1

Tēma: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Man pedeja laika ir pstiprinajusas bailes iziet vienai no majam ,piedalities pasakumos utt.Loti nepatik skalas un publiskas vietas un dzivigas ielas .Man pasai nav skaidrs ,kapec nespeju parvaret so problemu ,jo pati loti velos but komunikabla un aktiva ,ciest nevaru sedet majas ,bez aktivitatem un iesligt vientuliba .Diemzel pedeja ,laika nekur nevaru ,vai apgrutinati iziet no majam bez vira ,vai kada cita .Bailes parasti man ir saistitas ar sajutu ,ka lkaut kas notiks ,vai zaudesu pratu un aizmirsisos,neaiziesu patstavigi vairs no punkta A lidz punktam B.Loti labi saprotu pati ,ka tas ir agorofobijas sasinasanas un saprotu ka ar to cinities ,bet pateikt ir vieglak neka taja bridi parvaret .Parasti vislielakas bailes rodas tad,kad ir dula galva ,augstaks  vai zemaks asinspiediens,galvas reiboni utt.Biezi uzmacas depresija ,tiesi del sis problemas.Mana dzives kvalitate ir manami pasliktinajusies ,sakara ar darba meklejumiem un citiem ikdienas pienakumiem.

Ceru ,ka padalisieties ar savu piueredzi.


Velejos pajautat ari ,vai kadam ir kads labs arsts ,kurs nodarbojas tiiesi ar VD -psihiatrs ,vai psihoterapeits .Varbut ,kads kurs neveic psihoterapiju ,bat var palidzet izrunajoties un iesakot panemienus ,motivaciju ikdienai ,dabigas zales .

Paldies ieprieks...

2

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Sveika! Man pašā sākumā bija tieši tāpat viss ko tu apraksti perfekti atbilda man. Ne uz pasākumiem gāju, varētu pat teikt, ka nekur negāju. Vienīgi uz darbu gāju. Visu laiku tās tizlās domas, ka sajukšu prātā..... tarki..... Bet pēc būtības ir labi, ka tev ir tādas domas, tad tu noteikti nesajuksi.. Un ja arī sajuksi prātā tad tu to pati nemaz nezināsi big_smile Trakie jau parasti nezin ka ir sajukuši, big_smile brīžiem man uznāk murgainas domas a varbūt esmu jau sajukusi prātā un pati to nemaz nezinu? Bet tās visas ir prāta spēlītes. Man visvairāk šajā visā pats drausmīgākais bija nerealitātes sajūta jeb derealizācija kā to mēdz saukt. Viss likās tāds neīsts, itkā es būtu ielikta kaut kādā filmā vai seriālā.Runāju itkā ieprogrammētas frāzes, klausījos itkā no malas. Dažas lietas šķita dīvainas (ja ilgi uz tām skatījos vai pētīju) Atceros, ka biju uztaisījusi manikīru pētīju laku un roka likās tāda maza big_smile to nevar izskaidrot, uzreiz sākās panika.reāli tas varēja uznākt veikalā, grūti aprakstīt to sajūtu, bet nu apmēram tāds apjukums, dullums, itkā es pirms minūtes būtu gulējusi mājās un nu nez kāpēc uzradusies veikalā. (tas tāds salīdzinājums, protams, ka es zinu, ka pati atnācu, atbraucu) Tas laikam bija pats trakākais līdz ar to ka pārsvarā tas viss uznāca ārpus mājas, veikalos, cilvēku pūļos, līdz ar to vairs negribējās nekur iet. (protams šad tad tas notika arī mājās) Ļoti bieži biju deja vu sajūtas, bet nu tās man jau ir kopš bērnības, itkā pierasta lieta, bet vienalga tās sajūtas dīvainas. Man ļoti palīdzēja tas, ka apzinājos kā rodas manas nerealitātes. Reāli mums visiem ir kaut kādas problēmas par kurām mums tā īsti negribas domāt. Iespējams mēs sakām, ka mūs tas neuztrauc, bet zemapziņā tomēr uztrac lai kā mēs to negribētu atzīt. Nonācu pie secinājuma, ka krāju visas savas problēmas un nerisinu, vienkārši negribu par tām domāt un ar prātu mēģinu atslēgt visu slikto par ko nevēlos domāt.. Tad nu tas prāts sāk atslēgties tad kad tas nav nepieciešams veikalos, uz ielām utt... Tātad es sāku ar to ka ņēmu visu priekšā par ko nevēlos domāt, sāku risināt kaut kādas problēmas (kuras bija iespējams atrisināt) un stāvoklis tiešām uzlabojās, tās stulbās nerealitātes palika aizvien retākas. Ir jāsaņemas, iespējams var palīdzēt kāds tiešām labs psihologs vai psihoterapeits. smile

