Varu padalīties, kas man labāk palīdzēja izprast savu VD un pēdējā laikā palīdz arī cīņai pret to. Nesen lasīju interesantu teoriju par to, ka daudzas slimības rodas no apslēptām, apslāpētām negatīvām emocijām, ka vajagot atsaukt atmiņā, kā Tu juties brīdī, kad sākās slimība. Man, piemērām, VD uzliesmoja pēc ilgstoša grūta perioda dzīvē, kura laikā jutos bezspēcīga un gaidīju viena sava tuva cilvēka palīdzību, ko nesaņēmu, Rezultātā - ilgstoši dzīvoju ar bezspēcības, vilšanās, dusmu un aizvainojuma sajūtām, kuras apslāpēju un tā nu viņas nogulsnējās zemapziņā, kura iegaumēja šīs sajūas. Tad sākās arī VD izpausmes. Man palīdzēja tas, ka sirdī piedevu tam cilvēkam, iekšēji pieņēmu viņu tādu, kāds viņš ir. Uzreiz sajutos mierīgāka. Tāpat nereti, kad uznāk trauksme vai negatīvas domas, neļauju sev tās kultivēt, bet veicu elpošanas vingrinājumu - dziļu izelpu, un saku sev iekšēji, ka izpūšu visu negatīvo ārā no sevis. Tā pat saku sev prātā, ka esmu mierīga, dzīvoju saskaņā ar sevi, ka man nav par ko uztraukties. Tādejādi, ceru savai zemapziņai sūtīt citas - pozitīvas sajūtas. Nezinu vai tas reāli ir iespējams, šādi attīrīt savu zemapziņu, jo neesmu nekāds psihoterapeits, bet man vismaz palīdz aizgaiņāt negatīvo un sajust mieru ieplūstam. Tāpat no rītiem ceļos ar domu, ka šī būs laba diena. Domām tiešām liels spēks. 