1

Tēma: kontroles zaudēšana

Īsti nezinu ar ko lai sāk. Lieta tāda, ka jau gadiem manī sēž bailes no kontroles zaudēšanas, bet uz doto brīdi tās ir ļoti saasinājušās. Nezinu kā lai ar to tiek galā. Dažreiz liekas, ka mana vieta ir psihenē un ka vispār neesmu vairs normāla. Es zinu, ka nekas tāds nekad nenotiks, bet man ir bail nenokontrolēt savu ķermeni. Prātā nāk visstulbākais, kas vien var ienākt.. ja nu man aizgriezìsies acu āboli, ja nu sākšu sevi žņaugt vai nokodīšu sev mēli vai galu galā sajukšu prātā. Esmu izmisumā katru dienu. Liedzu sev daudz prieku dēļ šīm sajūtājm. Palīdziet, lūdzu!? Kā sevi nomierināt? Jāpiebilst, ka psihoterapeitu apmeklēt vairs negribu..

2

Re: kontroles zaudēšana

Man šķiet, ka palīdzēt var labs psihiatrs un zāles. Nevajag mocīties, jo atrodot īstās zāles, var dzīvot atkal normāli un priecāties. To arī novēlu smile

3

Re: kontroles zaudēšana

Kad es runājos ar psihoterapeitu, tad daudz runājām par kontroli. Mums kontrole ir visapkārt, tie paši sabiedrības uzspiestie rāmji. Izpatikt apkārtējiem, būt labiem utt. Un jūtamies labi, ja prasam šo kontroli gan no sevis, gan citiem. Bet ir jāsaprot,  ka visu nevaram kontrolēt. Un visa pamatā mēs nevaram kontrolēt bailes. Bailes no jebkā. Un ir jāiemācas to atlaist. Atceros, ka vėl pirms gada bija bail no pārbāztiem transportiem, it sevišķi sastrēgumā uz tilta. Apzinoties, ka tās ir bailes no nāves kaut kā tiku ar to galā. Ļoti nepatīk lifti un izvairos no tiem, bet, ja ir spiesta lieta kāpju tajos. Nupat pirms dažām dienām tādā iekāpu. Bija ok. Bez stresa, bet pati labprā nekāpju. Ar to gribēju teikt, ka ir jāsaprot, ka ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt un tas ir jāatlaiž vaļā.

4

Re: kontroles zaudēšana

pūcīte rakstīja:

Man šķiet, ka palīdzēt var labs psihiatrs un zāles. Nevajag mocīties, jo atrodot īstās zāles, var dzīvot atkal normāli un priecāties. To arī novēlu smile

tik ļoti negribas kāpt atkal tajā vilcienā jau sesto reizi hmm

5

Re: kontroles zaudēšana

Mileedija rakstīja:

Kad es runājos ar psihoterapeitu, tad daudz runājām par kontroli. Mums kontrole ir visapkārt, tie paši sabiedrības uzspiestie rāmji. Izpatikt apkārtējiem, būt labiem utt. Un jūtamies labi, ja prasam šo kontroli gan no sevis, gan citiem. Bet ir jāsaprot,  ka visu nevaram kontrolēt. Un visa pamatā mēs nevaram kontrolēt bailes. Bailes no jebkā. Un ir jāiemācas to atlaist. Atceros, ka vėl pirms gada bija bail no pārbāztiem transportiem, it sevišķi sastrēgumā uz tilta. Apzinoties, ka tās ir bailes no nāves kaut kā tiku ar to galā. Ļoti nepatīk lifti un izvairos no tiem, bet, ja ir spiesta lieta kāpju tajos. Nupat pirms dažām dienām tādā iekāpu. Bija ok. Bez stresa, bet pati labprā nekāpju. Ar to gribēju teikt, ka ir jāsaprot, ka ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt un tas ir jāatlaiž vaļā.

Jā, arī es esmu daudz par to runājusi ar psihoterapeiti. Man ir jāsaņemas uz doto brīdi domas ļoti uzmācas.. jāieved sevi pareizajās sliedēs un jāatlaiž kā Tu saki.
paldies!

6

Re: kontroles zaudēšana

specialfortumblr rakstīja:
pūcīte rakstīja:

Man šķiet, ka palīdzēt var labs psihiatrs un zāles. Nevajag mocīties, jo atrodot īstās zāles, var dzīvot atkal normāli un priecāties. To arī novēlu smile

tik ļoti negribas kāpt atkal tajā vilcienā jau sesto reizi hmm

Protams, ja var bez zālēm, tas ir ļoti labi, ja izdodas ar pašiedvesmu atgūties - apsveicami smile
Bet es, piemēram, ja nebūtu vēlme pēc bērniņa, būtu ar mieru dzert zāles kaut visu mūžu, lai tik nav jādzīvo tādā murgā. Arī dažādas bailes piedzīvoju, tagad tās ir mazinājušās kopš lietoju AD. Cerams, ka izdosies tikt no tām vaļā, un dzīvot harmoniski arī bez AD, jo loloju sapni par ģimenes pieaugumu smile