3

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Vienu brīdi bija problēma uzturēties sabiedriskajā transportā un veikalos. Paldies Dievam īslaicīga. Transportā parasti sēdēju telefonā, lasījo kko, spēlēju spėlītes. Veikalos - pa malciņam dzēru ūdeni. Un centos iet viena uz tiem. Man tracināja, ka man ir slikti un vēl uz kādu jāgaida vai, ka mani steidzina.

4

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Mileedija rakstīja:

Vienu brīdi bija problēma uzturēties sabiedriskajā transportā un veikalos. Paldies Dievam īslaicīga. Transportā parasti sēdēju telefonā, lasījo kko, spēlēju spėlītes. Veikalos - pa malciņam dzēru ūdeni. Un centos iet viena uz tiem. Man tracināja, ka man ir slikti un vēl uz kādu jāgaida vai, ka mani steidzina.

Es tāpat veikalā kad gāju dzēru ūdeni pa malciņam, likās, ka palīdz un tāpat kā tev mani kaitina iet iepirkties ar kādu ,jo viņš vienmēr mani steidzina, piemēram, manējais big_smile ! Bet sabiedriskajā transportā nekad nav bijis slikti. Bet es domāju tāpēc, ka man kādreiz ļoti patika braukt uz darbu ar autobusu, (kad man tāda VD vēl nebija) parasti lai cik tas smieklīgi neliktos tajā autobusā tāda mazā meditācija, skaties ārā pa logu vēro dabu big_smile (tas bija starppilsētu autobuss, tāpēc koki un daba bija bija big_smile)

5

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

maijpukite rakstīja:

