Veģetatīvā distonija — Fobijas, bailes, nomāktība

Grāmatas

null@example.com (Sunukins) — Thu, 29 Aug 2019 06:16:23 +0000

Labrīt! Es vispār nesaprotu, kas ir ar mani un lasīšanu. Visas tās 5reizes, kad šomēnes ar vairāku dienu starplaikiem esmu rokās paņēmusi grāmatu (tādu, kas man patīk un ko vēlos izlasīt līdz galam), esmu spējusi izlasīt aizvien mazāk un mazāk, lasu aizvien lēnāk. Pēdējās 2 reizes ( šodien un pirms dažām dienām) vispār ar grūtībām izlasīju 1 lpp, jo nenormālais stress par to, ka tik ļoti lēni lasu, ka reizēm pati nesaprotu, ko lasu, kad atsāksies skola. Tajā reizē pirms dažām dienām man izdevās nomierināties, pēc tam pusstundu kaut ko parakstot, pazīmējot utt. Tagad, to darot, nomierināties vairs nevaru.
PS. žurnālus varu normāli lasīt.
Kas notiek??? Agrāk man tik ļoti patika brīvdienās no rītiem uzreiz pēc pamošanās kaut ko palasīt un tikai tad līst ārā no gultas.

Monofobija

null@example.com (zibsnis92) — Thu, 28 Feb 2019 19:13:49 +0000

Ar vd cīnos jau gadiem. Ir bijušas visādas lietas, esmu mēģinājis atbrīvoties ar AD palīdzību un sapratu ka narkotikas nav mana mīļākā puse, tpc ari medicīnai kā tādai sāku NĒ! Es ilgi esmu pētījis visu, un tikai pēc vairākiem gadiem oats konstatēju kas ir fobija kas mani visvairāk notur... TA IR MONOFOBIJA... Es varētu ar visu sadzīvot un sākt jaunu dzīvi bet nevaru tikt galā ar so Monofobiju un kopš vakardienas jūtami stregstu depresija, viss tā kā būtu normāli, dzīve kā dzīve bet viss lielākais sarežģījumus ir šī šausmīgā fobija...
Kādam / kādai vēl ir šī fobija??

Speciālists_Sociālā fobija/ trauksme

null@example.com (hannaanna) — Sun, 14 Oct 2018 15:47:08 +0000

Labvakar!

Vai kāds var dalīties ar savu pieredzi īsos vilcienos un speciālistu kontaktiem? Meklēju kādu psihologu - psihoterapeitu vai ārstu - psihoterapeitu Rīgā, lai konsultētos iespējamas sociālās fobijas sakarā. Meklēju internetā, tur, protams, speciālistu daudz un dikti, taču varbūt kāds var padalīties ar savu pieredzi?

Paldies.

