to kobru,neko neteica par atvilni
Tik teica ka neliels gastrits.jasez uz dietas un t.t....velak sapeja drausmigi kungis ,zales un t.t gim arste tas no vd teica parjies,ta ari bija pargaja.
Taga citi trakaki simptomi.
Man arī tikko svilināja visu kuņģī, aiz krūšu kaula, uztaisīju kobru un no tās dienas nekas nav
secinājums - kārtējais simptoms no distonijas.
Ja jūti, ka dedzina, padzer divas nedēļas omeprazole.
Nekādas dietas nav jāietu, vnk veselīgs uzturs. Vot šito informāciju var lasīt guglē. Palasi informāciju internetā kādi produkti jālieto, lai samazinātu kuņga skābi. Lasi labo informāciju internetā, nevis slikto ![]()
A par to kamolu kaklā - tas arī distoniķiem ir raksturīga. Sirdsmieram papūt faringospray - uz eļļu bāzēm, dabisks.
Iesaku vispār dabisko nomierinošo relaxen forte.
Dita- distonija rodas, jo no bērnības nav iemācīts būt emocionālam. Tak visiem borēts - Tu esi stiprs, nav iemesls raudāt, viss ir labi, nomierinies. Tad vēl uzspiestais saviedrības standarts - veiksmīgs esi, ja labi mācies, augstākāizglîtība, vīrs, bērni, labs amats, māja, mašīna utt. A ir iemācītas sajūtas. Mākam pateikt man ir normāli. Mēs sinonīmus savām sajūtām nemākam nosaukt - man ir slikti un viss. Nesaku, ka tā ir visiem, bet vairumam. Un šādā veidā sevi bloķējam un tas viss sāk krāties. Man ārsti saka, ka esmu ļoti emocionāla, bet elementāri izstāstīt, kas man ir nemāku, raudu vienu reizu pa 5gadiem
Dusmas, aizvainojumu, bales, sāpes turu sevī, un te atī rodas distonija. Tas viss ir no bērnības, tātad galvā, zemapziņā. Palasot to pašu Siņeļņikovu (lai viņš man piedod par nepareizo uzvārdu) es pilnībā piekrītu kāpēc man ir ierastās slimības. Bet vai tās pazūd, tad jau ir atkarīgs no mans vai strādāju ar savu galvu.
Miledij tu esi Labaa..:) atver acis tiem kam tas aiz bailem aizpampusas ![]()
Miledij tu esi Labaa..:) atver acis tiem kam tas aiz bailem aizpampusas
Es tikai stāstu ko esmu uzzinājusi savā ceļā un kas strādā man. Nesaku, ka tas ir risinājums.
Paraparitarakstīja:
Miledij tu esi Labaa..:) atver acis tiem kam tas aiz bailem aizpampusas
Es tikai stāstu ko esmu uzzinājusi savā ceļā un kas strādā man. Nesaku, ka tas ir risinājums.
Paparita tev jau ir tas aizpampusaas acis no bailem.tik aizpampusas,ka no istabas bail izlist ara svaiga gaisa.kapec janosoda citi,kam ir bail par savu veselibu,bail no simptomiem.katrs ir individuals,nevajag tadas replikas izteikt.skarbi.
Labs vakars visiem kas vel cato.
Kapec ta notiek kad esi pavisam mierigs,domas ar nekadas.(es par simptomiem)
Vakar visu dienu jutos labi,un sodien ari..lidz vakaram
Sakas atkal kakla skrapesana,dedzinasana..patadijas nelielas durstisanas kiemeni bet atri pargaja.
Elementāri - divas šīs dienas esi bijusi nodarbināta un tagad vakarā ne. Un saki sajust simptomis.
Kas vēl - ir bijis stress (atgādinu, ka šajā gadījumā stress nav tas ko mēs ar prātu saprotam, ka ie stress). Stress ir šausmīgi daudz, kāds kko ne tā pasaka, paskatās un jau organismam ir stress. mūsdienās no stresa nav iespējams izvairīties, taču ir jāmeklē metodes kā sevi atslābināt.
Šo nu gan gūglē un meklē sev piemērotu metodi - silta vanna, meditatīva mūzika, fiziskas nodarbes, mājas tīrīšana, zīmēšana, rokdarbi utt.
Miledija
Ta ar bija ,biju aizniemta ar citu nu ka vakars tad kaut kas sakas un man sakas panika.
Stressa gan nebija ,to nejutu
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties