It kā jau viegli teikt, grūtāk ir izdarīt, bet es arī sev bieži vien cenšos teikt - ir taču cilvēki, kuri cieš no daudz smagākām slimībām, kuras paši nekādi nevar kontrolēt, ir taču cilvēki, kuriem roku vai kāju nav, bet viņi saņemas un iet un dara. Bet mēs savu "slimību" varam kontrolēt. Atliek uz mirkli sajusties labi un pēc tam visu laiku sev skaidroju - redz, tajā brīdī, kad nepiedomāji pie savām sajūtām, tak juties labi, tātad arī tagad vari pārstāt par to domāt un atkal sākt justies labi. Brīžiem pašai par sevi smiekli nāk, ka tās taču ir tikai manas domas un nekas vairāk, bet es kā muļķe vienalga par katru mazāko simptomu satraucos
Un vēl kas - man personīgi palīdz, ja izdomāju jau iepriekš, ko darīšu nākamajā dienā. Nu nejau plāna punktus visai dienai sastādu bet, ja zinu, ka man būs brīvdiena, tad jau izdomāju, uz kurieni aiziet vai ko obligāti izdarīt. Citādi, ja no rīta pieceļos un jau rītu sāku ar nekā nedarīšanu, tad to dienu var norakstīt. Vajag pilnībā katru dienu izkustēties kaut uz mirkli ārā no mājas, tas baigi palīdz.
Iveta - jā, pie dziļākas ieelpas paātrinās pulss.