1

Tēma: Milzīga trauksme

Sveiki !
Līdz šim forumā esmu bijusi tikai kā lāsītāja. Ar veģitatīvo distoniju cīnos jau apmēram 3.5 gadus ar nelieliem pārtraukumiem, bet mana galvenā un vislielākā problēmā ir TRAUKSME - prakstiski visas dienas garumā, nenormāli liela, nespēju neko normāli padarīt, nevaru pagulēt, un nevaru nekam koncentrēties, katra parastā ikdienas darbība sagādā grūtības. Kādu laiku atpakaļ dzēru AD + fluanxolu, nebija perfekti, bet pēc pusgada nolēmu pārtraukt un tad kādu gadu dzīvoju kā cilvēks bez zālēm un tagad viss ir atsācies no jauna. Sākumā dr. izrakstīja tikai Fluanxolu un pirmās 2 nedēļas biju laimīga, jo trauksme kā ar rokas mājienu pazuda, bet tad pēkšņi Fluanxols vairs nelīdzēja un viss atsākās, tagad dr. izrakstīja arī vēl AD Valdoxan, bet apmēram no 5 tabletes mana trauksme dubultojās un tagad nesaprotu vai man turpināt un gaidīt kad pāries vai arī šīs zāles man neder.
Diemžēl manai trauksmei arī lexotanils nepalīdz.
Ir jau bijuši arī citi dažādi sipmptomiņi, bet tos tiešām nosaukšu par simptomiņiem, jo ar tiem es spēju sadzīvot, bet trauksme mēdz būt 24 h diennaktī .
Esmu mēģinājusu dažādus dabīgus līdzekļus, elpošanu, adatu terapiju utt.  - bez rezultātiem.

2

Re: Milzīga trauksme

uff, stulbi. Kā tev tā trauksme izpaužas? Kā bailes? Man vakaros, kad paliek tumšs uznāk kā tādas bailes, varētu raksturot arī kā trauksme hmm Dzeru AD un liekas šīs nedaudz tomēr palīdz.. Arīi sports/joga palīdz un uzturs liekas ar, bet tā pavisam noteikti pateikt nevar hmm

3

Re: Milzīga trauksme

Man tā trauksme ir gandrīz visas dienas garumā, ir jau šausmīgi grūti aprakstīt to sajūtu, it tā it kā par kautko būtu ļoti ļoti uztraukusies, reizē, arī kājas rokas trīc, reizēm tā sajūtā tāda ka kāds mani žņaudz nost. Es to saj'[utu varu raksturot kā savu jebkādu pirms VD laika lielāko uztraukumu, nemieru x10, tikai ja ir parasts uztraukums tam parasti ir pamatojums un tas ir risināms, bet šeit Tu saprotu ka viss jau ir labi, tikai tā drausmīgā sajūta + attiecīgi no tā šausmīgs nespēks, galva kā vate, padomāt neko nevar. Un jo ilgāk šī sajūta mani nepamet, jo vairāk es pati sevi satracinu, jo jau no rīta pamostoties sāku jau sevi tracināt ar domām, vai būs labi, kāpēc man tas viss, vai varēšu visu izdarīt, cik grūti tas būs utt utt un protams, pēc brītiņa trauksme klāt un kaklā žņaudzējs ar sad((

4

Re: Milzīga trauksme

cik jau ilgi ar to mocies? parasti kādu mēnesi no tā izejas nav, vai divus... tad jau lēnām nāk apskaidrība kā ar to tikt galā... var palasīt grāmatas, visādus knifus var atrast kā sevi motivēt un audzināt... aktīvāku dzīvesveidu var piekopt, ja tāds jau nav. uz mirkli var palīdzēt ja palutini sevi ar kaut ko, bet nu tas tikai uz mirkli...vispirmkārt jau jāmēģina apzināties, ka tas nav nekas ļauns, viss kas notiek ir tikai iedomas...

5

Re: Milzīga trauksme

sveiki, man ir tiesi tadas pasas sajutas ka trice rokas,liekas nu pedeja stundina klat,sorit jau celos likas sirds apstasies,vcenshos kaut kur iet darit dzeru ad bet nonaku pie viena lekmem pedejas dienas tas pastiprinatas kaut gan dzeru ad jau menesi,ko ieteiktu jus milie?

6

Re: Milzīga trauksme

Man arī pēdējās dienas izteikta trauksme un reibonis,laikam pavasaris atnācis un labumus atnesis.

