Man T nav, bet kapec vajums loceklos, reiboni, gulet gribas, slikta passajuta, estgribas zudums, svara zudums, nav ne jausmas, sadomajos jau daudz ko...bet pie arsta neiesu jo nav jegas...tas noteikti ir viss no manas depresijas! Vienigi vrb cukura testu uztaisisu, ja nu tomer, jo simptomi sakrit, bija ari sausmiga nieze pa visu kermeni.
Neko tev ieteikt nevaru jo pati esmu uz sabrukuma robezas.

Paldies par garo rakstu, Piekritu, ka nevajaga lasit pa slimibam, tas ir pirmais kas japarvar, bet es nespeju, es tikunta lasu un nezinu kapec es taa daru. Priekskam man tas vajadzigs? Man daudzi jauta kapec es lasu, vajadzetu izmest datoru ara
Ir doma sakt AD lietot, jo taa vairs nespeju. Recepte majas stav, bus vien jabrauc pakal. Nezinu kapec man tgd ir tads gruts periods, viens pec otra nak virsu...ziema bija daudz maz ok...domaju ka depresija ir pievienojusies, jo bija dazadas veselibas problemas, katru dienu klat kas jauns, asaras, bailes, tas mani iedzina tik talu ka es vairs needu, gulu gulta...svaru zaudeju, sadomajos pa veziem, cukuriem, un citam sausmigam slimibam...jo protams slikta dusa, reiboni un itipasi straujs svara zudums ir loti nopietns simptoms!

ejot pie psihoterapeita es sapratu un ļoti piekrītu, ka mums ir ļoti attīstīta fantāzija un nepareizā virzienā - mēs tik ļoti uzburam nelabas ainiņas. Ar to es domāju, ka tiklīdz parādās kāds simptoms mēs sākam sevī pa daudz ieklausīties. Vakar gulēt ejot jūtu  bailes nāk virsū un sirsniņa iepukstas stiprāk un bailes lielākas. sāku lūgt Dievu pie sevis, bet tā apzināti un koncentrējoties - nākošais ko piefiksēju, ka no rīta pamodos.

Ticu, ka tagad Tev šķitīs nu ko es tur muldu, ka man tagad viss ir ok, bet Tev ir slikti un neteic galā ar sevi. Ja Tu zinātu kā es Tevi saprotu, man ātros katru reizi gribas rupji pasūtīt, kad tie saka, ka nekas traks nav, ka tas no nerviem.
Bet atgriežoties pie psihoterapijas - saprotu, ka tas viss ir mums galvā, saprotu, ka ar to visu var tikt galā un saprotu, ka ir vajadzīgs laiks, lai atrastu savu veidu kā tikt galā. Un ļoti rokas nolaižas, kad jau atkal nāk kas virsū un jau atkal esmu sākumposmā.

Bet kaut kas jau manī mainās ejot pie psihoterapeita. Sāku ļoti izteikt savu prieku par jebko un savu neapmierinātību. Ne jau lai būtu risinājums, bet lai neindētu sevi ar dusmām un aizvainojumu. Jā jā, to pašu netaustāmo, kāda ir pati VD.

Vai gadījumā nav tā, ka Tu visu dari - ej pie terapeita, dzer zāles, nu visu ko visi iesaka, ko pati atrodi, bet saknē sevi nemaini? Es saprotu, ka VD mums liek apstāties, izanalizēt, kas ir bijis nepareizi un turpmāk neindēt sevi. Jā ir grūti visu laiku atrast sev nodarbi, lai nedomātu par sajūtām, jā ir jāiemācās tikt pāri lēkmēm, bet man ir palicis vieglāk kopš neskatos ekstrasensu cīņas (man ir ļoti bail nomirt), kopš nelasu ziņas, kopš nelasu zāļu instrukcijas (man neparādās blakusparādības), kopš nelasu internetā iespējamās slimības.  man tas palīdz. un tā ir viena lieta ko es sevī apzināti mainu. Es skatos Comedy TV un smejos skaļā balsī es lasu anekdotes un smejos balsī es vienmēr gribēju uz balkona daudz ziedus, bet vienmēr mani atturēja, jo tie karājošies podi labi maksā
tak pati sasēju ziedus un man ir balkons pilns ar ziediem.
Ir vnk jāizkāpj no savas komforta zonas un to ir ļoti grūti izdarīt. (joprojām nekāpju liftos nu nespēju šito izdarīt, ja apstākļi nepiespiež) ir bailes braukt prom no Rīgas, jo man drošībai vajag zināt, ka, ja man paliks slikti, tad ātros es dabūšu uzreiz), bet tas ir man plānā....

Es ļoti ceru, ka mans monologs kaut kā Tev (varbūt arī kādam citam) palīdzēs

Vrb tas viss tagad man del stresa es daudz stresoju, jo katru reizi naca klat kas jauns...tgd degu, reibst viss, slikti, rokas mitras..

Nee, paslaik nekur neeju un neko nelietoju.