Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)
Lapas Atpakaļ 1 … 185 186 187 188 189 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Sveiki! Jums nav taa ka vislaik sevi zheelojat un uzzmanat lai nepaarpuileetu nekaadi, jo man sajuuta, ka tad paraadaas trauksme un citi simptomi? Piemeeram naidos iet garaas pastaigaas, jo peec tam liekas viss khermenis pulsee no noguruma un klaat ir taa riebiigaa traulsme
Vispaar kaadas jums sajuutas pie trauksmes?
Jūs grāmatas nelasat? Kaut Tolli, tagadnes spēku varētu pastudēt !
BurnTheSky
Ja Tolles grāmatas labas, arī tagadnes spēks. Bet kad tās izlasītas ieteiktu paskatīties viņu youtubā, sākumā bija baigais pārsteigums. 
Es tieši ar youtube sāku. Gudri runāt māk daudzi, tieši veids kā viņš to pasniedza mani uzrunāja.
Nu, mani te īsti neņem galvā, Kitij, nu iesaki viņiem kkā pastudēt ! nevis vnk iziet cauri tekstam un pateikt, ka es jau visu zināju. Mazliet iedziļināties, likt prātam pieņemt to informāciju. Uz daudziem jautājumiem saņemtu vienkārša atbildes, arī uz tiem kurus vel nav iedomājušies ka jāuzdod
Es vispār uzskatu, ka ir jālasa grāmatas par pašiedvesmu, tās palīdz sevi sakārtot.
Man arī pēdējās 2 nedēļas pilnīgi čābīga pašsajūta - galva dulla, kā ar vati piebāzta, kņud pakauša daļa (tā kā nedaudz notirpusi) utt. Jau kādu nedēļu visu laiku kaut kur raustās muskuļi - tad acs, tad kājas muskulis, pēc tam rokā un tā pa visu ķermeni. Vispār draņķīga pašsajūta - darbu arī daudz, bet nespēju uz tiem koncentrēties. Ceturtdien iešu pie psihoterapeites+psihiatres vienā personā. AD vēl nekad neesmu lietojusi, bet tagad jau tāda stadija, ka būtu ar mieru sākt tos lietot, ja zinātu, ka tie palīdz. Pēdējās dienās vēl arī nedaudz sliktas dūšas sajūta - sajūtot dažu ēdienu smaržas tā kā uz nelabumu. Līdz šim bijušas visādas citas VD izpausmes, taču reibstoša galva un nelabuma sajūta ir jaunums
tev tie muskuļi raustas miera stadijā vai arī aktīvi kustoties?
šodien smuka saulaina diena,vismaz manā pusē:)bet darīt galīgi nav ko,ar mazo pa mājām, tad nu īsti darīt nav ko,vispār tik ļoti apnicis sēdēt mājās,aaaaaaaa ka tik ātrāk beigtos šis māmiņu atvaļinājums....
Talli
Muskuļi raustas tieši miera stadijā - sēžot, guļot gultā vakarā pirms iemigšanas u.tml. Kad skrienu vai eju, tad vismaz īpaši nejūtu - tad raustās tikai acs muskulis.
BurnTheSky
Zini kā ar to ieteikšanu/neietiekšanu, katram cilvēkam līdz kaut kādai "garīgai izaugsme/apskaidrībai" savs ceļš ejams un protams mēs varam padalīties informācijā par to kas mūs ir uzrunājis, paticis, bet katram jau pašam jāpieņem grib viņš vai nē paplašināt savu redzes loku. (Ja nu pēc manis rakstītā radās iespaids, ka uzskatu sevi par kaut kādu apskaidroto tad tā nebūt nav, es esmu iespējams vēl vairāk apmaldījusies kā vairums. Garīgo izaugsmi pieminu vienkārši tamdēļ, ka nezinu kā savādāk pamatot interesi pēc dažādām ezotēriskām zināšanām). Es ar visādām garīgām praksēm sāku aizrauties diezgan agri, kad iepazinos ar vīru un viņš pirmo reizi redzēja sēžam mani un meditējam, teica, ka laikam esmu bišķiņ kukū, es protams neuzbāzos, bet ļoti gribēju lai arī viņš iemācās meditēt, jo tas sniedz fantastiskas sajūtas. Bet gadiem viņš ignorēja visas manas sarunas par meditāciju u.t.t. Te pēkšņi kādā dienā viņš prasīja lai iepazīstinu ar savu skolotāju kas mani mācīja meditēt. Biju ļoti priecīga. Tad kaut kā vienu brīdi man īsti nesanāca meditēt, nu nevarēju atslēgt prātu un viss (tas viss sākās laikā kad biju stāvoklī). Un tajā laikā mans vīrs ļoti sāka aizrauties ar visādām alternatīvām zināšanām, sāka braukāt uz Indiju, krāmēt man čupā Ošo un tmldz. grāmatas, lai es lasu. Tobrīd es nebiju gatava uzņemt tās zināšanas un man riktīgi besīja, ka pie katras manas garastāvokļa svārstības viņš atnesa man grāmatu un teica - izlasi šito. Bet man tobrīd nu galīgi negribējās. Pagāja laiks un pati sāku atkal meklēt visādu informāciju, tāpēc secinu ka katram savs laiks un nelaikā pierunājot kādu var sasniegt arī pilnīgi pretēju efektu.