Sveika! Man pašā sākumā bija tieši tāpat viss ko tu apraksti perfekti atbilda man. Ne uz pasākumiem gāju, varētu pat teikt, ka nekur negāju. Vienīgi uz darbu gāju. Visu laiku tās tizlās domas, ka sajukšu prātā..... tarki..... Bet pēc būtības ir labi, ka tev ir tādas domas, tad tu noteikti nesajuksi.. Un ja arī sajuksi prātā tad tu to pati nemaz nezināsi big_smile Trakie jau parasti nezin ka ir sajukuši, big_smile brīžiem man uznāk murgainas domas a varbūt esmu jau sajukusi prātā un pati to nemaz nezinu? Bet tās visas ir prāta spēlītes. Man visvairāk šajā visā pats drausmīgākais bija nerealitātes sajūta jeb derealizācija kā to mēdz saukt. Viss likās tāds neīsts, itkā es būtu ielikta kaut kādā filmā vai seriālā.Runāju itkā ieprogrammētas frāzes, klausījos itkā no malas. Dažas lietas šķita dīvainas (ja ilgi uz tām skatījos vai pētīju) Atceros, ka biju uztaisījusi manikīru pētīju laku un roka likās tāda maza big_smile to nevar izskaidrot, uzreiz sākās panika.reāli tas varēja uznākt veikalā, grūti aprakstīt to sajūtu, bet nu apmēram tāds apjukums, dullums, itkā es pirms minūtes būtu gulējusi mājās un nu nez kāpēc uzradusies veikalā. (tas tāds salīdzinājums, protams, ka es zinu, ka pati atnācu, atbraucu) Tas laikam bija pats trakākais līdz ar to ka pārsvarā tas viss uznāca ārpus mājas, veikalos, cilvēku pūļos, līdz ar to vairs negribējās nekur iet. (protams šad tad tas notika arī mājās) Ļoti bieži biju deja vu sajūtas, bet nu tās man jau ir kopš bērnības, itkā pierasta lieta, bet vienalga tās sajūtas dīvainas. Man ļoti palīdzēja tas, ka apzinājos kā rodas manas nerealitātes. Reāli mums visiem ir kaut kādas problēmas par kurām mums tā īsti negribas domāt. Iespējams mēs sakām, ka mūs tas neuztrauc, bet zemapziņā tomēr uztrac lai kā mēs to negribētu atzīt. Nonācu pie secinājuma, ka krāju visas savas problēmas un nerisinu, vienkārši negribu par tām domāt un ar prātu mēģinu atslēgt visu slikto par ko nevēlos domāt.. Tad nu tas prāts sāk atslēgties tad kad tas nav nepieciešams veikalos, uz ielām utt... Tātad es sāku ar to ka ņēmu visu priekšā par ko nevēlos domāt, sāku risināt kaut kādas problēmas (kuras bija iespējams atrisināt) un stāvoklis tiešām uzlabojās, tās stulbās nerealitātes palika aizvien retākas. Ir jāsaņemas, iespējams var palīdzēt kāds tiešām labs psihologs vai psihoterapeits. smile

big_smile Paldies tev !Tiesam saskatu daudz lidzibas ,domaju ,ka ta nu noteikti neviens nejutas ,likas ,ka tas jau viss ir par traku ....Es vienkarsi vienmer esmu situacijas kontroletaja !!Tadam saspringtam attieciga situacija smile Vienu bridi meginaju domat lidzigi tev. Teicu sev:"Eh,pie vella !Atslabsti!"Tad atkal ir kads stressins un aiziet no jauna,vecais stasts big_smile

6

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Mileedija rakstīja:

Vienu brīdi bija problēma uzturēties sabiedriskajā transportā un veikalos. Paldies Dievam īslaicīga. Transportā parasti sēdēju telefonā, lasījo kko, spēlēju spėlītes. Veikalos - pa malciņam dzēru ūdeni. Un centos iet viena uz tiem. Man tracināja, ka man ir slikti un vēl uz kādu jāgaida vai, ka mani steidzina.


Es pat uz metro paskatities vairs nevaru.Noteikti no malas izskatijos smiekligi ,kad pedejo reizi ar to braucu -sedeju iekerusies sedekli un smagi elpoju ...:D ar mani bija dels un es vinu pirms iekapsana visu laiku tureju ,lai neit par tuvu peronam ,tadas stulbas paniskas bailes ,ka kautkas notiks ,stulbums ..tas dzen tada panika ,ka nevari paelpot...

Paldies dievam ar autobusu vel braucu smile

7

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Hera333

Pamēģini metro kaut kā novērst sev domas. Piemēram, to pašu telefonu pamoki, grāmatu lasi. Ir jānovērš domas no sajūtām.