7

Re: Milzīga trauksme

Sveiki mīlīši!
Es ar pēc sevis manu, ka ir pēdējā laikā tāda izteikta trauskmes sajūta......kā arī manā gadījumā ir nu jau kādu laiku
izteiktas sirds klauves, pārsitieni...nu baisi draņķīga sajūta....spēku dod tikai tas, ka nav jau kam pažēloties,
neviens no savējiem tāpat nesaprastīs......tā nu es te cīnos....laigan, savu galveno problēmu apzinos pati, esmu
pazaudējusi attiecībās savu pašcieņu, esmu par daudz pārstrādājusies un degu ārā....kas arī mani
pamudināja uzsākt gaitas pie psiohoterapeita...tiesa gan nezināju ka tas šobrīd ir tik dārgs, bet nav vairs
varinatu....un pats galvenais, ar visiem 100% piekrītu versijai, ka šis viss, ko mūsu organisms ar mums izstrādā, ir tikai tas, ka saka
mums priekš.....MĒS KO DARAM NE TĀ, DZĪVOJAM NETĀ.....MĒS ESAM NOMALDĪJUŠIES....

8

Re: Milzīga trauksme

lietoju fluanxol,ka menesi bet rezultats sakuma bij tagad katru dienu lekmes ko ieteiksiet ka krata nenormali un nevar nomierinaties?

9

Re: Milzīga trauksme

Tur jau tās stulbums ka tas triceklis ar ar visām zālēm. Līdz šim gāju pie neirologa, tagad domāju varbūt apmeklēt psihiatru, jo es jūtu, ka bez zālēm sākotnēji galā netikšu. Nezinu tikai kurš ārsts ir tāds zinošāks zāļu piemeklēšanā, jo nu fluanksols man izrādās kā ūdens.
Man jau sāk likties ka no tā ka sliktās sajūtas nepament nevienu dienu es jau tiešām arī depresijā sāku iedzīvoties, jo katrs rīts sākas ar domu par grūto dienu, sad(((

10

Re: Milzīga trauksme

Sančo  precīzi aprakstīji arī manu stāvokli pašlaik arī ir garais sliktumu periods un jā, tas tiešām dzen depresijā,jo ne dienu nav atelpas no šitā murga,rudenī bija kas līdzīgs, bet tad pēc laika atlaida,ar šo domu arī dzīvoju.

11

Re: Milzīga trauksme

Arī man jau otro nedēļu katru dienu pārsitieni. Norakstu visu uz pavasari un padzeru ripiņas gan vieglākas, gan, nepieciešamības gadījumā, ko stiprāku. Mazliet jau dusma ir, ka tā, bet nu pāries smile

12

Re: Milzīga trauksme

Mileedija rakstīja:

Arī man jau otro nedēļu katru dienu pārsitieni. Norakstu visu uz pavasari un padzeru ripiņas gan vieglākas, gan, nepieciešamības gadījumā, ko stiprāku. Mazliet jau dusma ir, ka tā, bet nu pāries smile

Pamēģini palasīt A.Kurpatova grāmatas, piemēram " Līdzeklis pret bailēm"". Viņš ir ārsts psihiatrs-psihoterapeits un atradīsi arī vairākas praktiskas metodes, kā sevi savākt, nomierināties, un atceries visas šīs VD sākums ir mūsu galvā. Ja izdodas sakārtot savu galvu,jeb reakciju uz visām VD sajūtām, tās vienkārši pazūd, jo Tu uz vi'ņām vairs nereaģē un bailēm nav iemesla Tevi pārņemt, ja Tu esi mierīgs. Tas process nav ātrs, es kombinēju arī ar zālēm, bet pamazām uz progresu virzos.

13

Re: Milzīga trauksme

jaaniss rakstīja:
Mileedija rakstīja:

Arī man jau otro nedēļu katru dienu pārsitieni. Norakstu visu uz pavasari un padzeru ripiņas gan vieglākas, gan, nepieciešamības gadījumā, ko stiprāku. Mazliet jau dusma ir, ka tā, bet nu pāries smile

Pamēģini palasīt A.Kurpatova grāmatas, piemēram " Līdzeklis pret bailēm"". Viņš ir ārsts psihiatrs-psihoterapeits un atradīsi arī vairākas praktiskas metodes, kā sevi savākt, nomierināties, un atceries visas šīs VD sākums ir mūsu galvā. Ja izdodas sakārtot savu galvu,jeb reakciju uz visām VD sajūtām, tās vienkārši pazūd, jo Tu uz vi'ņām vairs nereaģē un bailēm nav iemesla Tevi pārņemt, ja Tu esi mierīgs. Tas process nav ātrs, es kombinēju arī ar zālēm, bet pamazām uz progresu virzos.