Kad skatījos pirmo Tolles lekciju man likās viņš ņirgājās par klausītājiem, nu ar tām savām šausmīgi garajām pauzēm, vēlāk tikai sapratu kāpēc viņš to dara. Arī Ošo lekcijās darīja tāpat, tikai viņa akcents man tomēr mazliet traucē. Šobrīd ļoti, ļoti patīk Mooji, man jau sen viņš patika un viņa hipotēze par panikas lēkmēm vispār mani aizkustināja līdz asarām.
Tapēc labāk padalamies ar to kas mums patīk, bet katrs pats lai pieņem lēmumu, pierunāt nevienu negribu.
Kitija,
Tad jau beigu beigās jūs esat visai saderīgs pāris 
un vai nopietni man gribētos lai draudzenei būtu līdzīgas intereses par to, bet nu kā nav tā nav
Un tik dziļi gan es tajā nelienu, es tā, pāris mēnešos reizi izlasu kādu grāmatu, lai smadzenēm būtu ko apstrādāt Man tas tiešām palīdz arī attiecībā uz vd, jo nu nav vel ilgs periods kopš simptoni ir beigušies un ja atslābšu, sākšu uzvesties vecajā stilā to varētu paspēt vd izmantot. Bet šādi pagaidām turu sevi formā
Un nav jau literatūrai tiešā tekstā pamācošai, te principā der jebkas no filozofijas/psiholoģijas žanra, galvenais, lai iet pie sirds
Par to pierunāšanu un pretējo efektu daļēji piekrītu. Tomēr tai pierunāšanai ir jābūt kaut mazliet abpusējai, otrajai pusei ir jācenšas radīt kāda iniciatīva, ka ir gatavs pieņemt citu informāciju. Tā jau ir tā bēda, ka visi pie sevis ir pārāk gudri un iespringti uz nepareizajām lietām. Vdistiem no sākuma patīk izstudēt visu medicīnu, ko kura slimība dara, kādi simptoni pirmie un kādi pēdējie ! Bet tas taču mūs veselus cilvēkus absolūti neskar Labāk no sākuma izpētīt iekšējo pasauli, garīgās vērtības, savu esamību kā tādu... un kad rodas apskaidrība kā tā harmonija veidojas - lūdzu, vari priekš sevis studēt medicīnu ! Manuprāt šāda kārtība būtu pareiza
Vairumā tās grāmatas ir kā pacietīgs psihoterapeits - pieņemt tevi kad vien atrodi laiku un sniedz tev garīgas zināšanas Tikai jā - te vajag to savu iniciatīvu, ka tādā veidā esi gatavs strādāt
Es jūtu,ka es ar katru dienu eju pa burbuli un sliktāk jūtos,man tā distonija ir apnikusi,tad tur sāp,tad tas,tad par tadu slimību sadomājos,tagad atkal kopš sestdienas vispār apetītes navlai gan ēdu,kā nenormāls.Slikti,temperatūra liekas,ka ir,bet lai gan visu laiku ir 36,7 vienu reizi,kad mēriju bija 37. Es nesaprotu ko darīt,arī nekādas zāles vēl šito 2 gadu laikā nēesmu dzēris pret to,tikai magne b6,jo negribu 20 gados rīt jau zāles utt. Bailes nenromālas visu laiku,vai nav kāda kaite,arī nēeju pie ārsta,jo zinu,ka tur man nav ko darīt,atkal pa velti naudu izlikšu.
