usver rakstīja:

Labdien!

Īsti pat nezinu, ar ko lai sāku, bet nu labi.
Apmēram pirms 2 mēnešiem sajutu tādu kā vieglu drudzi, kurš beigu beigās nepārgāja. Tajā ietilpa nogurums, apetītes zudums un tādas lietas. Nu ir pagājuši 2 mēneši un uzskatu, ka ir kļuvis tikai sliktāk. Sapratis, ka tā nevar, sāku meklēt netā info un tas lika nojaust, ka arī man ir šī kaite - veģetatīvā distonija. Šobrīd izjūtas ir apmēram šādas - kamols kaklā (stīvs kakls), grūti norīt jebko, galvassāpes, pilnīgs apetītes zudums un arī nevēlēšanās pievērsties ikdienas darbiem. Sajūta (kā es to pats saucu) ir tāda, it kā būtu man bloks uzlikts, ka nevaru ieēst un viss šis.. sliktās dūšas utt.
Biju pie ģimenes ārsta, tālāk pie psihiatra, kurš nozīmēja Rispoleptu un Mirzatenu.
Pirms kādiem 7 gadiem man bija līdzīgas izjūtas (tagad to varu salīdzināt), kad arī nevarēju ieēst, tomēr neko nekur nemeklēju, jo man bija tikai 14.. tas beidzās ar pavadītu gadu slimnīcās un cīņu par dzīvību..
Jāpiebilst, ka šajā gadā uzsāku studijas un vēl pārvācos ar vecākiem, tomēr droši vien kādu iespaidu tas ir atstājis.. Tikai jautājums, kāpēc? Kāpēc nevaru labāk lekt ar kruķiem uz universitāti? Kāpēc man ir tieši šīs izjūtas un mokas, ja tā var teikt..
Īsti neceru, ka kādam ir bijis līdzīgi, bet ja nu tomēr.. īsti nezinu, ko lai dara..

Jauku dienu vēlot..

Es pat nesaprotu kā Tu nonāci līdz šejienei, jo tas vairāk izklausas pēc depresijas nevis distonijas... bet nu viņas abas jau iet roku rokā.
Ja neceri, ka kādam ir bijis līdzīgi tad zini, ka praktiski gandrīz visiem ir bijis līdzīgi, tas var palīdzēt, vismaz tik daudz, ka zini, ka ne Tev vienam tādas problēmas !
Var, protams, pamēģināt AD, var pie psihoterapeita aiziet. Var arī lasīt filozofiju/psiholoģiju un analizēt savu dzīvi, tā teikt pats individuāli strādā ar sevi, izproti kas dzīvē esi, uz ko ej... kas tev dzīvē ir svarīgs... ja reiz esi nonācis šajā forumā acīmredzams kkas riktīgi nav, tikai fiksēt kas un pieņemt to. Un strādā pie jauna dzīves modeļa - labāk par esošo, tāda kas apmierina tavu iekšējo pasauli

Es vienkārši sāku meklēt, šis forums guglē kā otrais pie šīs tēmas. Lai nu kā, paldies par Tavu viedokli. Droši vien bez AD neiztikšu, bet pie labas situācijas jau varēs turpināt strādāt ar sevi. Cerams Tev ar veselību kaut pa lielam ir okey.

Labdien!

Īsti pat nezinu, ar ko lai sāku, bet nu labi.
Apmēram pirms 2 mēnešiem sajutu tādu kā vieglu drudzi, kurš beigu beigās nepārgāja. Tajā ietilpa nogurums, apetītes zudums un tādas lietas. Nu ir pagājuši 2 mēneši un uzskatu, ka ir kļuvis tikai sliktāk. Sapratis, ka tā nevar, sāku meklēt netā info un tas lika nojaust, ka arī man ir šī kaite - veģetatīvā distonija. Šobrīd izjūtas ir apmēram šādas - kamols kaklā (stīvs kakls), grūti norīt jebko, galvassāpes, pilnīgs apetītes zudums un arī nevēlēšanās pievērsties ikdienas darbiem. Sajūta (kā es to pats saucu) ir tāda, it kā būtu man bloks uzlikts, ka nevaru ieēst un viss šis.. sliktās dūšas utt.
Biju pie ģimenes ārsta, tālāk pie psihiatra, kurš nozīmēja Rispoleptu un Mirzatenu.
Pirms kādiem 7 gadiem man bija līdzīgas izjūtas (tagad to varu salīdzināt), kad arī nevarēju ieēst, tomēr neko nekur nemeklēju, jo man bija tikai 14.. tas beidzās ar pavadītu gadu slimnīcās un cīņu par dzīvību..
Jāpiebilst, ka šajā gadā uzsāku studijas un vēl pārvācos ar vecākiem, tomēr droši vien kādu iespaidu tas ir atstājis.. Tikai jautājums, kāpēc? Kāpēc nevaru labāk lekt ar kruķiem uz universitāti? Kāpēc man ir tieši šīs izjūtas un mokas, ja tā var teikt..
Īsti neceru, ka kādam ir bijis līdzīgi, bet ja nu tomēr.. īsti nezinu, ko lai dara..

