Hipohondrija un veģetatīvā distonija... (Lapas 1 no 2)

izsitumi, problēmas ar ādu, matu izkrišana - tas viss var būt stresa rezultāts. vajadzētu pie neirologa aizstaigāt. ja būs pamats nopietnām bažām, aizsūtīs pie citiem speciālistiem, ja nē, izrakstīs ripas, ja būs smags gadījums - jāiet pie psihiatra...

hipohondrija iet roku rokā ar VD, domāju pat tas varētu būt tas pats.. pirmais ko darīju, slēdzu nost visas ziņu lapas (tur tāpat neko normālu neraksta, mums tikai tā liekās) un visas gugles.. pie drūmākās iespējas iesaku lietot telefonu ar podziņām, lai nav iespēja lietot gugle ārpus mājas!
Otra lieta, ko ļooooooti iesaku.. pievienojies rīgas nacionālajai bibliotēkai, katrā rajonā ir filiāle, ej un ņem grāmatas uz mājām lasi tās.... jo drūmākas grāmatas, jo labāk..tikko galva tiks aizpildīta ar citām lietām (iztēli, empātiju.. grāmatas notikumiem) tā pamanīsi, ka nav laika domāt par kkādām iedomātām slimībām..

EwaG:
man tas pats ka tev,griezies sakuma pie gim arsta,jo man to visu konstateja gim arsts,un neirolags.
sobrit dzeru Silwadeprex loti labas un dabigas

fiziskas sāpes ir viens no Ved.dist simptomiem. Vienīgais kā var atšķirt, ja tev būtu vēzis, tad tu neuztrauktos, nenāktu melnie virsū un nebesītos, vēzis sāp TIKAI pedējā stadījā. Būs tā, kad aiziesi pie ārsta uz testiem, kad iziesi testus, tev pateiks, ka viss ok, tad sāpes mitēsies.
Man tā bija ar sird, bija fiziskas sāpes krūtīs, stīvums, likās kkaut kas ar sirdi nav. 300 eur pie labiem kardiologiem, skrīningi, testi.. beigās šie jau dusmojās, lai ļauju tiešām "īstiem" slimniekiem nākt, jo man viss ok. pēc pēdējā testa, izgaju no polikl. un vairs nav sāpējis..
Ar kaklu bij tā, ka likās, ka aizaug ciet ar kaut ko, transportā bij grūti elpot, likās, ka kaklā kaut kāda plēve aizaug.. aizgāju pie lora, šis apskatījās un pateica, lai savedu nervus kārtībā.. visi ārsti, kam izgāju cauri ieteica iet pie psihiatra domāju tev arī tā būs...katram jāiziet tam cauri, lai tiktu vaļā no tā murga (ar kamolu kaklā un grūtībam elpot 2 mēnešus dzīvoju)
ja skatās filozofiskāk, Veg.dist ir tad, kad dvēsele/gars atrodas disbalansā ar ķermeni, nervi no tava "iekšējā es" rada nepareizus impulsus uz muskuļiem, kauliem un visu ķermeni. Pirmais ko darīju, izmanīju ēdienkarti, nekādu "sūdu", nekādu kafiju, viss no dabas.. nelieto tehniku, aizmirsi televizorus, datorus (datoru izmantoju tikai darbam, tikko mājās biju, neslēdzu iekšā), izbaudi klusumu, sakārto sevi...kad iztīri galvu, sāc to aizpildīt ar kko noderīgu, nevis vēžiem vai slimībām..interesējies par sportu, meklē kkādus vingrinājumus, satiecies ar draugiem..kaut ko, lai nav tā, ka sēdi un nav ko darīt un sāk telefonā kko meklēt..man pašam palīdzēja grāmatas un labs miegs.. jau pēc 6 mēnešu slimošanas ar veg dist, joprojām vēl nevaru ilgi staigāt, sāku grīļoties un galva sak reibt, smags darbs vēl priekšā tev arī

Pucite:no kurienes esi

Kāds man prieks lasīt, ka vēl kāds saka, to ko es jau labu laiku stāstu. Jā, uznāk man joprojām melnie un sadomājos kaut ko uz mirkli pazūd ticība. Bet tā ir, tādi kā mēs bijām, pirms mums uzstādīja diagnozi VD, mēs nebūsim nekad. Paliksim tikai labāki paši pret sevi.
Ir liels darbs ar sevi. Mainās uzskati un vērtības.