8

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Varu pastāstīt kā es tiku vaļā no panikas lēkmēm ieejot veikalā (arī daudzās citās lietās, tā pati nokļūšana no punkta A uz punktu B)! Tas varbūt palīdzēs sabiedriskajā transportā! Ļoti daudz informācijas meklēju par VD tad uzdūros vienai metodei un izmēģināju to, vispār es daudz ko esmu mēģinājusi, net ādas vien lietiņas smile  Kad sākās panikas lēkme ir "jāmirst" big_smile smieklīgi skan, bet tas tiešām palīdz. Piemēram ieejot veikalā paliek slikti, trūkst elpa viss griežas utt.. Tad nu tā jāsaņem sevi rokās un jāsaka (pie sevis protams big_smile) Apmēram tā : viss nu es tagad miršu, noģībšu nosmakšu utt.. Smaidīt un gaidīt pēdējo stundiņu, vēl visu to pastiprinot ar domām, nu,nu rādi stulbā distonija uz ko vēl tu vari būt spējīga,? Kautkā sirds pārāk lēni sitas utt.. big_smile (es tiešām zinu, ka panikas lēkmes brīdī par to pat domas nav, bet tas jādara)  Vienkārši paļauties uz to kas notiks! Sākumā tas ir ļoti grūti, bet izdarot to vairākas reizes viss uzlabojās. Es zinu ir ļoti grūti pārvarēt sevi nemukt ārā no veikala, nekāpt ārā nākamajā pieturā nesagaidot savu. Tie kas tiešām grib no tā tikt vaļā pamēģinās, nevis gaidīs brīnumtabletīti. Vienkārši gribu pateikt to, ka mums visiem kam ir panikas lēkmes (liekas, ka nu gan es miršu, šī ir pēdējā lēkme, man tagad būs infarkts, insults utt) BET nekad taču neesat nomirušas, vienmēr tas atkārtojas un neesam ne miruši, ne sajukuši. Es tiešām zinu, ka pirmajās reizēs tas ir ļooti grūti, bet vismaz pamēģiniet! ja nu tiešām noģībsiet, vai būs infarkts vai vēl sazin kas gan jau cilvēki palīdzēs big_smile bet man katrā ziņā tas palīdzēja ļooooti! Tagad mierīgi gan veikalā varu ieiet, gan normāli nokļūt no punkta A līdz B, tiem kas izmēģinās gaidīšu atsauksmes! smile

9

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Mileedija rakstīja:

Hera333

Pamēģini metro kaut kā novērst sev domas. Piemēram, to pašu telefonu pamoki, grāmatu lasi. Ir jānovērš domas no sajūtām.

man tā domu novēršana var teikt vispār nelīdzēja ir jācīnās ar lēkmēm nevis jābēg! Bet katram sava metode, varbūt citam palīdz grāmata vai telefons, katram laikam jāatrod savas metodes tikšanai ar to galā.

10

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Varbut liksies jocigi ,bet palidz dazreiz ari ,kad dzirdi ,ka iet citiem ,vari tad sev pateikt :"Re ka vinam iet ,vins ir stiprs un vinam viss bus labi ,ari man bus labi un viss kadreiz paries!",vaiatkalm :"Tadu trako ka es ir daudz !":))Palidz ari filmas ,kuras liek domat savadak ,piemeram "Optimista stasts",mazliet smaga sakuma ,vismaz prieks distonika ,jo liek ieskatities spogulatela .Protams ,ka filamas galvgenai personazas neslimoja ar distoniju ,bet tur labi attelots ka apkarteja pasaule un cilveki ,liek justies tev trakam pieversot parak lielu uzmanibu tavam nedienam un izmainam tevi ,sabiezinot sajutas vel vairak un ka patiesiba visa pasaule ir mazliet traka .Bija patikami redzet ,ka beigas viss beidzas labi un ,ka neviens nav norakstams ...uzsplauj uz visu un lauj sev but laimigam...:)

Paldies milie !Man sodien ir jau daudz vieglak ,pec sarakstes ar jums ..

11

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Man arī sākumā likās, ka es esmu vienīgā tāda un ka man noteikti ir vistrakāk no visiem. Pats grūtākais tajā visā ir tas, ka neviens kas nav saskāries ar to nesaprot! Nu kā tā var būt, SAŅEMIES, tu esi vesela, tev nekas nav, tas ir tikai stress.. utt.. Bet jā, piekrītu šis forums ir kā neliels atbalsts, ka neesi viens savā problēmā, citreiz lasi un domā, ka tev nav tas sliktākais variants, daudziem ir daudz sliktāk kā tev. smile Es nesaku, ka priecajos par to ka citiem ir trakāk, bet tā ir varbūt kā cerība, ka neesi aizlaidis visu tik traki... smile Un tik tiešām mums viss ir GALVĀ, lai arī kā dažiem to negribētos atzīt.  Turies, smaidi un cīnies! smile

