Veģetatīvā distonija — tirpoņa un drausmigas bailes.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (gruuvijs) — Tue, 09 Jul 2013 13:33:39 +0000

Tas atkarīgs vai tu tici, ka no VD var atbrīvoties vai nē.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Kitija) — Sun, 07 Jul 2013 18:23:14 +0000

Dace
Nu es tiešām nezinu vai uz visu mūžu, man jau ļoti gribas cerēt, ka tad kad aprims visādas VD izpausmes arī šī ekstra izzudīs. Man nekad nav patikuši karuseļi, taču laikā kad VD bija devusies atvaļinājumā, uz 10 gadiem, man nebija tik ļoti izteikti vestebulārā aparāta traucējumi. Es braucu ar rodeļiem, peldēju, šūpojos, dejoju, lēkāju batutā un darīju citas patīkamas lietas, bet neizaicināju savu veselību ar pārāk ekstrēmām nodarbēm.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Dace) — Sun, 07 Jul 2013 17:57:43 +0000

Kitija: paldies, patiesībā nomierināji, jo man tieši tāpat, skatos, ka bērns šupojas ar šupolēm un man no skatīšanās jau paliek tā ne visai labi. Pat,braucot ar auto, uz kāda asāka pagrieziena, sāku burkšķēt uz veci, lai brauc taisnāk Tad sanāk, ka tas aparāts uz visu atlikuso dzīvi čupā?

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Kitija) — Sun, 07 Jul 2013 15:39:28 +0000

Dace
Domāju ne viens ne otrs, jo man ir tāpat. Domāju tā ir VD. Es vispār esmu diezgan laba peldētāja, kādreiz ar to nodarbojos profesionāli, tagad nopeldu vēzienus 10 kraulā ar galvu zem ūdens un viss, nevaru krastā iziet bez streipuļošanas. Arī pēc šūpošanās viss līgojās. Meitu iegriežu karuselītī, kas rotaļu laukumā un pašai galva sareibst. Es nemaz neiedomājos kas notiktu, ja iekāptu īstā karuselī vai uzmestu kūleņus. Uz visu esmu kļuvusi daudz, daudz jūtīgāka. Man vairs nepatīk tās nodarbes, kas agrāk sagādāja prieku - šļūkāšana ar mašīnu ziemā, lēkāšana batutā, ātra dejošana ar griešanos (kā tautas dejās), virpuļošana lejā no kalna u.t.t. vienkārši palicis švaks tas vestabulārais aparāts un tas visticamāk vienkārši no nerviem. Tu tāda neesi vienīgā.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Dace) — Sun, 07 Jul 2013 15:05:58 +0000

Runājot, par traucējumiem vestebulārajā aparātā,tad tagad savos mazliet vairāk kā 30 gados, nevaru pat šūpoties kā paliek nelaba dūša un sāk reibt galva, tāpat ar bērnu pametu kūleņus, un viss, nedēļu staigāju kā izmalta caur gaļas mašīnu. Pirms gadiem 5 vēl varēju šūpoties, griezties karuseļos. Tas nevarētu būt uz MS pusi?! Vai ari tas saistīts ar bērna piedzimšanu?!

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Kitija) — Sun, 07 Jul 2013 09:15:34 +0000