BurnTheSky
Es Tev pilnīgi piekrītu, ka daudz pareizāk būtu sākumā pameklēt atbildes uz dažiem eksestenciāliem jautājumiem, iepazīt savu būtību un ļoti iespējams tad neviens no mums pie tādas VD nebūtu ticis, jo izprotot sevi mēs sākam apzināties visus notiekošos procesus gan sevī, gan visumā un tad jau jābūt pilnīgam cirvim lai apzinoties sekas, paši sev nodarītu pāri. Kaut gan protams ir arī ārējie faktori kas mūs stipri ietekmē, tajā gadījumā atkal tādi dzīves gudri cilvēki parasti spēj izvērtēt - ir jēga stresot vai nav, respektīvi - ir paša spēkos kaut ko mainīt vai nav. Un, ja nav tad pieņemt radušos situāciju. Man ir ļoti liels prieks, ka LV tik daudz cilvēki aizraujās ar sevis meklējumiem, dažādām tehnikām un reāli domā. Un domā nevis tikai par sadzīviskām lietām, bet lielām lietām. Un lai gan ir daudz cilvēki kuri ir totāli aprobežoti, kuriem viss kas interesē ir - paēst, pa..irst, patusēt, uzvilkt kaut ko no brendiem mugurā un nopirkt uz nomaksu sesto iphonu, tomēr ir aizvien vairāk cilvēki kuri saprot, ka pieķeršanās laicīgām lietām laimi nenes.
Un runājot par slimībām, es piekrītu holistiskās medicīnas idejai, ka organisms ir vienots veselums, vienots ar Visumu. Turklāt nedalāms atsevišķās sistēmās vai daļās.
Siikaizs
Tavs pēdējais teikums ir tik tipisks distoniķiem - nenormālas bailes, ka nav kāda kaite, bet neeju pie ārstiem, jo nav ko tur darīt! Tātad jāstrādā ar bailēm. Un visu baiļu pamatā ir bailes no nāves, kas it kā ir dabīgas, bez tām taču mums nebūtu pašsaglabāšanās instingtu, Vienkārši distoniķiem bailes dominē pār visām citām sajūtām. Nu parunā ar sevi, pajautā - kas tieši varētu tagad ar mani notikt? Man ir slima sirds? Infarkts? Insults? Kas mani apdraud? Vai ir kāds medicīnisks pamatojums bailēm? Nav? Esi tā juties arī agrāk, bet joprojām esi dzīvs? Nu tad izdari secinājumus!
Turamies! Rudens un supermēness dara savu.
Talli
Muskuļi raustas tieši miera stadijā - sēžot, guļot gultā vakarā pirms iemigšanas u.tml. Kad skrienu vai eju, tad vismaz īpaši nejūtu - tad raustās tikai acs muskulis.
nu jā,man viss ir tieši tā pat,tikai jau teju 5-6m,cik ilgi tev jau tas ir?nepāriet nemaz?kaut ko dzer
Kitija,
nav jau vairs runa kādi bijām pirms vd ! Runa ir ko darīt kad esam ar to iepazinušies... un lai caur zināmām ciešanām vd tomēr ir nācis lai kko iemācītu mums katram...
Vispār Tu pati esi visai sarežģīts gadījums kā noprotam jancīgi dziļi esi zemapziņā ielaidusi vd..
Labdien, visiem!
Vai kāds no jums ir lietojis Escitil 10 mg tabletes?
Vakar biju pie ģimenes ārsta, izrakstīja man šīs zāles, lai gan sūdzējos par simptomiem, ka žoklis un sejas muskuļi liekas savilkti, nedaudz sāpoši. Ok, gan jau kārtējā VD izpausme, bet vai tāpēc ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus? (par to, ka tās zāles ir AD izlasīju instrukcijā, ģim.ā. par to neko neieminējās). Vai man vajadzētu uz viņu paļauties un lietot? Līdz šim neesmu lietojusi AD, tikai dažas zāles, ko neirologs rakstīja, piemēram, Lexotanil trauksmes brīžos. Nezinu, ko lai iesāk.
Labdien, visiem!
Vai kāds no jums ir lietojis Escitil 10 mg tabletes?