VD - Bailes no visa

null@example.com (Gaisma) — Sat, 30 Dec 2017 11:46:54 +0000

Sveikas. Dalos savā pieredzē par VD un to rašanos. Raksturotu sevi kā ļoti emocionālu cilvēku ( labsirdīgu) jau kopš bērnības esmu tāda. Mana dzīve jau kopš bērnības liek man visu izlemt pašai un jau no mazotnes man ir bijis jābūt bijis lielai meitenei. Man nau vecāku bijis blakus un nau tās mīlestības un atbalsts. Ģimene tak ir svarīgākā. Jūtos šajā lielajā pasaulē viena. Nau man ne īsti radinieku neviena paša. Nu lūk, man šobrīt ir 18 gadi. Un nekas nau mainījies. Skolā paziņoja ka viens man labs pazīstamais skolas biedrs ir aizgājis ar sirdi. Tā bija tā nobeidzošā daļa kad jau ir par daudz tā uztraukuma. aiz tā lielā uztraukuma man sāka dauzīties sirds, elpas trūkums, likās ka nomiršu, sāku internetā meklēt kaiti, bija liela panika. Nezināju tad vēl kad man ir VD. Domāju ja jau lemts nomirt tad lai notiek pēc Dieva prāta. Jo dzīve mani bija nomocījusi. Tas ilga 15 min un pēctam pārgāja. Priecājos ka paliku dzīva jo man ir puisis, kas mani šajā pasaulē kautcik notur. Pēc tā notikuma es aizgāju "sviestā". - bailes braukt ar autobusu galvā jau izdomāju filmu kā viņš avarē, ja kautkas niecīgs iesāpas viss man ir vēzis, meklēju internetā slimības, bail no cilvēkiem. Šobrīd vēl mācos. Un itkā skola palīdz par to nedomāt bet nevienmēr. Viss ko esmu sapratusi ir tas - ka mums ir vajadzīgs vairāk mīlestības un uzmanības jo tas tikai šo kaiti ārstē. Zinu ka no puiša liekas par daudz prasu un viņam šobrīd ar mani ir ļoti grūti. Bet bez viņa man nebūs neviena. Jo viņš tikai mani saprot. Ja es netā pasmiešos viņš tikai sapratīs mani bet citi mani uzskatīs par nenormālu. Tā saucās tuvība kas mūs saista. Šobrīd man pašai arī ir ļoti grūti. Liekas ka katru dienu jātiek galā ar šādiem šķērsļiem ,neliekas vairāk normāla ikdiena. Ir grūti. Bet kā jau visur raksta _ Tas ir tikai mūsu galvā_ Iesaku jums nedomāt par to kas notiks ar jums rīt vai šodien bet dzīvot šo dienu kā pēdējo , aiziet tūlīt pat un samīļot savu mīļo cilvēku un pateikt cik daudz viņš jums nozīmē un galvenais nepadoties šīm sāpēm un mocībām, ļauties vaļu priekam un mīlestībai ! ❤️

Sviests!

null@example.com (AVRX) — Wed, 06 Dec 2017 22:21:32 +0000

Sveiki visiem!
Izdomāju padalīties ar savu stāstu un izjūtām ar cerību, ka nezināmu iemeslu dēļ paliks labāk. VD man nav svešs pasākums nu jau 10 gadi kā papildina manu ikdienu un padara krietni krāsaināku. Neskaitot fiziskos simptomus ir krietni pasliktinājies garīgais stāvoklis, ir uzradušās nu jau uz šo brīdi nekontrolējamas un slimas fobijas un bailes.
Protams bailes no nāvējošas un mokošas slimības ir klasika, bet tā sastāda tikai nieka 30% no laika ko pavadu cīnoties pats ar savu saprātu. Pēdējos mēnešos vēl vairāk par to mani nomoka jau uz doto brīdi pilnīgi slimas bailes par novecošanu. Ir slimīga analīze par to cik strauji iet laiks un es novecoju. Ir aizgājis tik tālu, ka katrs raksts internetā, kāda filma, avīze, grāmata vai kautvai saruna uz ielas manu galvu provocē meklēt informāciju un analizēt to cik tas sen vai nesen ir noticis un cik daudz laika pagājis. Man šķiet, ka pat grūti aprakstīt, kas ar mani notiek. Meklēt google slavenu aktieru vārdus un skatīties viņu vecumu, lai salīdzinātu ar laiku kad es viņus atceros jaunākus, nepārtraukti domāt par to, ka noveco vecāki, suns, kaķis. Pat nav svarīgi, kas.
Negulētas naktis, spiediens galvā, acīs, nogurums. Ir pilnīgi sajūta, ka nu jau viss es eju pilnīgā sviestā.
Un īsti nav arī ideju ko iesākt.
Jo paliek jau tiešām grūti...
Nuu lūk. Varbūt kādam lasot ir interesanti, ka ir arī šādas bailes un vd ir traka lieta

Bailes

null@example.com (Nervoza) — Wed, 25 Oct 2017 05:58:24 +0000

Sveiki..es ari kartejais cilveks kas slimovar VD...Ir lieta tada es nesaprotu kapec man no ritiem ir jocigas sajutas lliekas kad man gals klat tadas ka nemierigas sajutas...es no vinam sausmigi baidos un nezinu ko iesakt...un man vel ir tada lieta man loti biezi pat parak biezi ir kad liekas kad mana dzive atkartojas tas saucamais dezavu...ludzu iesakat man kaut ko esu sausmigi parbijusies...

