Vai veģetatīvā distonija?

Tev arī kad viss sākās bija kaut kāda lēkme?

Man nedod miers, ka no alkohola lietošanas tiešām nebija kaut kāda sirdstrieka un ka tagad neizjūtu tās sekas... Dzerts tika diezgan pamatīgi un pirms šīs trakās lēkmes jau bija tā, ka iedzerot alkoholu tā pavairāk uz paģirām vilka krūtis kreisajā pusē.

Pusgadu mocījos ar tām sāpēm kreisajā krūšu pusē, tagad itkā ir atlaidis, kaut arī nedaudz ir sajūtas krūtī, bet nu ir nesalīdzināmi labāk. Citreiz vienīgi ir žņaugšanas sajūta, līdzīgas sāpes kā iespiežot rokas nervu... Vismaz tagad jūtos kā cilvēks un nav tas nenormālais, neciešamais diskomforts, kas neļāva vispār normāli funkcionēt, kā arī nogurums ir pārgājis. Vienīgais kas vēl neļauj normāli dzīvot ir tas, ka pieceļoties pulss ir ātrs, kas ierobežo manu dzīves kvalitāti - ar to tahikardiju ir spiešana krūtīs, liekas, ka elpa trūkst, es nevaru pilnvērtīgi pasportot utt.
Citreiz man ir tāda sajūta, itkā krūšu vidū ir tukšums un izteikti jūtu sirdspukstus. Nu tie ir pāris sitieni un pāriet tā sajūta.

Itkā jau visas pārbaudes sirdij ir bijušas, bet nu tāpat galvā ir doma, ka kaut kas nav kārtībā ar sirdi... Es pat būtu ar mieru par savu naudu uztaisīt MR, bet ārsts pateica, ka neviens mani neņemšot uz MR, jo visi izmeklējumi ir bijuši normāli. 

Te nav kāds mediķis?

Esmu bijis ne tikai pie kardiologa, arī pie citiem ārstiem. Pagaidām gan tikai staigāju pie kardiologa, jo man izraksta antidepresantus, bet tie neko nedod.
Holters ir vienīgā pārbaude, kuru neesmu veicis.
Es jau neesmu neko teicis par VD, man ārsti arī tādu diagnozi uzstāda, bet pašam sirds nav mierīga.

Kad man viss sākās 16 gados, tas sākās pakāpeniski, nebija tā kā ar sitienu uzreiz.
Bet tagad, kad man atkal sāk parādīties simptomi, bija tā, ka arī pie fiziskas piepūles sāka parādīties sirdsklauves, velkoša sajūta kreisajā sānā. Un tā vēlkošā sajūta sānā nekur nepazūd, tas ir tik neciešami. Vēl tās sirdsklauves... Brīžiem liekas, ka noģībšu..
Kad darba parādāš šie neciešamie simptomi, cenšos nomierināties, piesēst. Kad ir pavisam neizturami, eju uz dušu un paliek nedaudz vieglāk...
Ar VD un alkoholu ir traki, jo paģiras ir neciešamas. Man ir bijis, ka ir tā velkošā sajūta kreisajā sānā un ļoti lielas sirdsklauves, kas var turpināties pāris mēnešus, JĀ MĒNEŠUS! Pietiek tikai "izsaukt" kādu simptomu un tas mani nepamet ļoti ilgu laiku..

Kā ir, ja Jūs. piemēram, saaukstējaties, ir temperatūra, iesnas utt. Vai VD simptomi arī saasinās?

Nu re, cik ātri tie VD simtpomi man bij uznākuši, tik ātri tie jau prom.. Vienīgais un laikam galvenais ko izdarīju - pamainīju darba režīmu, vairs neceļos 4:30, bet gan 7:30.. Un nestrādāju tik daudz virsstundas šonedēļ.. Un rezultāts: jūtos kā cilvēks atkal!
Tā ilgāk padomāju un secināju: sanāk, ka mans ķermenis bija nodzīts pēdējo mēnešu laikā, nesaņēma miega tik daudz cika vajaga, kas arī izraisīja sāpes krūtīs, sirdsklauves u.tml..

Un vēl...:D
Šodien, kā vienmēr, devos iemīļotajā pastaigā pa aizsalušo upi, un ielūzu līdz jostasvietai. A līdz mājām 1.5 km pa aizsnigušu tīrumu. Ārā -15, kājas jau nejutīgas..
Pirmā doma: jāmet kājas pār pleciem un jārauj uz mājām, kamēr kājas nav atsalušas.
Otrā doma: Fuuck, man tač tik aizvakar palika labāk un VD atkāpās, vai es varēšu tā paņemt un aizskriet tagad? a ja nu paliks slikti un es saļimšu kaut kur tīrumam pa vidu
Trešā doma: Po..j uz to VD, skrienu. Es taču negribu palikt bez kājām

Tā nu skrēju 1.5 km ar apledojušiem voilakiem kājās uz mājām, sirds dauzījās kā traka (jo skrējis vispār nebiju kopš augusta laikam), pulsē deniņos, viegls reibums galvā....
Kad tiku mājās: ātri slapjās drēbes nost, sildīties! Kad sasilu, sapratu, ka jūtos perfekti, nav neviena VD simptoma un no šādas slodzes nemaz nebija slikti. Tagad tāds foršs nogurums

Laikam tā jau ir:
Jābūt harmonijā ar savu ķermeni un tad jau VD mūs neapciemos.

Tieši to pašu, ko Kristaps gribēju teikt - stress ir enerģija, Tu PetrolHead enerģiju patērēji daudz, arī adrenalīnu, tā ka nav brīnums, ka VD vairs nebija no kurienes smelties, lai izpildītos. Bet malacis, ka nekriti panikā, man pat, ja nonāktu mierīgi mājās vēl dažas dienas būtu paranoja, pētītu vai kāju pirksti nesāk atmirt, vai neparādās plaušu karsoņa pazīmes u.t.t.