Tēma: Cerība uz palīdzību un mana pieredze
Labdien!
Īsti pat nezinu, ar ko lai sāku, bet nu labi.
Apmēram pirms 2 mēnešiem sajutu tādu kā vieglu drudzi, kurš beigu beigās nepārgāja. Tajā ietilpa nogurums, apetītes zudums un tādas lietas. Nu ir pagājuši 2 mēneši un uzskatu, ka ir kļuvis tikai sliktāk. Sapratis, ka tā nevar, sāku meklēt netā info un tas lika nojaust, ka arī man ir šī kaite - veģetatīvā distonija. Šobrīd izjūtas ir apmēram šādas - kamols kaklā (stīvs kakls), grūti norīt jebko, galvassāpes, pilnīgs apetītes zudums un arī nevēlēšanās pievērsties ikdienas darbiem. Sajūta (kā es to pats saucu) ir tāda, it kā būtu man bloks uzlikts, ka nevaru ieēst un viss šis.. sliktās dūšas utt.
Biju pie ģimenes ārsta, tālāk pie psihiatra, kurš nozīmēja Rispoleptu un Mirzatenu.
Pirms kādiem 7 gadiem man bija līdzīgas izjūtas (tagad to varu salīdzināt), kad arī nevarēju ieēst, tomēr neko nekur nemeklēju, jo man bija tikai 14.. tas beidzās ar pavadītu gadu slimnīcās un cīņu par dzīvību..
Jāpiebilst, ka šajā gadā uzsāku studijas un vēl pārvācos ar vecākiem, tomēr droši vien kādu iespaidu tas ir atstājis.. Tikai jautājums, kāpēc? Kāpēc nevaru labāk lekt ar kruķiem uz universitāti? Kāpēc man ir tieši šīs izjūtas un mokas, ja tā var teikt..
Īsti neceru, ka kādam ir bijis līdzīgi, bet ja nu tomēr.. īsti nezinu, ko lai dara..
Jauku dienu vēlot..