Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 149 no 229)

Oi,nee,nav tev nekads als.reta slimiba,un atri progresee,pa so laiku,tu jau runatu ar grutibam,un vel citas mocibas butu sakusas.met no galvas tadus murgus araa un ej pie dr.analizes ta labas..

Man vnk neirologs kad sūtīja uz mr ailē bija ierakstīts pārbaudei als sindroms . es kad izlasīju kas tas ir...no kompja nevarēju atiet . kājas palika smagas savilktas un milzīgs nespēks no tā brīža tas bija martā tā arī tās kājas man nav at gājušas. Domāju par to katru dienu a ja nu ir? Drausmīgā stresā esmu visu laiku jo tie muskuļi ar raustas kājās nejēgā. Visu laiku liekas ka ir un varbūt vnk palaists kas garām. Es reali laikam juku prātā.

Klau,kadam ir bijis gluks-kad liekas-kaut kas pakustas,kas noteikti to nav darijis(maja,gulta un tml)?

Delta
Nē man ar tā nav bijis

avikadoo rakstīja:

Vistrakākais ir tas, ka es vairs neatceros, kā ir dzīvot kaut vienu dienu bez simptomiem. Kā ir būt normālam cilvēkam.

Noteikti būs diena, kad Tev tas viss būs tik tālu un piebesījies, ka uzliksi vnk mīksto uz to, nedomāsi un neuztrauiksies ne par ko no tā un vienkārši baudīsi dienu!
Pēc tā sāk rasties lielāka un lielāka sapratne par to, ka principā katru dienu var dzīvot baudot - neskatoties uz to, ka pa mirkļiem kļūst grūtāk/sliktāk utt. Pieņemot klauves/tirpšanu/smagumu utt. (nesaukšu to jūru ar, kā es saku- 'blakusparādībām') kā lietu/parādību, kas Tev- cilvēkam piemīt un neizturoties pret to nekā īpašāk kā pret žāvām, šķaudienu, žagām vai citām ierastākām organisma reakcijām, Tu viņas sāc neievērot un viņas ir, jā, bet vairs nav tik manāmas un traucējošas.

Pārdomas: Jo no otras puses, cik daudz ir personu ar invaliditāti, tai skaitā mazu bērniņu, kas cīnās pa savām dzīvībām, cinās par elpu, jo viņiem ir bojāti orgāni, nevis prāta radīti nepareizi nervu impulsi, kas izsauc "simptomus", cik tādi, kam tās rociņas un kājiņas tiešām nekustās, bet ar kādu sparu un dzīvesprieku viņi nezaudē cerību, ārstējas un cenšas celties kājās, iet un darīt. Viņi grib, bet fiziski īsti nevar daudz ko! VD slimnieki negrib, bet fiziski var visu ko! Šiem cilvēciņiem ir īpašais statuss, bet viņi to nav gribējuši, bet kāpēc VD slimnieciņi tik ļoti alkst šī īpašā statusa? Atbilde: Jo tā ir vienkāršāk! Vienkāršāk aizbildināties, ja k.kas nesanāk, novelt vainu vai atbildību uz VD izpausmēm un meklēt 101 citu attaisnojumu, lai k.ko nedarītu vai attaisnotos, tā vietā, lai saņemtu drosmi, uzņemtos atbildību un veiktu rīcību!