Jauku dienu vēlot..

Es pat nesaprotu kā Tu nonāci līdz šejienei, jo tas vairāk izklausas pēc depresijas nevis distonijas... bet nu viņas abas jau iet roku rokā.
Ja neceri, ka kādam ir bijis līdzīgi tad zini, ka praktiski gandrīz visiem ir bijis līdzīgi, tas var palīdzēt, vismaz tik daudz, ka zini, ka ne Tev vienam tādas problēmas !
Var, protams, pamēģināt AD, var pie psihoterapeita aiziet. Var arī lasīt filozofiju/psiholoģiju un analizēt savu dzīvi, tā teikt pats individuāli strādā ar sevi, izproti kas dzīvē esi, uz ko ej... kas tev dzīvē ir svarīgs... ja reiz esi nonācis šajā forumā acīmredzams kkas riktīgi nav, tikai fiksēt kas un pieņemt to. Un strādā pie jauna dzīves modeļa - labāk par esošo, tāda kas apmierina tavu iekšējo pasauli

psihiatru uzskaitei un vd ir maz sakara, uzskaite var sākties tajā punktā, ka tu esi pie valsts psihiatra bijis. Piemēram, kad es kādreiz stājos valsts darbā man bij vajadzīga izziņa no psihiatra ka es tur neesmu bijis, nebij runa ka man būtu kāda diagnoze, ka vnk nav bijusi darīšana ar viņu. tas psihiatrs fiksi kompī nočekoja mani un citus ar manu uzvārdu un tikai tad varēja dot izziņu ka ar psihiatru man darīšana nav bijusi...
tāka nez... man liekas ka nav nozīmes kāda iemesla pēc, šizofrēnija vai vd, bet viena psihiatra recepte var izčakarēt iespējas uz attiecīgu nozaru valsts darbu... katrā ziņā ja būtu vajadzība es noteikt izvēlētos privāto psihiatru

Pilnīgi, Tev, piekrītu!!! +++

anda199722 rakstīja:

Mileedija rakstīja:

Anda, cik Tev Vivendi maksā par reklāmu?

Ne cik. Es vēl tur nebiju, bet zinu vienu psihiatri , kura ir valsts apmaksata, vina ieteica Vivendi, tur tiešām labi specialisti esot. Un man patik tas, ka tur neliek uzskaite!! Un konfidencialitate 100%!!

Anda, ar VD nekur neliek uzskaitē. Kur Tu to izdomāji?

Neliek, bet vjg būt 100 % pārliecinātam. Pietam tie valsts ārsti ne visi ir labi. Atradīs vel kko, un kļusi pa dārzeni.

Mileedija rakstīja:

anda199722 rakstīja:

Ja , psihoterapija ir laba. Var ari kombinet ar medikamentiem. Tad vsp superigs efekts. Aizej uz Vivendi!!

Anda, cik Tev Vivendi maksā par reklāmu?

Ne cik. Es vēl tur nebiju, bet zinu vienu psihiatri , kura ir valsts apmaksata, vina ieteica Vivendi, tur tiešām labi specialisti esot. Un man patik tas, ka tur neliek uzskaite!! Un konfidencialitate 100%!!

Anda, ar VD nekur neliek uzskaitē. Kur Tu to izdomāji?

anda199722 rakstīja:

Mileedija rakstīja:

Es ieteiktu tomēr psihoterapija, ārsts kurš zin kā jārunā.

Ja , psihoterapija ir laba. Var ari kombinet ar medikamentiem. Tad vsp superigs efekts. Aizej uz Vivendi!!

Anda, cik Tev Vivendi maksā par reklāmu?

