Re: Simptomu saraksts (papildināms)
Es arī zinu vienu cilvēku, kurš zaudēja samaņu uz ielas VD dēļ. Aizrāva ar ātrajiem uz slimnīcu, noskenēja, pārbaudīja no a-z. Diagnoze - VD.
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)
Lapas Atpakaļ 1 … 189 190 191 192 193 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Es arī zinu vienu cilvēku, kurš zaudēja samaņu uz ielas VD dēļ. Aizrāva ar ātrajiem uz slimnīcu, noskenēja, pārbaudīja no a-z. Diagnoze - VD.
VD simptoni laikam iet plašumos, pēc vel 10 gadi jau nebūs nekā neiespējama ar vd...
Es arī zinu vienu cilvēku, kurš zaudēja samaņu uz ielas VD dēļ. Aizrāva ar ātrajiem uz slimnīcu, noskenēja, pārbaudīja no a-z. Diagnoze - VD.
man gan gribas teikt,ka slimnīcās neko no a-z nepārbauda,pārbauda tkai to lauciņu par ko sūdzības un viss ej mājā.
Es gan nesūdzos, godam mani Stradiņos pārbaudīja. Un jau nākamajā dienā pēc izrakstīšanas bij PL un zvaniju viņiem ko lai dara, viss sākas no jauna ![]()
čau visiem! vakar iegooglējot kārtējos VD simpotomus,atradu šo forumu un esmu nenormāli priecīga par savu atradumu,jo beidzot "sastopos" ar līdzīgiem cilvēkiem
mēģinu vēl saprast,kā īsti šeit viss notiek..
bet gribēju pajautāt - cik gados jums diagnosticēja VD vai cik gados sākāt izjust pirmos simptomus?
pašai ir 19 un šīs vasaras beigas/rudens sākums bija trakākais posms līdz šim.. sirds sitās kā negudra,pārsitieni katru dienu,elpas trūkums,panikas lēkmes,bezmiegs,bailes iziet no mājas un sāku jau domāt,ka vienkārši jūku prātā
viss sakrita ar studiju uzsākšanu un galu galā aizgāju no universitātes pēc nieka 3 nedēļām.. stāsts ir garš,bet tagad viss ir nostabilizējies,taču bez VD jau laikam nekur. piemēram,tagad acs plakstiņš raustās ceturto dienu pēc kārtas,arī citi muskuļi raustās.
labākais tajā visā ir citu cilvēku attieksme - "citiem taču ir vēl trakāk","aizej vienkārši paguli un kārtīgi paēd, tad jau viss pāries"..
labi,es te mazliet aizrāvos
varbūt varat padalīties ar pieredzi par VD studiju laikā,kad stresa un nesaprašanas par dzīvi jau tā netrūkst?
tallii
Sīkumos nezinu, ko viņam tieši izmeklēja, bet pēc stāstītā, sapratu, ka normālā daudzumā. Tas varbūt tāpēc, ka ieveda no ielas, kur bija bezsamaņā, pluss vēl krītot pārsita galvu.
marekz
Saprotu,laikam ne tā izteicos ![]()
Vispar atsķirība ar studijām no darba tomēr ir, auditorijā Tev jābūt visu laiku mierīgam un klusam, tas sarežģī visu.
Nereti bij tā, ka jau viss reiba, sirds lidoja un nevarēju sagaidīt to mirkli kad lekcija beigsies. Dažkārt pat blakus sēdošais kursabiedrs jautāja vai viss OK, teicu ka nē, nesaprotu kas notiek, tulīt noģībšu. Nu jo vienu periodu es vel nezināju ka man ir vd, tad vel zīmēju sev launakas slimības. Bij ari tā ka vnk gāju ārā no auditorijas, vnk nevarēju vairs izturēt.
http://vdist.join.lv/f/topic/27/satiksanas/
Lasi un raudi, manuprāt bezcerīgs pasākums
Pats jau arī nemaz distus esmu saticis un vairs nav nekādas vajadzības vai vēlmes.
Palasot vispār visus poustus liekas bezcerīgi, bet mēģināt var!
Nu mēģini sakurināt tautu moš kādi 5 salasisies tie kam nav bail iziet no majas...
Vispar atsķirība ar studijām no darba tomēr ir, auditorijā Tev jābūt visu laiku mierīgam un klusam, tas sarežģī visu.