12

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Sveikas Mīļās!!!
Arī es cīnos ikdienā ar problēmām kurp doties....tās ir vienas elles mokas.....uz veikalu braucu, uz darbu braucu...bet pie mammas vienai aizbraukt kas dzīvo 30km attālumā nevaru......šādā ceļa attālumā sākas tāda kā nerealitātes sajūta, sirds sitas kā negudra, svīst viss kas var svīst.....tas ir traki.....problēmas rodas arī ja jāiet uz kādiem pasākumiem kur nevaru jebkurā brīdī iziet.....
Ar vīru nevaru aizbraukt pat ceļojumos, ko viņš tik ļoti vēlas.....es ĻOTI, ĻOTI VĒLOS NO TĀ ATBRĪVOTIES.....gribu braukt un baudīt visu ko vien var ....gribu smieties un nebaidīties.....tad kapēc ja es to tik ĻOTI vēlos, nevaru izdarīt???????Kamdēļ vispār kas tāds ir izpaudies???
Mēģināšu pielietot arī Jūsu ieteikumus tā pārvarēšanai:-))))
Bet ja ir vēl kādi ieteikumi vai savas pieredzes, tad labprāt Jūs uzklausītu.......
Un vēl, gribēju pieminēt, ka man pat ir tā, ja zinu ka nākamajā dienā kurp tālāk jābrauc, tad varu pat nakti neaizmigt, apetīte ar nav no labākajām.....lūk kāds murdziņš!!!

13

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

maija19822 rakstīja:

Sveikas Mīļās!!!
Arī es cīnos ikdienā ar problēmām kurp doties....tās ir vienas elles mokas.....uz veikalu braucu, uz darbu braucu...bet pie mammas vienai aizbraukt kas dzīvo 30km attālumā nevaru......šādā ceļa attālumā sākas tāda kā nerealitātes sajūta, sirds sitas kā negudra, svīst viss kas var svīst.....tas ir traki.....problēmas rodas arī ja jāiet uz kādiem pasākumiem kur nevaru jebkurā brīdī iziet.....
Ar vīru nevaru aizbraukt pat ceļojumos, ko viņš tik ļoti vēlas.....es ĻOTI, ĻOTI VĒLOS NO TĀ ATBRĪVOTIES.....gribu braukt un baudīt visu ko vien var ....gribu smieties un nebaidīties.....tad kapēc ja es to tik ĻOTI vēlos, nevaru izdarīt???????Kamdēļ vispār kas tāds ir izpaudies???
Mēģināšu pielietot arī Jūsu ieteikumus tā pārvarēšanai:-))))
Bet ja ir vēl kādi ieteikumi vai savas pieredzes, tad labprāt Jūs uzklausītu.......
Un vēl, gribēju pieminēt, ka man pat ir tā, ja zinu ka nākamajā dienā kurp tālāk jābrauc, tad varu pat nakti neaizmigt, apetīte ar nav no labākajām.....lūk kāds murdziņš!!!

Man bija tieši tāpat!!! Pamēģini to metodi ko aprakstīju, man tiešām ļoti palīdzēja! Pirmās reizes būs tās grūtākās(iespējams pat grūtāk nekā vienkārša panikas lēkme) , bet pēc tam jau viss aizies un sāksi justies daaaaaudz labāk! Galvenais par spīti savām bailēm iet nu darīt, neļauj tai distonijai valdīt pār savu dzīvi!!! Es ticu ja ar saviem ieteikumiem palīdzēšu citiem tad arī man viss uzlabosies! Mēģinam domāt pozitīvi, cik nu tas ir iespējams, un pieņemt arī sliktās domas, ka kaut kas varētu notikt utt..