...

null@example.com (nauris.pjuts) — Mon, 16 Jan 2017 00:02:47 +0000

Socialfobija

null@example.com (Marex) — Fri, 25 Nov 2016 17:59:57 +0000

Sveiki! Man ir veģetatīvā distonija + vēl spēcīga socialfobija. Cilvēkos jūtos ļoti slikti- piem. bailes iet uz veikalu, ja tur ir daudz cilvēku un, ja jagaida rindās, bailes iet pie friziera, zobārsta utt. Visvairāk mani baida tas, ka vairs starp saviem tuvajiem cilvēkiem nejūtos labi. Ja man ir jāpabūt ar kādiem 3 cilvēkiem vienā telpā tad tajā momentā manī māca domas uz kuru pusi man skatīties, vai skatīties kādam acīs, ja kāds mani uzrunā, vai novērsties. Vispār kā uzvesties dotajā momentā starp cilvēkiem, bieži lai izvairītos no tādām situācijām paņemu telefonu rokās un skatos telefonā

Filmas un negativa informacija

null@example.com (hera333) — Fri, 09 Sep 2016 11:18:16 +0000

Laikam so varetu skaitit pie fobijam .Man ir tada problema ,ka ja kautko noskatos ,izlasu ,kas mani stipri aizrauj ,gan pozitivaja nozime ,gan negativaja ,tad tas mani moka daudzas dienas ,nespeju vairs tikt atpakal uz stabilu pamatni.Lidoju pa makoniem ,vai teisi otradi visu laiku izjutu sausmigu riebumu no redzeta ,vai dzirdeta .Tas aiziet lidz tadam galejibam ,ka nevaru dzivot ,gulet ,domat ...Agrak baidijos skatiteis tikai sliktas ietas -psihol.sausmenes un nepatikamus skatus ,bet tagad parak krasi iedzilinos ari patikamas filamas un gramatas .Tas parnem manu dzivi un zud realitates sajuta ..Vai tas vispar ir normali ?Ko domajat jus ?Man paliek bail no sim izjutam ..

bailes no zobārsta

null@example.com (Blāzma) — Sat, 09 Jul 2016 18:39:11 +0000

Ko darīt, kā saņemties aiziet? Ko un kā ar to ārsti runāt, lai viņa saprastu, cik traki man bail? Nāk virsū nenormālas baiļu un raudāšanas lēkmes, kuru dēļ tā arī neaizgāju, kad pierakstījos. Raudu pat tad, ja ilgāk paskatos kādu informāciju par zobārstiem internetā vai vienkārši sadomājos par šo tēmu.
Senāk piedzīvoti pazemojumi no zobārstiem, jo zobu stāvoklis nav gluži tāds kādu viņiem labpatīk redzēt. Lieki teikt, ka pa neiešanas gadiem tas nav uzlabojies.

Hipofize

null@example.com (hera3333) — Tue, 26 Apr 2016 05:43:08 +0000

Velejos pajautat ,vai kadam no jums ir atklatas problemas ar hipofizes darbibu ?

Agrofobija- lidot ar lidmašīnu

null@example.com (Malashevska) — Thu, 25 Feb 2016 21:05:43 +0000

Sveiki visiem!

Lasu un pati sastopos, ka v.d tuvs draugs ir Agrofobija. Drausmīgi traucējoša fobija, jo tomēr ierobežotas telpas mūs pavada katru dienu,

Bet lidmašīna... Kāda pieredze Jums ir ar to?? Jo no autobusa var izkāpt nākamajā pieturā, mašīnu var apturēt- bet lidmašīna/?

Jūlijā jalido, bet bail, ka sāksies neapturama panika no ta, ka esmu augstu gaisā, slēgta telpā, ārstu nav...

Besī, jo agrāk dievināju lidot,,, bet bail kā būs. Protams, cīnos ar savām domām. Bet ļoti interese Jūsu pieredze..

kamols kaklā.