Nereti bij tā, ka jau viss reiba, sirds lidoja un nevarēju sagaidīt to mirkli kad lekcija beigsies. Dažkārt pat blakus sēdošais kursabiedrs jautāja vai viss OK, teicu ka nē, nesaprotu kas notiek, tulīt noģībšu. Nu jo vienu periodu es vel nezināju ka man ir vd, tad vel zīmēju sev launakas slimības. Bij ari tā ka vnk gāju ārā no auditorijas, vnk nevarēju vairs izturēt.
ja,es ari esmu skrejusi araa no lekcijam,jo skita,ka giibsu,vai mirsu,briesmigas sajuutas.
paulii,
Man studiju laikā viss bija kārtībā. VD man uzliesmoja tieši pēc augstskolas beigšanas. Laikam biju pārlieku izsmelta un pārstrādājusies, paralēli strādājot pilnas slodzes darbu un rakstot noslēguma darbu skolai. Tagad jau vairāk kā gads, kad mokos ar dažādām lietām. Ja tā padomā, tad tā nervu sistēma man nav bijusi stipra ilgu laiku. Parasti skolās, prezentējot savus darbus utt, vienmēr nervozēju. Iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem parasti nosarku. Man visu mūžu ir bijušas aukstas rokas. Ja netikās kaut kas nelāgs, vienmēr stipri pārdzīvoju. Nu, tagad ar sekām jāmokas.. Nezinu, to visu laikam var uzlabot, mainot attieksmi pret lietām un situācijām. Es ļoti gribētu mainīt savus paradumus, bet gribās, lai tā nervu sistēma stabilizējas daudz maz kā iepriekš. Ehhh.... ![]()
Es īsti nesaprotu, vai es pamazām uzveicu savu VD, vai tomēr nē. Esmu tikusi pāri lielajām trauksmes reizēm, nav vairs tā, ka nakti uzmostos no sirds klapēšanās, pārāk lielais dullums galvā arī nav, liekas, ka pirmšģībšanas sajūta arī pārgājusi, bet man ir saglabājušies dīvaini fiziskie ismptomi, kuriem nav izskaidrojuma. Piemēram, saspringtais ķermenis, žoklis, dažreiz mīkstas kājas.
Aronija, tik savaadadi, lasot tavus komentaarus, man liekas, ka es par sevi lasu, es gan joprojaam daudz kam neesu tikusi paari, uzliesmo ik pa laikam! Es tagad vakaros meeghinu kontrastdushu, jo man vislaik ir auksti, peec taas dushas, juutos ne tik saspringusi un nav tik auksti
Es abu gruutnieciibu laikaa jutos lhoti labi, bet tagad, kad ir beerni, satraukums par vinhiem veel vairaak ietekmee manu vd
Studiju laikaa, it sevishkhi aizstaavot diplomdarbu, sarku un baaleeju, sirds dauziijass, paarsitieni.. Tas bija gruuti lhoti.. Turklaat izmaaciijos par buuvinzhenieri, lai gan sapnis bija klhuut par aarstu, tagad ik pa laikam saprotu, ka nekad nestraadaashu savu sapnhu darbu!
Vispaar joprojaam uzvedos kaa maza meitene, liekas visas ruupes atrisinaas viirs
Jau apmēram pus gadu man dienas laikā, kā kuru reizi cikos, ''iemetās'' ļoti nepatīkama smaka degunā un garša mutē, tas notiek vienā brīdī un nav atkarīgs, kur esmu, ko daru vai ko ēdu... Šī dīvainā smaka degunā ( apmēram ož pēc riepām, gumijas..) pastiprina ožas sajūtu, viss ož daudz spēcīgāk, sabojā ēdiena garšu, ēdiens garšo savādāk utt... Pēdējo mēnesi nu jau tas ir katru dienu, bez izņēmuma, parasti tas notiek no rīta un turās līdz pat vakaram, tas ir izzudis, kad no rīta pamostos, bet paiet pāris stundas un šis briesmonis atkal ir klāt!
Vai kāds var lūdzu paskaidrot, vai arī kāds par kaut ko tādu ir dzirdējis, vai tiešām tas ir kārtējais VD simptoms!
Vīrietis, 29 gadi, 1m.86cm, 80kg, VD , jeb manā gadījumā Neiroze, jau 10 gadus, vienīgie medikamenti ko patreiz lietoju ir nervu zāles LORAFEN
Man par laimi skolas/ studiju laikā VD nebija. Bet apmēram varu iztēloties, kā tas ir, jo VD laikā gāju uz valodas kursiem, un jā, viegli nebija, ļoti grūti koncentrēties uz mācībām, slikta dūša, reiboņi, roku trīce utt. un jo vairāk domā par to, jo sliktāk paliek.
Riidzha
Nevarētu būt blakne no tām zālēm?
Riidzha
Nevarētu būt blakne no tām zālēm?
Es nezinu, nav ne jausmas, man agrāk tā bija, kad dzēru antidepresantus, kā pārstāju ta šī sajūta pazuda...
Lapas Atpakaļ 1 … 189 190 191 192 193 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)