Ne cik. Es vēl tur nebiju, bet zinu vienu psihiatri , kura ir valsts apmaksata, vina ieteica Vivendi, tur tiešām labi specialisti esot. Un man patik tas, ka tur neliek uzskaite!! Un konfidencialitate 100%!!

usver rakstīja:

anda199722 rakstīja:

Teikšu Tev godīgi, es nezinu labus psihoterapeitus, pati meklēju pagaidām. Bet zinu, ka Vivendi veselības centrā ir labi, vienīgi dārgi ir.
Un ja runā par ēšanu, godīgi teikšu, man bija tas pats, kamēr sapratu, ka ir jāēd , lai uzturētu dzīvību, un centos domāt pozitīvi un ēst. Jo man negribējās ēst un bija riebums tikai stressu dēļ. Un es vienkārši sāku domāt pozitīvi, izrunāties ar cilvēkiem. Es bieži kad izrunājos ar kādu par problēmām, man uzreiz palika labāk - trauksme samazinājā, parādījās apetīte un miegs.
Galvenais neiedzīt sevi depresijā . Jo tas viss nāk no mūsu domāšanas. Ir jāmeklē priekus. Jāpriecājas par sīkumiem, mazām lietiņām.

Iespējams, ka arī man ir tas riebums tikai stresu dēļ. Arī jūtu, ka, iespējams, kaut kas ir iekrājies manī, tomēr nezinu, par ko runāt ar citiem, jo nav tāda viena tēma, kas nospiež prātu, ja neskaita problēmas ar pašsajūtu. Tomēr esmu ievērojis arī iepriekš, ka izrunāšanās palīdz. Ja atrod ar ko.

Es ieteiktu tomēr psihoterapija, ārsts kurš zin kā jārunā.

Man laikam galvas vienai pusei kas nebija riktīgi, sūta uz magnētisko rezonansi, lai pārbaudītu, vai tas varētu būt pie vainas.
Un par zālēm - izrakstīja Elicea, Rispolept un Mirzaten.

Mileedija rakstīja:

usver rakstīja:

Iespējams, ka arī man ir tas riebums tikai stresu dēļ. Arī jūtu, ka, iespējams, kaut kas ir iekrājies manī, tomēr nezinu, par ko runāt ar citiem, jo nav tāda viena tēma, kas nospiež prātu, ja neskaita problēmas ar pašsajūtu. Tomēr esmu ievērojis arī iepriekš, ka izrunāšanās palīdz. Ja atrod ar ko.

Es ieteiktu tomēr psihoterapija, ārsts kurš zin kā jārunā.

Ja , psihoterapija ir laba. Var ari kombinet ar medikamentiem. Tad vsp superigs efekts. Aizej uz Vivendi!!

Anda, cik Tev Vivendi maksā par reklāmu?

usver rakstīja:

anda199722 rakstīja:

Teikšu Tev godīgi, es nezinu labus psihoterapeitus, pati meklēju pagaidām. Bet zinu, ka Vivendi veselības centrā ir labi, vienīgi dārgi ir.
Un ja runā par ēšanu, godīgi teikšu, man bija tas pats, kamēr sapratu, ka ir jāēd , lai uzturētu dzīvību, un centos domāt pozitīvi un ēst. Jo man negribējās ēst un bija riebums tikai stressu dēļ. Un es vienkārši sāku domāt pozitīvi, izrunāties ar cilvēkiem. Es bieži kad izrunājos ar kādu par problēmām, man uzreiz palika labāk - trauksme samazinājā, parādījās apetīte un miegs.
Galvenais neiedzīt sevi depresijā . Jo tas viss nāk no mūsu domāšanas. Ir jāmeklē priekus. Jāpriecājas par sīkumiem, mazām lietiņām.

Iespējams, ka arī man ir tas riebums tikai stresu dēļ. Arī jūtu, ka, iespējams, kaut kas ir iekrājies manī, tomēr nezinu, par ko runāt ar citiem, jo nav tāda viena tēma, kas nospiež prātu, ja neskaita problēmas ar pašsajūtu. Tomēr esmu ievērojis arī iepriekš, ka izrunāšanās palīdz. Ja atrod ar ko.

Es ieteiktu tomēr psihoterapija, ārsts kurš zin kā jārunā.

Ja , psihoterapija ir laba. Var ari kombinet ar medikamentiem. Tad vsp superigs efekts. Aizej uz Vivendi!!

anda199722 rakstīja:

usver rakstīja:

Paldies, paldies. Cilvēki man apkārt ir dažādi.. Ja reiz vēršos šeit, tad droši vien reālajā vidē iztrūkst saprotošu.
Varbūt vari ieteikt kādu, Tavuprāt, labu psihoterapeitu?

