21 Atbilde no Susanna Izmainīja Susanna (2016-05-01 14:44:15)

  • Susanna
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2013-01-11
  • Ziņas: 115

Re: Cerība uz palīdzību un mana pieredze

Nav tik slikti ar valsts psihiatriem. Biju gan pie valsts, gan pie privātā - dažādiem. Attieksme viena un tā pati, tikai nauda, privātais vismaz 30 eur par vizīti, valsts par brīvu. Diagnoze vidēji smaga depresija man ir, bet tā nav nekāda uzskaite, ka esmu kaut kāda tur nepieskaitama. Pateicoties diagnozei, zāles pērku ar 50% atlaidi. Es izgāju medicīnisko auto tiesībām, tagad dabūšu jau tiesības un, kā man stāstīja psihiatri,  arī, piemēram, ieroču atļauju varētu dabūt, vai jebko citu, iespējams, dažos gadījumos vajadzētu griezties pie tā centra, kur eju, un lūgt, lai dod papīru,  ka man var izsniegt, piem, to atļauju. Bet tā ja nav pamata, kāpēc kaut ko neizsniegtu vai tml, tad tas psihiatra apmeklējums vai vd, depresijas diagnoze netraucē. Un tā kā esmu saistīta ar jurisprudenci, tad nevarētu saukt mani par naivu šajā jomā.

22 Atbilde no Susanna Izmainīja Susanna (2016-05-01 14:55:47)

  • Susanna
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2013-01-11
  • Ziņas: 115

Re: Cerība uz palīdzību un mana pieredze

Tas, ka esi ierakstīts viņu datu bāzes, nepadara tevi par nepieskaitamu, klāt tavām vārdam tur ir arī diagnozes kods. Tā diagnoze varētu kaitēt, ja tā būtu kaut kāda šizofrēnija smagā pakāpe vai tml, nu tur jāskatās, no galvas nezinu, tomēr ar medicīnu saistīta neesmu, lai zinātu, kuras slimības skaitās nopietnākas, bet vd un depresija ir nieks.
Turklāt nejau visi grib iet par prezidentiem, kur reputācija svarīga vai strādāt valsts sektorā darbu ar ieročiem, kur jābūt psihiskām stāvoklim labām utt., cilvēkam, kurš strādā parastāku darbu,  jau nu pilnīgi vienalga par to jābūt.

23 Atbilde no usver

  • usver
  • Lietotājs
  • Neaktīvs
  • Reģistrēts: 2016-05-01
  • Ziņas: 8

Re: Cerība uz palīdzību un mana pieredze

BurnTheSkyDown rakstīja:
usver rakstīja:

Labdien!

Īsti pat nezinu, ar ko lai sāku, bet nu labi.
Apmēram pirms 2 mēnešiem sajutu tādu kā vieglu drudzi, kurš beigu beigās nepārgāja. Tajā ietilpa nogurums, apetītes zudums un tādas lietas. Nu ir pagājuši 2 mēneši un uzskatu, ka ir kļuvis tikai sliktāk. Sapratis, ka tā nevar, sāku meklēt netā info un tas lika nojaust, ka arī man ir šī kaite - veģetatīvā distonija. Šobrīd izjūtas ir apmēram šādas - kamols kaklā (stīvs kakls), grūti norīt jebko, galvassāpes, pilnīgs apetītes zudums un arī nevēlēšanās pievērsties ikdienas darbiem. Sajūta (kā es to pats saucu) ir tāda, it kā būtu man bloks uzlikts, ka nevaru ieēst un viss šis.. sliktās dūšas utt.
Biju pie ģimenes ārsta, tālāk pie psihiatra, kurš nozīmēja Rispoleptu un Mirzatenu.
Pirms kādiem 7 gadiem man bija līdzīgas izjūtas (tagad to varu salīdzināt), kad arī nevarēju ieēst, tomēr neko nekur nemeklēju, jo man bija tikai 14.. tas beidzās ar pavadītu gadu slimnīcās un cīņu par dzīvību..
Jāpiebilst, ka šajā gadā uzsāku studijas un vēl pārvācos ar vecākiem, tomēr droši vien kādu iespaidu tas ir atstājis.. Tikai jautājums, kāpēc? Kāpēc nevaru labāk lekt ar kruķiem uz universitāti? Kāpēc man ir tieši šīs izjūtas un mokas, ja tā var teikt..
Īsti neceru, ka kādam ir bijis līdzīgi, bet ja nu tomēr.. īsti nezinu, ko lai dara..

Jauku dienu vēlot..

Es pat nesaprotu kā Tu nonāci līdz šejienei, jo tas vairāk izklausas pēc depresijas nevis distonijas... bet nu viņas abas jau iet roku rokā.
Ja neceri, ka kādam ir bijis līdzīgi tad zini, ka praktiski gandrīz visiem ir bijis līdzīgi, tas var palīdzēt, vismaz tik daudz, ka zini, ka ne Tev vienam tādas problēmas !
Var, protams, pamēģināt AD, var pie psihoterapeita aiziet. Var arī lasīt filozofiju/psiholoģiju un analizēt savu dzīvi, tā teikt pats individuāli strādā ar sevi, izproti kas dzīvē esi, uz ko ej... kas tev dzīvē ir svarīgs... ja reiz esi nonācis šajā forumā acīmredzams kkas riktīgi nav, tikai fiksēt kas un pieņemt to. Un strādā pie jauna dzīves modeļa - labāk par esošo, tāda kas apmierina tavu iekšējo pasauli wink

Es vienkārši sāku meklēt, šis forums guglē kā otrais pie šīs tēmas. Lai nu kā, paldies par Tavu viedokli. Droši vien bez AD neiztikšu, bet pie labas situācijas jau varēs turpināt strādāt ar sevi. Cerams Tev ar veselību kaut pa lielam ir okey. smile