null@example.com (viktorija.g) — Sat, 06 Feb 2016 11:55:21 +0000

Labu laiciņu šeit neēsmu bijusi, bet šobrīd mana VD atkal ir pilnā sparā. Kādu gadu bija miers, kopš izgāju visas galvas pārbaudes un slēziens bija,ka ar galvu viss kārtībā, nav nekādas ļaunās saslimšanas, kā biju iedomājusies
Jau trešo dienu man ir tāds kā kamols kaklā, rijot siekalas liekas ka kautkāds kunkulis ieķēries rīklē. Šorīt jau tā biju sastresojusies dēļ tā kakla, ka trīcēja rokas. Domāju - ahā,vairogdziedzeris vainīgs un vēl nezin kas u.t.t. Internetā uzdūros,ka tā varot būt arī VD izpausme. Visu laiku tik riju siekalas, un tas kunkulis kā ir tā ir
Man ir tā,ka ģimenē nevienam nevaru teikt, jo padomās,ka atkal man kautkas kait, neviens manu VD neņem pa pilnu.Ģimenes ārste mūk pa gabalu no tādiem kā mēs, viņai ir savs viedoklis par VD.
Labprāt uzklausijtu kādu pieredzi, vai kādam no Jums ir bijis tāds simptoms,kā kunkulis kaklā?Ēst man tas netraucē, tikai rijot siekalas jūtu. Jo vairāk sastresojos, jo vairāk gribas rīt tās siekalas un jo vairāk jūtu šo kamolu.

Darba sapulces(panika)

null@example.com (DD) — Sun, 22 Feb 2015 11:04:10 +0000

Sveiki! Ar VD esmu kopā jau vairāk kā pusgadu. Man ir 23 gadi. VD ir kopā ar agarofobiju- bailes iet laukā, izbraukt kaut kur tālāk no mājām... Kad sākās VD pirmos 2 mēnešus pavadīju mājās. Pametu iepriekšējo darba vietu. Parādījās laba iespēja tikt jaunā darba vietā. Saņēmos un aizgāju un darba interviju, kaut gan nespēju pat iziet laukā no mājām. Bija, protams, ļoti grūti visu to uzsākt, bet es sevi kaut kā pieradināju pie ceļa uz darbu un atpakaļ uz mājām. Darbā neviens nezina, ka man ir VD. Nesen man bija paredzētas 2 sapulces, kurās ari man bija nepieciešams pateikt pāris teikumus. Pirmajā sapulcē sākot runāt bija panikas lēkme un gandrīz piecēlos un gribēju skriet ārā. Saņēmos un trīcoša pabeidzu. Nākošajā dienā bija vēl viena sapulce, kur bija jau vairāk cilvēku- es vairs nespēju iziet no kabineta. Uz satraukuma fona sākās vēl PL un gandrīz paģību.Paspēju pasaukt vadītājas un pateicu, ka palika slikti un viņa atļāva neiet uz sapulci. Tagad izdzirdot vien vārdu sapulce man sākas trauksme un lielas bailes. Iedomājoties, ka man būs jārunā izraisa paniku. Gribu piebilst, ka man vienmēr dzīvē pirms VD bija lielas bailes runāt publiski un šobrīd ar VD, tas vispār ir neiespējami. Vai jums kādam arī ir līdzīga situācija darbā? Kā jūs ar to tiekat galā?

Fobija?Panikas lēkmes zobārsta kabinetā

null@example.com (Lola123) — Tue, 10 Feb 2015 09:36:16 +0000

Sveiki!
Lūdzu pēc padoma, ieteikumiem. Liekas, ka drīz nojūgšos cīnoties ar šo nelaimīgo veģetatīvo distoniju
Vakardien piedzīvoju vislielāko lēkmi savā mūžā - zobārsta kabinetā. Uzsāku zobu ārstēšanu pēc izveidotas programmas, divas reizes izcietu gandrīz veiksmīgi, atskaitot pirmo reizi, pavisam neliela panika, kad bija bailes no visa nezināmā, bet visu veiksmīgi pārcietu, otraja reizē jau sirds bija mierīga. Nezinu, kas bija noticis, bet kad pienāca trešā reize apmeklēt ārstu, visu dienu jutos nelāgi, zinādama, ka vakarā būs kārtējais pārbaudījums, mēģinaju dažādos veidos sevi nomierināt, bez rezultātiem, tikko pārkāpu zobārsta kabineta slieksni-sākās, zeme zem kājām pazuda, sirds leca pa muti ārā, viss miglā tīts, rokas trīc un pastiprināta svīšana, likās, ka uz mirkli esmu kkur ārpus realitātes, pat dakteris sabijās un līdz ar to izvēlējāmies nekādas maniplulācijas neveikt.
Rezultāts - neerti ārstu priekšā, sevis šaustišana un bailes piedzīvot to pašu nākamreiz. Kā lai sagatavojas nākamajai ārsta vizītei?Kā lai sevi mierina? No domas vien, ka jāiet piē zobārsta jau paliek slikti