moderator, izdzēsiet tēmu, paldies

Paldies par linku. Man jau arī doma galvā sēž, ka vairāk negribu nekādas zāles, ne AD ne citus sūdus. Par psihologu arī esmu aizdomājies,pat pamēģinājis, laikam neveiksmīgi, tāda parunāšanās vien bija pusgada garumā un mani tas nelīdzēja, Protams, ka emocijas, kas sēž iekšā ir visa nelaimes sekas, bet darbā un dzīvē tu nevari visu izgāzt, daudz kas paliek iekšā un grauž. Tu pieminēji linkā pareizticīgo sievieti, kas Tev izunājoties palīdzēja no iekšējā emociju korķa tikt vaļā.Varbūt vari ieteikt kur viņu var satikt.
Es par time AD sāku domāt, jo, padomāju , ja reiz tā nervu sistēma ir tāda labila, tad kaut kā jau viņa jākompensē ir.Ar dūrēm pret tankiem nekas neizdosies, bet izlasot Tavu pieredzi sāku aizdomāties.

Neteikšu, ka psihoterapija nelīdzēja man nemaz, kaut ko jau līdzēja. Vnk neizveidojās efektīvs kontakts. Bet efektīvāk bija parunāšanās ar mācītāju. Nieka 4stundas, ļoti daudz asaras, bet atvieglojums fantastisks.