Tēma: Vai tā ir Veģetatīvā distonija?
Jau 15 gadus man ir veģetatīvā distonija, pazīstu to, iemācījos sadzīvot, zinu gan sajūtas, gan panikas lēkmes, kas vairs nebiedēja, tikai traucēja, varēja dzīvot, pieskaņojoties. Bet nu jau trešo mēnesi mokos kā nekad dzīvē! Viss sākās ar to, ka pārstrādājos, raku dārzu visu dienu, vakarā bij pārsitieni, bet nekas, pierasts. Otrā dienā atkal strādāju no rīta līdz vakaram, aizgāju gulēt, jutu, sirds tāda vārga, gurst arvien vairāk, un tad viņa apstājās, ne parastie pārsitieni, bet uz kādiem trīs sitieniem, tad notirpa viss, aizgāja ciet redze un dzirde kreisajā pusē, likās, ka mirstu, sirds sāka sisties mežonīgi, un sāpes krūtīs un kājās. Pēc tam mēnesi sirdsdarbība ik pa brīdim 140, 150, ko dabūju lejā līdz 100 ar korvalolu, un sāpes krūtīs. Nevarēju ne paiet, ne pat paēst, sirds skrēja kā slima, un pārgurums. Un tad es izdomāju pamērīt spiedienu, jo ārste izrakstīja spiedienu pazeminošas zāles,ko nesāku dzert. Izrādījās, ka tad, kad spazmas velk kājas, rokas un sirdi un šķiet, ka viss apstāsies, spiediens ir 95uz 55, sirds tikai53(tā ir, kad eju gulēt) un tad minūtes laikā spiediens ir augšā un sirds ar sit ap 150. Un tad atkal uz leju.. Nekad agrāk spiediens nekrita zem 120/80 un sirds zem80. Sāpes krūtīs jau ir trešo mēnesi, tad stiprākas, tad mazākas, un spazmējas asinsvadi- kājās, rokās(vairāk kreisajā pusē). Uz šo brīdi sirds pirmo pusi dienas iet ātri, un tad sāk gurt, līdz vakarā ir pavisam lēna, un sāp, žņaudz. Nespēju fiziski izturēt tās pārpūles. Šoreiz šķiet, ka tiešām ir kas noticis ar sirds asinsvadiem, ko panikas lēkmes tikai pasliktina. Katru dienu nezinu, vai sagaidīšu otru dienu? Slikti ir bez pārtraukuma. Es taču 15gadus pazīstu distoniju! Šoreiz ir tik traki, ka nesaprotu, vai esmu sabrukusi, vai sirdij ir slikti, un vajag taisīt kādus izmeklējumus? Vai kādam ir tā bijis? Vai šī vaina palēnina sirdsdarbību un spiedienu? Varbūt pamēģināt slodzes testu?