oi, par šito grāmatu biju aizmirsusi smile Paldies. Būs jāizlasa. Mosh no savām fobijām ar tikšu vaļā smile

no pašas VD nebaidos, tikai nepatīkamas sajūtas rada simptomi. Kad neturu trešo dienu iedzeru ripu, vai paši ātrie atbrauc big_smile

14

Re: Milzīga trauksme

Lasu jūsu stāstus un sprotu, ka katram patiešām VD izpaužas pavisam citādāk. Mani pilnīgi neuztrauc ķermeņa fiziskās izjūtas -un panikas lēkmes no fiziskajām sajūtām nerodas - ar prātu saprotu,ka visa metabolisma discunkcija,kamoli kaklā,kunkuļi ausīs, sirds tirpšana, regulāra salšana,bet iekšā viss deg- mani tas nesatrauc- zinu,ka tas ir no nerviem. Bet turklāt sīkākā "nervu kutināšana" rada histēriskas izjūtas. Jā arī tās apzinos un kontrolēju, bet tas nākas tik grūti, rada rūgtumu pret pasauli. Tā sajūta vien,ka es VARU sevī to trauksmi kontrolēt- rada apātiju, norobežošanos, sajūtu,ka nevienam tu tāds distoniķis neesi vajadzīgs, saņemies, un paliek rūgtums.vientuļš rūgtums. Un šī "blakne" uzdzen emocionālas krīzes. Bet to laukā es varu ārēji saglabāt pilnīgu mieru, pieklājīgi veikalā sarunāties ar pārdevēju,bet iekšā viss brūk un jūk. Tāda sajūta ka prāts apzinās- tas viss ir tikai VD- bet uznemas TIK lielu kontroli... nezinu. Grūti izstāstīt- bet sajūta ka es it kā dzīvotu savu dzīvi atseviski pati no sava ķermeņa,kurā notiek milzīga cīņa. Un pate liela,pate gudra, pašai diploms kabatā-un neticu ka psihologs vai psijoterapeits spētu palīdzēt,jo esmu to pati studējusi. AD nevēlos. Dzeru dabas zālītes, pati vācu,pavadu knapo brīvo laiku ar dzīvniekiem,dabā. No draugiem izvairos. Pietrūkst,sāp.bet kaut kā jūtos vainīga ar savām izjūtām viņus apgrūtināt. Nesen bijām trīs dienu "izbraukumā" trešajā dienā beidzot sāku epot un smaidīt un jutos patoešām brīvi..diemžēl tad kau bija jādodas mājās un viss sāakās no gala
...24/7.

15

Re: Milzīga trauksme

man ar visu VD simptomu iepazisanu un apzinasanu ir sadas pat izjutas!

16

Re: Milzīga trauksme

flekse rakstīja:

man ar visu VD simptomu iepazisanu un apzinasanu ir sadas pat izjutas!

Domāju ka tš viss atkarīgs no cilvēka sensorikas.kā izjūt savu ķermeni. Fiziski. Kā fizisku kopumu- jūt katru savu orgānu,atpazīst kā katrs orgāns jūtas.. tad nu vd rada vislielāko diskomfortu tieši fiziskajā plaknē. Jo jau ikdienā sensors cilvēks izjūt sevi,kur nu vēl ja nervgalus kutina vd. Un ir cilvēki,kas sevi apzinās drīzāk kā dvēseli,būtību.jūt savu ķermeni sekundāri,bet savas domas,emocijas,psiholoģisko stāvokli apzinās skaidri un izjūt līdz mielēm. Tad nu vd fiziskās blaknea tik ļoti neerro,kā tās psiholoģiskās- pašas sajūtas un emocijas par sevi- tiek sajustas saasināti. Izraisa neadekvātas atbildes reakcijas.  Man ir tas otrais variants.tāpēc fiziskās izjūtas-nu nerro,bet tās varu kontrolēt.man nav bail,ka sords apstāsies.man ir bail ka sajukšu prātā- nervi nervi nervi.

17 Izmainīja zurman (2016-04-09 10:53:12)

Re: Milzīga trauksme

Visu pagājušo nakti nomocijos ar milzīgu trauksmi, ap 1 naktī pietrūkos ka viss drebēja, bija aukstuma viļņi, caurs murgains miegs, diskomforts visa vēdera apkārtnē, kā arī dabuju reizi skriet uz tualeti. Ap 5 riitaa panemu zem meles tableti Alprazolamum, nedaudz palika labak ta lidz ritam kautka noguleju. briesmas, Kopuma jutos slikti