14

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Protams arī man ir dienas kad uznāk domas - kāda jēga kaut ko darīt, tāpat nav vērts uttt., bet es taču gribu tik vaļā no šī draņķa!

15

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

maija19822 rakstīja:

Sveikas Mīļās!!!
Arī es cīnos ikdienā ar problēmām kurp doties....tās ir vienas elles mokas.....uz veikalu braucu, uz darbu braucu...bet pie mammas vienai aizbraukt kas dzīvo 30km attālumā nevaru......šādā ceļa attālumā sākas tāda kā nerealitātes sajūta, sirds sitas kā negudra, svīst viss kas var svīst.....tas ir traki.....problēmas rodas arī ja jāiet uz kādiem pasākumiem kur nevaru jebkurā brīdī iziet.....
Ar vīru nevaru aizbraukt pat ceļojumos, ko viņš tik ļoti vēlas.....es ĻOTI, ĻOTI VĒLOS NO TĀ ATBRĪVOTIES.....gribu braukt un baudīt visu ko vien var ....gribu smieties un nebaidīties.....tad kapēc ja es to tik ĻOTI vēlos, nevaru izdarīt???????Kamdēļ vispār kas tāds ir izpaudies???
Mēģināšu pielietot arī Jūsu ieteikumus tā pārvarēšanai:-))))
Bet ja ir vēl kādi ieteikumi vai savas pieredzes, tad labprāt Jūs uzklausītu.......
Un vēl, gribēju pieminēt, ka man pat ir tā, ja zinu ka nākamajā dienā kurp tālāk jābrauc, tad varu pat nakti neaizmigt, apetīte ar nav no labākajām.....lūk kāds murdziņš!!!

Vai pie mammas ,brauc ar sabiedrisko transportu ,vai ar personigo .Visticamak tas ir arpus pilsetas un pa vidu nav nekas ,vai pareizi domaju ?

16

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Es braucu ar savu persīnīgo auto.....un jā, braucot pie mammas sanāk ārpus pilsētas, kur tikai ceļs un klaji lauki...nav kam domas piesiet.....bet ja tā padomā, tad braucot uz pilsētu pa veikaliem laiks tak aiziet daudz ilgāks prom no mājām nekā aizbraukt pie mammas..līdz ar ko sanāk, ka iepērkoties nav laika liekām domām un nelabumi nenāk, bet braucot auto un ļaujot vaļu domām, nonākam pie panikām!!!!!!!Vēlreiz pierādījums tam cik spēcīgi ietekmē mūsu tik vien kā domas!!!!!

