Rudens Beka
Es gan teiktu, ka Tu esi uz atveseļošanās ceļa, ja vien patiešām saki ko domā. Jo distoniķi pēc dabas ir tādi, kas patur visu sevī, klusībā pārdzīvo, neizsaka savu nepatiku un cieš klusu. Tas mums nāk tikai par ļaunu, noglabāts aizvainojums, pazemojums, dusmas - tas viss nāk ārā, un visbiežāk tieši caur veselības problēmām, nerviem. Es pavisam nesen esmu sākusi teikt uzreiz visu ko domāju un man tas ļoti patīk. Agrāk domāju, ka tik neaizskaru cilvēku, ka tikai nesanāk kašķis.... Nu un? Lai sanāk! Vismaz es savu nostāju būšu paudusi un cerams nākamreiz cilvēks ņems vērā arī manas domas. Tas manuprāt ir ļoti svarīgi. Varbūt vienkārši mazliet jāpiedomā pie tā KĀ mēs paužam savu attieksmi, nedarīt to uzbrūkoši, pacensties to darīt saudzīgi, tā lai otrs ir sapratis mesidžu, bet mēs arī sev neesam nodarījuši pāri.
Tik pat svarīgi kā pateikt NĒ! Jau sen biju pamanījusi, ka ir daži cilvēki kas mani izmanto un bija jau absolūti pieraduši, ka es nekad neatsaku, tie ir mani tuvinieki un tomēr, es nolēmu nerīt krupi, apzinoties, ka cilvēks pats var izdarīt to ko prasa no manis, es vienkārši sāku teikt - NĒ! Un es sajutos kolosāli. Es beidzot atkal esmu noteicēja pār savu dzīvi. Es pati izlemju ko es gribu darīt un kam palīdzēt un daru to no labas sirds nevis pienākuma pēc vai tāpēc ka man kauns atteikt.
akme
Ir AD kurus drīkst ar alkoholu (tāda ir lielākā daļa), bet ir arī tādi ko noteikti nedrīkst. Anotācijas tomēr jālasa vai jāpārrunā ar dr. Trankvilizatorus ar alko gan nedrīkst.
pūcīte
Zāles vēl lietoju, bet nu ļoti minimāli. Pielieties noteikti neplānoju, bet domāju, ja kādas 4 stundas pirms zāļu dzeršanas būšu iemalkojusi glāzi vai divas, nekāda traģēdija nenotiks. Ja tiešām mirkļa baudas dēļ pēc tam nakti jāmokās tad nav vērts. Pamēģināšu.