Bet iegūt informāciju un gūglēt ir Tava izvēle. Tikai Tu sev vari pateikt nē un nelasīt simtomus, un nemeklēt diagnozes.

Ak, kā es Tevi saprotu. Es, ja tā padomā, visu dzīvi esmu bijis cilvēks, kurš par visu ko satraucās, nervozē. Vienmēr, ja kāds tuvinieks uzreiz neatbild uz telefona zvanu, varu savā prātā izdomāt simtiem baisu iemeslu kāpēc tas tā ir. Ja ikdienā kaut kas nebūs pēc mana prāta, uztraukšos par to visu atlikušo dienu. Ar "pēc mana prāta" domāju savus obsesīvi kompulsīvos traucējumus ar kuriem arī sadzīvoju nu jau vairākus gadus. Ja agrāk tie netraucēja, tad nu jau pēdējā pusgada laikā sākuši traucēt, jo ikdienā prasa daudz laika. Pildspalvas rindoju pēc garumiem, nemainu maršrutu pa kuru ikdienā pārvietojos utt.utjp.. Tās ir desmitiem lietas, kuras ikdienā daru, jo citādi baidos, ka notiks kaut kas slikts. Taču mans hipohondrijas uzlidojums arī sākās dzīves posmā, kad sāku satraukties par veselību. Sāku par konkrētajām lietām lasīt internetā, un tad, protams, izlasot vistrakākos iespējamos scenārijus, sākās roku trīcēšana, galva reiba, viss gar acīm melns, karstumi nāk virsū - domās jau atvados no dzīves. Nu un tieši pēc tā visa, burtiski 2-3 dienas pēc tam, parādījās tas kamols kaklā un tagad gribot negribot jādomā, ka, iespējams, ja ar saviem tarakāniem galvā visus šo gadus vēl sadzīvot kaut kā varēju, hipohondrijas uzlidojums varēja izprovocēt kamolu kaklā un tagad līdz ar to arī visu pārējo, kas no tā izriet - pastiprinātas bailes par savu veselību, bailes nomirt, kakla taustīšana, siekalu nepārtraukta rīšana, jo gribas to kumosu norīt, bet nesanāk... Saprotu, ka vajadzēs aiziet pie LORa, lai tas izslēdz ļaunās slimības par kurām baidos, jo, lai cik savādi tas neliktos, tad man sirds būtu mierīga, ja zinātu, ka tā tiešām ir VD. Pēc tam nāktos tikai to pieņemt un sākt sadzīvot...

Labrit.ludzu iesakiet ko darit pie ka griezties?
Pie gim arsta biju 100 reizes,bija viss kas lekaja spiediens,biezmiegs bija,ginksteja ausis .drebuli un t.t.
Sobrit neliek miera sliktas domas,ja kaut kas iesapejas uzreiz lasi neta un domaju ka man tas,kaut kas ljaundabigs.Asinsanalizes idealaas,pa dienu taistu 10 reizes kaklu butu it ka kamols,citreiz sak dedzinat mutes dobumu,parjiet ,biju pie zobaarsta ta neko neredzeja teica viss ok.Citreiz sap sakne pie meles nu jau salasu neta visu slikti un newaru izmest visassis domas.
Kodarit?pie ka griezties.
Siekalu pastiprinasana bija ,sapeja kungis..skreju pie arsta ta saka no nerviem,nu it ka viss ok tagat.
Diagnozi VD uzstadija gim arst jau so pawasari,bija visadi somptomi .
Nu tagat sis uzmacigas domas,uncensos nedomat tapat.netieku vala