Teikšu Tev godīgi, es nezinu labus psihoterapeitus, pati meklēju pagaidām. Bet zinu, ka Vivendi veselības centrā ir labi, vienīgi dārgi ir.
Un ja runā par ēšanu, godīgi teikšu, man bija tas pats, kamēr sapratu, ka ir jāēd , lai uzturētu dzīvību, un centos domāt pozitīvi un ēst. Jo man negribējās ēst un bija riebums tikai stressu dēļ. Un es vienkārši sāku domāt pozitīvi, izrunāties ar cilvēkiem. Es bieži kad izrunājos ar kādu par problēmām, man uzreiz palika labāk - trauksme samazinājā, parādījās apetīte un miegs.
Galvenais neiedzīt sevi depresijā . Jo tas viss nāk no mūsu domāšanas. Ir jāmeklē priekus. Jāpriecājas par sīkumiem, mazām lietiņām.

Iespējams, ka arī man ir tas riebums tikai stresu dēļ. Arī jūtu, ka, iespējams, kaut kas ir iekrājies manī, tomēr nezinu, par ko runāt ar citiem, jo nav tāda viena tēma, kas nospiež prātu, ja neskaita problēmas ar pašsajūtu. Tomēr esmu ievērojis arī iepriekš, ka izrunāšanās palīdz. Ja atrod ar ko.

Es ieteiktu tomēr psihoterapija, ārsts kurš zin kā jārunā.

usver rakstīja:

anda199722 rakstīja:

Heyy, man bija līdzīgi. Un vd parādījās pirms 2 mēnešiem. Man liekas, ka tev tas viss sākās stressu dēļ, ja ne apzinīgi, tad bezapziņā kkur tu uztraucies. Nevar zināt. Bet nu, varu pateikt tikai vienu, labi palīdz labs psihoterapeits un medikamenti. Un labi cilvēciņi apkārt. smile veiksmi tev!!!

Paldies, paldies. Cilvēki man apkārt ir dažādi.. Ja reiz vēršos šeit, tad droši vien reālajā vidē iztrūkst saprotošu.
Varbūt vari ieteikt kādu, Tavuprāt, labu psihoterapeitu?

Teikšu Tev godīgi, es nezinu labus psihoterapeitus, pati meklēju pagaidām. Bet zinu, ka Vivendi veselības centrā ir labi, vienīgi dārgi ir.
Un ja runā par ēšanu, godīgi teikšu, man bija tas pats, kamēr sapratu, ka ir jāēd , lai uzturētu dzīvību, un centos domāt pozitīvi un ēst. Jo man negribējās ēst un bija riebums tikai stressu dēļ. Un es vienkārši sāku domāt pozitīvi, izrunāties ar cilvēkiem. Es bieži kad izrunājos ar kādu par problēmām, man uzreiz palika labāk - trauksme samazinājā, parādījās apetīte un miegs.
Galvenais neiedzīt sevi depresijā . Jo tas viss nāk no mūsu domāšanas. Ir jāmeklē priekus. Jāpriecājas par sīkumiem, mazām lietiņām.

Iespējams, ka arī man ir tas riebums tikai stresu dēļ. Arī jūtu, ka, iespējams, kaut kas ir iekrājies manī, tomēr nezinu, par ko runāt ar citiem, jo nav tāda viena tēma, kas nospiež prātu, ja neskaita problēmas ar pašsajūtu. Tomēr esmu ievērojis arī iepriekš, ka izrunāšanās palīdz. Ja atrod ar ko.

Mileedija rakstīja:

usver rakstīja:

Paldies par Tavu atbildi. Biju pie ģimenes ārsta, analīzes teicamas, pati ieteica psihiatru. Aizgāju, rādīju visu vēsturi un šis teica, ka tā pilnīgi reāli varot būt. Es jau ēstu un dzertu uj, uj, bet pilnīga vai reizēm daļēja nepatika pret ēdienu un grūtības jebko norīt fiziski. Reāli rauj uz augšu. Bet nu jāapsver kāda miera tēja.

Ko psihiatrs teica?
Par to ēšanu, ja Tev tā ir, centies vismaz kaut cik veselīgu ēdienu ēst. Jo ar ēdienu Tu uzņem nepeiciešamis vitamīnus un minerālvielas, cik nu tās tur ir kas palīdz organismam, rūpējies par savu ķermeni un prātu nedari pats sev pāri

Kādu izmeklējumu?
Kādas zāles dzer?

Psihiatrs ieteica neirologu, uztaisīt tur vienu izmeklējumu galvai, kā arī izrakstīja jau minētos medikamentus. Es jau cenšos vienmēr iespēju robežās veselīgi, paldies.