Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 205 no 229)

Sveiki! Gribēju pateikt-liels paldies, ka ir šis forums. Lai gan neesmu bijusi aktīva lietotāju, brīžos kad ir slikti lasu-un tas palīdz. Saprotu, ka neesmu vienīgā ar nekad nebeidzamu simptomu sarakstu..
Īsumā- ar šo brīnumu draudzējos jau gadiem. Sākumā gan nezināju kas tas ir.
Jau no apm. 13 gadu vecuma piedzīvoju daudzas panikas lēkmes braucot trolejbusā, skatoties filmu vai tuvojoties eksāmenam. (tagad man 33) Pārdzīvoju un miers- nevienam nekā nebildu. Jau no bērnības bija paniskas bailes, kas ik pa laikam nomainijās.
Tikai tad kad aprecējos un kādu laiku (laikam 1x savā mūža) biju nodzīvojusi bez simptomiem un kad tie atkal ar joni atgriezās sāku meklēt palīdzību un runāt par to. Pēc kādas nometnes sākās vēdera problēmas, pēc ģimenes ārsta aizgāju pie labākiem speciālistiem un veicu visus izmeklējumus (kas man protams prasīja daudz spēka, jo sagaidīt atbildes ir trakāk kā gaidīt vai esmu izkritusi eksāmenā). Kad neko neatrada aizsūtīja pie psihoterapeita- tas man sākumā daudz palīdzēja, bet arī viņam es stāstīju par saviem simptomiem kas atkal un atkal nelika mani mierā- tad tā bija āda, kaut kāda pusnejūtīga, tad jocīgas sajūtas galvā, tad mugura, kas sāp un velk, ka knapi kustos, tad sirds. Un jā- es gāju pie ārstiem ar visām šīm sūdzībām...
Tagad mani ir piemeklējis redzes gļuks- kad skatos uz kontrastainu attēlu tas tā midžinās, kā elekrizēts. Ja paskatos kur citur - viss kārtībā. Bet īpaši tagad ar tādu pussniegu ir grūti - tas ir raustīgs, kad uz to skatās..
Nezinu tas jau velkas kādu gadu- 3 x biju pie acu dr., taisīju galvai MR un tagad esmu noūtīta uz MS centru- kur mani novēro, jo kaut kāds pašvaks vienas acs redzes nervs bija.
Dažreiz liekas- nekur nav miera. Un nevar jau arī vienus un tos pašu cilvēkus tik ilgi mocīt ar savām problēmām
Kā jūs izdzīvojat ikdienā? Un kā lai neskrien pie atkal jauna speciālista- ar domu, ka viņi noteikti ir kaut ko palaiduši garām ..

Sveiki visiem.
Man šis laiks kopš Ziemassvētkiem arī tāds nemierīgs. Un nemiers ir tieši manī. Laiks, kad AD tiek samazinātas devas, lai no tā beidzot tiktu vaļā. (Lietoju jau 6 gadus). Vai ir tādi, kuri sastapušies ar iekšēju nemieru laikā, kad centušies pārtraukt lietot AD? Es ceru, ka laika gaitā viss nostabilizēsies un sajutīšu iekšēju mieru. Pagaidām tas bija iespējams tikai ar zālēm.

Arī samazinu devu. Katru dienu uztraukums nav, bet reizēm kāds karstums uznāk. Paniku un baiļu nav, bet fantāzija mazliet uzdarbojas. Biju norāvusi rotinieku un sāpėja sirds. Es tikai piezvanīju ātrajiem aprunāties, šie atbrauca. Nu neko, tiklīdz padzirdēja, ka lietoju AD pamainīja attieksmi un negatīvo pusi un sāka man mācīt un stāstīt. Es saku, ka man slikta dūša, a šie tik stāsta, ka uztraukumam, lai iedzeru ko nomierinošu, kaut pilnīgi mierīga bija.

Minesotā iemāca kā sadzīvot ar savu tieksmi (alko, narkotikas, tabletes) kontrolēt savu dzīvi bez zālēm, kā pamanīt pirmos simptomus un neaizlaist līdz panikas lēkmēm.

Oi, koncentrēšanās problēmas ir mana ikdiena, pilnīgi normāli piemēram aiziet mājās un atstāt bagažnieku vaļā, nu ne jau neaizslēgtu, bet vaļā tā, ka piesnidzis viss salons. Vienu dienu mammas dzīvoklī atstāju gāzi degt uz kādām 10 stundām, uzliku katliņu vārīties un aizbraucu mājās Nabaga mamma, nākot mājās domāja, ka dzīvoklis deg, jo smaka neciešama, katliņš kaput, visas drēbes smird pēc deguma. Es arī bieži runāju un tikai pēc mirkļa saprotu, ka vispār nesekoju līdz par ko runāju un ko esmu teikusi, varu 5 x ieiet istabā, cerībā ka atcerēšos ko man tur vajadzēja. Vienkārši jāpieņem, ka esmu tā kā tāda alcheimertantiņa. Drīz sākšu strādāt jaunā darbā, pirms tam domāju jāpadzer Noofens, savādāk būs auzas. Citādi baigi izteikto simptomu man nav, bija te kādas 5 naktis, kad nevarēju aizmigt un tiklīdz laidos miegā nenormālākie murgi, sāku jau domāt ka tā būs visu laiku, bet pateicu sev, ne figa, zāļu devu es nepalielināšu, lai gan kārdinājums bija, izdarīju tieši pretēji, samazināju zāles un neko, guļu atkal labi.

Labāk to saskaņo ar ārstu. Es pakaāpeniski palielināju devu no 1/4 līdz 1/2, palika labāk apm. pēc nedēļas, tad mēnesi vai divus palietoju un ārsts teica, ka vaurāk nevajag. Laikam pārtraucu uzreiz.Tas bija AD Cipralex.

Simucis, ja vēlies pārbaudīt vai ir polineiropātija, tad sarunā lai neirologs uzraksta nosūtījumu uz neirometriju.

Simucis, ja tevi nomoka šīs sāpes kājā kā tu aprakstīji, tad tā var būt saistīta ar neiropātiju. Man pašai ar cukuru arī ir viss kārtībā, bet bija dedzinošas sāpes pēdās un tāda kā durstīšana arī, mani neiroloģe lika aiziet uztaisīt neirometriju un beigās atklājās, ka man ir bojātas nervu škiedras, pēc tam bija jātaisa neirogrāfija lai uzzinātu sīkāk un pateica ka man ir viegla polineoropātija kāju nervos.

Man tagad 3 dienas burbulo veders, slikta dusa nonstopa, galvassapes, dulla galva un bezsepeks. Sad tad zem acs vel stivuma sajuta iemetas...jutos nelagi...un tam visam pa vidu vel problemas ar gudribas zobu, vins lida ara un sapeja smaganas...Vai kadam ir bijusi pieredze ar gudribas zobiem, jajiet raut vai kas jadara? Vai del zoba sitais viss var but ko piemineju?