Vakar biju pie ģimenes ārsta, izrakstīja man šīs zāles, lai gan sūdzējos par simptomiem, ka žoklis un sejas muskuļi liekas savilkti, nedaudz sāpoši. Ok, gan jau kārtējā VD izpausme, bet vai tāpēc ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus? (par to, ka tās zāles ir AD izlasīju instrukcijā, ģim.ā. par to neko neieminējās). Vai man vajadzētu uz viņu paļauties un lietot? Līdz šim neesmu lietojusi AD, tikai dažas zāles, ko neirologs rakstīja, piemēram, Lexotanil trauksmes brīžos. Nezinu, ko lai iesāk.
es tagad 2m viņas lietoju,jēgas maz, gribu mainīt uz ko citu,man liekas,ka ļoti vājas AD tās ir, bet nu ja jau izrakstīja varbūt ka vajag,nez tas tev jāizdomā pašai.
BurnTheSky
Es visu to rakstu vairāk tāpēc, ka ceru, ka kāds cits jaunais distoniķis, kam nupat sākušās problēmas VD, neielaidīs tik tālu, kā šeit daudzi no mums, bet uzreiz sāks meklēt atbildes sevī, nevis pie ārstiem. Ar mani tad skaidrs, biju bedrē pamatīgi dziļā, kā tur nokļuvu, tiešām saprotu ar grūtībām, bet tagad jau labu laiku ir salīdzinoši labi. Šeit vairs neiegriežos meklēt mierinājumu, bet gan ceru, ka kāds kas ilgi mocījies ar VD uzrakstīs, ka nu jūtās daudz labāk un ir sapratis kā sev piesaistīja VD. Reizi pa reizei iedomājos kur palicis Simucis (tāds laikam viņai bija niks), ceru ka nozudusi tāpēc, ka sen jau aizmirsusi par šo lapu un jūtās labi.
Tas ka esmu sarežģīts gadījums ir skaidrs arī man pašai, kad vēl staigāju pie visādiem psihoterapeitiem un stāstīju, nu protams ne visu, bet kaut kādu daļu no tā ko esmu piedzīvojusi, man likās ka viņi domāja, ka esmu filmas pārskatījusies, jo viena cilvēka dzīvē tik daudz traumatiski notikumi reti kad mēdz būt. Šie notikumi protams palīdzējuši veidoties manai ārkārtīgi pozitīvajai un pragmatiskajai personai. Ironija protams
Kitija,
nu ja, gribas jau lai jaunie ieklausās. tas šoka laiks nedrīkstētu būt ilgāks par pāris mēnešiem. tad būtu laiks līst sevī pašā...
Par simuci arī šad tad iedomājos, kur nu meitene nozuda... cerams jau ka viss labi. Starp citu man vel ir daži kadri kontaktos no vecā forumā, tu takš arī tur biji ? un tiešām, viņiem sūdzību nav 
Vispār žēl, ka to forumu aizklapēja, tur bij kkā citādāk, tauta bij atvērtāka...varēja izkratīt sirdi, tad no sirds pastrīdēties un vel vel izanalizēt dzīvi pirms vd
Oi man prieks, ka šajā forumā ir Kitija. Daudz ko esmu uzzinājusi pateicoties viņai un ir reizes, kad vieglāk ir palicis tieši pateicoties viņas rakstītajam. Pateicoties šim forumam uzzināju par Kurpatova grāmatu. Sākums bija grūts. Jo nesapratu, kas notiek un kā reaģēt. Šobrīd varu teijt, ka gadu ir miera peridods. Ja meskaita pārsitienus kuri ir tiklīdz lielāks stress. Šodien nedaudz paklausījos kouču. Vēlreiz pārliecinājos, ka jādomā pozitīvas domas. Nedrīkst ielaist sevī negācijas, jo tad sliktā enerģija uzņem apgriezienus. Tā kaut kā. Es arī ceru, ka Simucim viss ir kārtībā un VD ir aiz muguras. Šeit ienāku ar cerību, ka uzināšu ko jaunu, vēl neatklātu.
Lapas Atpakaļ 1 … 185 186 187 188 189 … 229 Tālāk
Lai nosutītu atbildi, Jums nepieciešams ieiet vai reģistrēties
Veģetatīvā distonija » Veģetatīvā distonija » Simptomu saraksts (papildināms)