Es jau iepriekš rakstīju, ka biju slimnīcā ar aizdomām uz MS, tur ieguvu daudz informācijas un daudz kas tapa skaidrāks - Ļoti, ļoti reti kad jauniem cilvēkiem ir MS un, ja tā ir to visbiežāk pirmie pamana tuvinieki nevis par slimnieks! Nejūtība kādā ķermeņa daļā/pusē, viena pati vai ar nespēju trāpīt degungalam ar aizvērtām acīm ne par ko neliecina. Ir ļoti daudz dažādi simptomi, kurus ir ļoti grūti nepamanīt - 1. asimetrija sejā, nošļukusi viena sejas puse/mute, 2. šļupstēšana, 3. nejūtība ekstrimitātēs, 4. muskuļu atslābums, 5. spazmas muskuļos, 6. traucējumi vestebulārajā aparātā, 7. atmiņas traucējumi, 8. dezorientācija u.t.t., taču PATS GALVENAIS - MS uznāk un pāriet. Nav tā, ka simptomi saglabājas visu laiku, gadiem vai mēnešiem. MS ir saasinājumi, parasti uz dažām dienām līdz dažām nedēļām, tad var būt miera periods uz dažiem gadiem, kas slimībai progresējot saīsinās, pārtraukumi paliek īsāki, saasinājumi garāki, taču slimība progresē lēnām un gadu laikā var arī neattīstīties. Jebkurā gadījumā - pajautājiet sev, vai man ir bijis tā, ka kādu nedēļu jūtos absolūti ne savā ādā un tad ilgu laiku nav nekādu sūdzību. Ja tā nav, tad iespēja, ka tā ir MS ir niecīga. Un vēlreiz atkārtoju, parasti radinieki ir tie, kas pamana, ka cilvēks streipuļo, skrien iekšā sienā, šļupst, paliek nesakarīgs u.t.t., MS slimnieks pats to visbiežāk nepamana, kamēr apkārtējie uz to nav vērsuši uzmanību. Hipohondrija MS slimniekiem nav bieži novērojama. Atslābstiet - es tiešām esmu diezgan droša, ka, ja kādam šeit būtu MS jūsu tuvinieki vai ārsti, pie kuriem mēs staigājam regulāri, jau sen to būtu pamanījuši. Un vēl, viens ļoti gudrs MS ārsts man teica - ir grūti pateikt ar ko ir grūtāk sadzīvot, ar MS vai VD, jo MS saasinājumi bieži vien ir reizi 5 gados un tad ir miers, bet ar VD dzīves kvalitāte ikdienā ir krietni zemāka un tā daudzu gadu garumā.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (ssancis) — Sun, 07 Jul 2013 07:27:17 +0000

Viktorija,Tu sevi totāli tracini!
ES AR VISU ŠO ŅEMOS JAU 12 GADUS UN ESMU DAUDZ KO SAPRATUSI,pēdējo gadu laikā,bet neskatoties uz to,arī panikoju un ik reizi uz katru reiboni,karstumu sevi uzvelku.
Tas lieki.Jāmācās ignorēt to draņķi,jo patiešām,nekas slikts taču vēl nav noticis.
Drošībai,,,jā,vajaga ik gadu iziet uz aparātu sirdi un galvas asinsvadus pārbaudīt,tad būsi drošāka,es tā daru,vismaz uz pusi palīdz.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (ssancis) — Sun, 07 Jul 2013 07:24:06 +0000

viktorija.g rakstīja:

Tā, nu beidzot esmu pārbaudījusi savu galvu , protams ,ka man tur nekas slikts netika atrasts. MS kā biju sadomājusies nav.Protams tie visi simptomi pēkšņi pazuda.
Bet tagad jau jauni uzradušies, es tā domāju, vai es traka, vai kā? Kādas divas dienas jau nenormāli niez pēdas un plaukstas, izsitumi nekādu nav, tā kā kašķis nevarētu būt, kaut gan biju vienā lielā masu pasākumā,kur nebūtu problēmas to saķert.Kaut gan tagad es būtu laimīga ja tas būtu kašķis, jo internetā izlasīju ka nieze var būt pie ļoti nopietnām asinssaslimšanām. Man tiešām nenormāli niez pēdas un plaukstas, tas nu gan man nerādās. Un ko nu, pie ģimenes ārsta neiešu, jau zinu viņas atbildi.Nu kā lai izmet no galvas tās ļaunās domas, ka niez tieši tāpēc,ka man ir kāda asinssaslimšana.Pēdējās analīzes ir taisītas pirms gada,tur it kā nekā briesmīga nebija,tad jau ārsts būtu teicis. Brīžiem liekas ,ka no šīm uzmācīgam domām prātā sajukšu.Ģimenē jau nevienam vairs nevaru teikt,jau dusmojas uz mani.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (ssancis) — Sun, 07 Jul 2013 07:17:55 +0000

Sveika.
Satiku Tavu ziņu šeit,jauki,priecājos ka tā,jo meklēju kādu sev līdzīgo.Man vakar skatoties tv pākšņi notirpa abas kājas,aizmugurējā daļa,sabijos,domāju,nu mugura beigta,atsaka kājas,nu ratiņi u.tt.Piecālos,devos uz guļamistabu,viss normāli darbojās,tikai notirpušas.
Kad atgūlos,sākās lēkme,jo biju jau sacepusies,jā,te arī sākās tie karstumi un tirpiņas pakausī,pāri mugurkaulam karstums,tirpoņa.
Ko Tev varu teikt,,,nebaidies,tā patiešām ir tikai tā brīža simptomātika.
Karstumi,tirpoņa,skudriņās,tas normāli pie šīs diagnozes.
Vajaga atgulties,atslābt,iedzert nomierinošu tableti.
Es lietoju lexotanil vai arī leišu sirdspilienus,ļoti labi noņem.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (ssancis) — Sun, 07 Jul 2013 07:12:54 +0000

viktorija.g rakstīja:

Laikam piederu pie šī pulciņa.
Bailes ir drausmīgas. Pirms kādiem 5 gadiem man ši diagnoze tika uzstādīta oficiāli, bet simptomi nelika sevi manīt vairākus gadus un biju jau aizmirsusi kā tas ir.
Šorīt pamodos jo biju redzējusi sliktu sapni kas attiecas uz veselību.Uzkurināju jau sevi vēl neizkāpusi no gultas. Kad piecēlos tad ti sākās. Notirpa kājas, palika tādas kā nejūtīgas, abas plaukstas un vis pakausis. Domāju ka pēdējā stundiņa klāt. Panikā zvaniju savai neiroloģei un viņa vienkārši pasaka lai iedzeru nomierinošas zāles un atguļos. Nu nevaru es iedzert tās zāles,jo diemžēl izlasiju blakusparādības,to es nedriktu darīt, tad noteikti man kāda no tām būs.Dienas gaitā kājas tā kā atgāja, plaukstas tik brīžiem nejūt, bet galvā tagad tā kā skudriņas.
Jo vairāk lasu netā, jo vairāk esmu iedomājusies ka man ir MS, un punktu visam šodien pielika ģimenes ārste, sabaidot mani ka jāpārbaudās uz MS,ka tādi simptomi tiešām ir. Nozimeja uz magnetisko rezonansi galvai kura bus tikai 28 augustā.
Kā lai nesajūk prātā?? Iepriekš man nekad tādas tirpoņas nebija, kādreiz bija reiboņi un sirds pārsitieni.
Vai kādam no VD ir ari tirpoņas,nejutigums ,dedzināšanas, kājās,rokās un galvā??

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (gruuvijs) — Sat, 06 Jul 2013 22:44:20 +0000

Dace rakstīja:

gruuvijs: tur jau tā lieta, ka nezinu... saka,ka visas slimības no nerviem, tā esot ne tikai iedzimta kaite, bet varot arī iegūt, tā vismaz raksta...nezinu... bet satrauc tas ļoti. Kādreiz mēģinu aizvērt acis un ar pirksta galu pieskarties degunam, un ,nedo dievs, ja ar pirmo netrāpu , tad diena sabojāta

Jā, es arī reizēm tā daru ar to pirkstu Tās pašas lielās bailes no visādām slimībām vien tās ir! Un beidz meklēt internetā info par veselību, tas būs tikai sliktāk, labāk nemeklēt, bet vienkārši pajautāt ārstam, vai arī mēģināt atbildi atrast šeit!

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Dace) — Sat, 06 Jul 2013 22:15:25 +0000

gruuvijs: tur jau tā lieta, ka nezinu... saka,ka visas slimības no nerviem, tā esot ne tikai iedzimta kaite, bet varot arī iegūt, tā vismaz raksta...nezinu... bet satrauc tas ļoti. Kādreiz mēģinu aizvērt acis un ar pirksta galu pieskarties degunam, un ,nedo dievs, ja ar pirmo netrāpu , tad diena sabojāta

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (gruuvijs) — Sat, 06 Jul 2013 21:36:18 +0000

Dace rakstīja:

Mani arī nepamet doma,ka varētu būt MS

Es nesaprotu.. Vai tad caur VD ir reāli iespējams tikt pie MS?

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (gruuvijs) — Sat, 06 Jul 2013 21:32:20 +0000

1. nelasi par veselību internetā, tas jau nav labi pats par sevi
2. vienreiz jau minēja par bailēm no n dažādām slimībām (hipohondrija vai tml. ja nemaldos ). Tas piederas pie VD un ir normāli, vajag tikai saprast un nebaidīties.
3. mēs visi ejam uz pasākumiem ar daudz cilvēkiem
4. nesaprotu, kāpēc tu netici ārstam... ja nu tiešām netici, tad meklē kādu citu ārstu.

Re: tirpoņa un drausmigas bailes.

null@example.com (Dace) — Sat, 06 Jul 2013 21:26:43 +0000

Mani arī nepamet doma,ka varētu būt MS. 2011.gada rudenī izgāju MR galvai un kaklam, viss bija ok,jo pat kontrastvielu neizmantoja. Bet visu laiku domāju, cik bieži jāveic atkārtotu pārbaudi? jo arī uznāk tā, ka tirpst kreisā roka un lūpas.