VD ir smags pārbaudījums, jā! .., bet kas ir viegli? Pārlasot to, ko Jūs cilvēki rakstāt secinu, ka nevienam nav bijis viegli, bet pateicoties VD, Jūs cilvēki no daudz kā nevajadzīga esat atteikušies (alkohola u.c.lietām), daudz ko jaunu iemācījušies un sapratuši no dzīves un par dzīvi, par sevi, cilvēkiem kā tādiem, psihi un tās ietekmi, iemācījušies novērtēt to, kas patiešām ir svarīgs dzīvē un daudzas jo daudzas vēl citas lietas, kas patiesībā ir ļoti būtiskas jēgpilnai un laimpilnai dzīvei un šīs lietas liela daļa cilvēku tā arī nesaprot un neiemācās viosas dzīves laikā. Kāda jēga ir no labas veselības, ja nemāki novērtēt lietas, nesaproti, kas Tev ir nepieciešams un kā pielietot savu dzīvi un Tev dāvāto? Nodzīvot pa tukšo, savu dvēseles  groziņu visas dzīves laikā papilninot tik ar dažiem vērtību un izpratnes graudiņiem? Nav jau arī tā, ka VD katram no mums parādījās no zila gaisa un esam bijuši enģelīši, kuri dzīves un augstāku spēku mācībstundas ir ļoti paklausīgi un labprātīgi ņēmuši vērā. Droši vien, ka lielākā daļa to savā ziņā k.kā vai ar k.ko ir "nopelnījuši" vai arī tas ir bijis nepieciešams, lai sagatavotos dzīvei un iemācītos pašam nepieciešamo, ko citādā kārtā nebūtu izdevies. Cilvēks jau ir cilvēks- viņš klausās dzīves mācībās pārsvarā tikai brīžos, kad ir nospiests ar seju pret sienu un citu izvēles variantu viņam nav, tad, kad dzīve vai apstākļi sagadījušies skarbāki vai smagāki un vairs nav iespējas kā čūskai no tā izlocīties. Tāpat vien jau bieži vien nesanāk vai negribās tās nepieciešamās lietas saprast un spēt uzlūkot visu apkārtējo pavisam citādāk, iemācoties to, kas mums nepieciešams.
Es savā ziņā varu teikt- Paldies tam, jo pa šo laiku esmu ieguvusi neizmērojami daudz kā! Protams, iedomājos citreiz, tikai žēl, ka es tāpat neklausījos, kad dzīve man to mierīgi mēģināja pateikt un nesapratu to visu, ko vajadzēja, bez šitām lielajām mocībām, varēju būt gudrāka. Bet nu redz, ka nebiju un izvēlējos šādu ceļu uz 'apskaidrību'.
Šeit iekšā- iekš VD, ir ļoti daudz darba ar sevi. Savā ziņā varētu pat teikt, ka esam izredzētie. (nesmejieties). Jo tās zināšanas , kas mums laika gaitā un īsā vēl pie tam, tiks dotas, lielākā daļa cilvēces uzzin novēlotāk vai neuzzin nemaz un mums ir iespēja no tā visa mācīties, mainīties, augt, pilnveidoties un kļūt labākiem cilvēkiem un esot labākiem cilvēkiem mīlēt, atbalstīt un palīdzēt arī saviem apkārtējiem tādiem kļūt.
Un arī piebilde:
Tas ir viens no mazajiem šķērsgriezumiem kā to interpretēt vai uz to paskatīties. Tādu ir daudz. Katram ir savs iemesls un savs rezultāts, kas no tā ir jāiegūst. Ne vienmēr cilvēks spēj uzreiz saskatīt jāgu lietās, kas ar viņu vai cietiem notiek, bet uzdodot pareizos jautājumus sev un Visumam, pēc laika viss notiekošais skaidrs un jēgpilns kļūst. Pacietību un ticību sev un visam labajam Jums apkārt un iemācīties to saskatīt!

tallii rakstīja:

alise1 rakstīja:

kas par murgu,ej pie cita dr.

Murgs par ko?
Par to dr teikto?
Nē nu pārbaudes jau uztaisīja un viss negatīvs bet tai pat laikā teica ka bija viens vīrietis kam pārbaude neko neuzradija uzreiz tikai pēc ntas x sāka ko uzrādīt jo vinam bija kada blakus diagnoze tāpēc uzreiz neuzradija bet jums jau nav blakus diagnozes lidz ar to viss ok.a man ta bail ja nu man ar tagad neuzrāda bet tomēr ir-(

nu ja,ja nav,tad nav.arsts nedrikst pacientam teikt,ka tur kadam neuzradija,bet tomer atklajas velak.tas taču traumē cilveku,kurš tā jau ir stresā.