17

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

piekrītu maijpuķītei, es arī PL izmēģināju šīs metodes ar izaicināšanu un man palīdzēja, bet līdz tam ir jānonāk, jo sākumā tās lēkmes bija tik stipras, ka prāts vispār atslēdzās, ir tikai viena doma - es mirstu! un viss pārējais uz pasaules aizmirstās, bet ar sevi jāstrādā jau pirms lēkmes, kaut vai sarakstot uz lapiņas rīcības plānu vai ko uzmundrinošu un tad PL laikā izvelkot pārlasot un rīkojoties saskaņā ar to, es biju atradusi kaut kādas afirmācijas, pašsuģestijas tehnikas aprakstu un sev telefonā ierunāju tekstu, ko atskaņot sev PL laikā un to arī darīju, vēl jo iedarbīgāks tas bija tāpēc, ka tā bija manis pašas balss, šķiet kāds jau šeit bija licis linkus uz https://www.youtube.com/watch?v=ruHmdsoRANQ šo video, kas man arī ļoti palīdzēja. Par laimi man PL jau kādu pusotru gadu nav bijušas.
Un vēl par depresonalizāciju/derealizāciju, mani šis nomocīja ļoti ilgi 24/7 gadiem un es daudz meklēju info, beigu galā es tomēr sliecos piekrist tiem, kas saka - ka tas ir aizsargmehānisms, mēs ieslēdzama (neapzināti) dp/dr tajos brīžos, kad mūsu organisms ir nolēmis - nē man šī visa ir par daudz, par daudz stresu, pārdzīvojumu, baiļu, nelaimju u.t.t., un tad smadzenes ieslēdz šo režīmu, lai it kā mūs attālinātu no esošās situācijas, respektīvi ieliek mūs tādā novērotāja režīmā, tipa - tas nenotiek ar mani, es tikai skatos no malas, jo tiem kuriem ir bijusi dp/dr zin, ka ir sajūta, ka pat reālie kairinātāji ir attāli, es pat esmu gūlusies pusplika sniegā lai beidzot kaut ko sajustu, aukstumu, sāpes u.t.t., savādāk liekās, ka viss kas notiek, nenotiek ar mani, mēs redzam visu kā filmā, balsis liekas neīstas, paša balss kaut kāda atsvešināta, jutekļi ir truli, nu tāda riktīgi bremzēta sajūta, kā sapnī. Diemžēl, bieži vien šī organisma reakcija ir stipri novēlota, jo man dp/dr reālu bija tad, kad biju samērā mierīga, tajā konkrētajā brīdī mani it kā nekas vairs neuztrauca, bet mūsu organisms ir ļoti gudrs, šis ir veids, kā tas mūs pasargā no pārāk spilgtām emocijām. Es gan nemāku tā baigi daiļi izteikties, bet ceru, ka domu sapratāt. Manuprāt tas viss izklausās ļoti loģiski un vēl, ja mēs papētam tos veidus kā mūsu organisms mūs nemitīgi "glābj", ja mēs papētītu mazliet vairāk medicīniskus faktus kaut vai par tām pašām ekstrasistolēm, kāpēc tās notiek, vai kā mūsu ķermenis momentāli reaģē uz kādu traumu, brūci vai ko citu, kā viņš pats mobilizējās, mēs vairāk sāktu saprast, ka nav jau tik viegli nemaz, bez pamatīga iemesla, atstiept pedāļus, jo mums ir milzīgs pašaisardzības mehānisms iekšā. Tāpēc man ļoti patika šī versija par dp/dr.

18

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Kitija! Es tev pilnīgi, pilnīgi piekrītu!!! Kā tev šobrīd ar tām nerealitātēm>? Sasmējos par tavu tekstu, - - ka ceru, ka domu sapratīsiet, es ar bieži vien kad rakstu pierakstu to, jo domas iet visiem pa priekšu, gribas visu sīki smalki paskaidrot, lai visi saprot.

19

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

maijpukite
Paldies, man nerealitāte ir ļoti mazinājusies. Mēdz šad un tad vēl parādīties, bet vairs ne tik ļoti spilgti kā agrāk. Agrāk bija tā, ka likās nu ir viens solis līdz tam, ka es aizmirsīšu kas es esmu, kur es esmu, kā es šeit nonācu un kurp dodos. Tiešām, bez pārspīlējumiem. Bet es jau te veterāns, man VD sākās pirms 5 gadiem, 3 gadus cīnījos un nu 1,5 gadu ir labi. Tagad atkal beidzot dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi.
Tev nerealitāte ir bieži vai tā ka reizi pa reizei uznāk?

20

Re: Bailes iziet no majam vienai/am ..

Kitija!
Man sākās viss aptuveni 3-4gadus atpakaļ. Man tieši tāpat kā tu rakstīji "likās nu ir viens solis līdz tam, ka es aizmirsīšu kas es esmu, kur es esmu, kā es šeit nonācu un kurp dodos." vārds vārdā jutos kā tu...  šausmīgi. Tagad reti kad uznāk, bet ja uznāk tad tadas "mazās" nerealitātes. nu man varētu teikt pēdējais gads ir tādas apziņas gads, saprotu kā reaģē mans organisms.. Dzīves kvalitāte arī uzlabojusies, varu normāli pa ielu pastaigāt un iziet no mājas utt. Nav vairs sirdsklauves, kas bija, kā jau lielākai daļai šeit mostoties naktī no "infarkta" big_smile