]]>]]>
Nu ne jau Tu personīgi, bet paldies par cenšanos! ]]>
]]>te info http://www.rpnc.lv/psihiatriska-palidzi … pardaugava
Ja kas raksti un jauta man, ja izdoma tiesam iet.
]]>Psihiatrijas un narkologijas centrs lermontovas iela.
Gaju 2 reizes uz dienas stacionaro - makslas, muzikas, ergoterapija, psihalogs un tagad jau tur ir vingrosana, Doma ir iet atkal, jo pedejas dienas ir sausmigi elpas trukumi, ka aizpiez ciet pilnigi elpcelus, ari acis sap, spiez uz acim, nemiers, dusmas, depresivs noskanojums...utt
Un tas viss ir bezmaksas? Nosūtījumu vajag? Tur mēnesi no vietas jāuzturas? Tur ņem tādus ar diagnozi : VD?
]]>Man arī ir sēdošs un stresains darbs... Es pat nezinu, kas mani neapmierina, nē zinu gan - mani neapmierina tikai un vienīgi mana maigi teikts ''sliktā pašsajūta!! Laikam jāsāk ar to, ka jāmeklē cits darbs, bet tas jau ir stulbi skraidīt no vienas vietas uz citu! Kaut gan man tās lēkmītes mazās uznāk tikai un vienīgi darbā, svaigā gaisā jūtos daudz labāk nekā darbā vai slēgtā telpā - kā to var izskaidrot!?
Evitushka
Es arī nesaprotu, ka nav izdomāti nekādi normāli un labi paliekoši līdzekļi kā pret šo visu cīnīties, daudzi raksta, ka vajag dzert zāles, vēl kāds raksta, tas tev no sēdoša darba, vēl kāds piemin, vajag sportot, tad man rodas jautājums - kāds sakars šeit zālēm, sēdošam darbam un sportam, ja tas viss ir cilvēka galvā??? Es laikam līdz galam nesaprotu šito es pat negribu viņu saukt par slimību, jo fiziskas kaites man nav konstatētas...
Un arī es sev katru dienu stāstu, ka man viss ir kārtībā un tas viss ir tikai galvā, bet ne sūda nelīdz, sūtu arī viņu d**st un saku lai pi**s prom vienreiz no manas dzīves, bet tam visam nekāda jēga!
Man atkal visvairāk traucē šī trauksmes sajūta un spiediens, velkoša un kutinoša sirds rajonā, un tas ir pilnīgi katru dienu no rīta līdz vakaram + ik pa brīdim uznāk kkāda maza lēkme vai es nezinu kā to nosaukt - paliek karsti un noreibst galva un līdz ar to spiediens krūtīs palielinās, nezinu kas tas ir bet pa dienu vairākas reizes tā notiek...
esmu pilnīgā izmisumā un nezinu ko vairs darīt, no zālēm pilnīgi nekas nepalīdz, man jau mājās ir vesela aptieka sapirkta, vienīgais kas kaut drusciņ palīdz nomierināties ir FENAZEPAM, bet es cenšos viņu pēc iespējas retak lietot...
Zinu tikai to, ka es esmu ļooooooti daudz piedzīvojusi ar reiboņiem visādas lietas. Varu tev ieteikt, tad, kad reibst, piever acis, ieelpo un pasaki pati sev, ka viss ir kārtībā, jo patiešām ir, atver acis un dari ko citu, paskaties kkur citur, vēlams apsēdies. Jo sitās tev tikai tāpēc, ka tas viss ir kā zobratu komplekts - sareibst, tu nobīsties, tev sitas sirds. Personīgi es vairākas reizes dienā, "runāju" ar savu VD, sūtu viņu D*** piedodiet, bet nu tik apnicis, ka neko citu viņai nenovēlu
Un patiesībā patreiz es ļoti domāju par darbu... Es nespēju tā strādāt, ja kolēģi izjūt ka manis nav un ka es netieku ar sevi galā, bet tajā pašā laikā, kas pelnīs naudu? dzīvoju ar vecākiem vēl, bet uzturu pati sevi + palīdzu viņiem, es nevaru nestrādāt.
]]>Jaa,man arii ir bijis taa,nestraadaaju vairaak kaa gadu!Bet tad atradu internetaa vienu Sievieti-psihologi ,kura specializejas tiessi
panikas lekmju jautajumos(jo pasai ir bijis),Atbrauca vinja pie manis ,parunaajam,un man tiesam palidzeja,tikt araa no maajas.Pa aizbraucu uz arzemeem un viena pati!Atradu darbu ,cik daudz reizez saakumaa atros saucu!pet tam kaut kaa saku saprast,ka taas ir lekmes..Darbaa ,man ir Sausmiigi gruuti,katru dienu esmu kaa murgaa,bet kurs tad mana vietaa straadaas un naudu pelniis?izdziivosanas instinkts manaa gadijuma laikam labi nostraadaajis...
Man liekas darbs loti paliidz .Ieprieks,kad straadaaju par oficianti/baarmeni skraidiiju daudz apkart,loti paliidzeja(nebija IDEALI LABI),bet labaak bija..,sobrid loti stresains un seedoss darbs un atkal ir loti slikti:(
Riidzha,
padomaa,kas tevi sobriid neapmierina dziivee?atttieciibas,maeriaalais stavokli,darbs?un megini kaut ko mainiit.Neiespejami?Zinu to sajuutu!Bet neiespeejami nav nekas,ja nemeiginasi ko mainiit ,nekas nekad nemainiisies:(
Diemzeel sobrid eju atkal tam pasam cauri,kaut gan sobriid nevaru nekam sanemties,bet zinu,ka tas IR iespeejams!:)
Noveelu visu to labaako;)
esmu pilnīgā izmisumā un nezinu ko vairs darīt, no zālēm pilnīgi nekas nepalīdz, man jau mājās ir vesela aptieka sapirkta, vienīgais kas kaut drusciņ palīdz nomierināties ir FENAZEPAM, bet es cenšos viņu pēc iespējas retak lietot...]]>Jaa,man ir taapat!Visvairaak nomoka taa neskaidraa redze,acu sapes un nogurums!Viena kaite peec otras:tad sirdii dur,tad plausaas,tad veeders sap,tad elpot gruuti vai arii viss kopaa!Speeju tik google drukaat simptomus!Tikliidz kaut kur dzirdu kaadu slimiibu,uzreiz liekas,ka man arii tada!Nespeeju beigt domaat un uztraukties!tas ir vieniigais,kas ir manna galvaa ,lielaakoties!visi simptomi nak un iet,bet acu sapes un miglainiiba un nogurums no pasa pirmaa pamosanaas momenta,nepazuud nekad!citreiz no dusmaam saaku meetam mantas pa gaisu,jo nu negribu,lai man taa ir!!katru dienu eju uz darbu un neviens nemaz nenojaus kaa es juutos!!tas viss rinko manaa galva 24/7!Neesmu dzeeerusi nekaadas zaales pa siem cetriem gadiem,jo man ir bail no BLAKUSEFEKTIEM utt,un liekas labaak dziivot saadi nevis buut kontroletai ar kaut kaadam tableteem!
Saprotu tevi loti labi,esmu gajusi cauri visaadiem murgiem,kaa jau mees visi sajaa forumaa!
Jaa paliidz (vismaz man )Saulains laiks,pastaigas,busana ar draugiem nu viss ,kass sagaadaa prieku.Diemzeel ,lielaakoties ,man ir bail.ja esmu viena maajaas,nedariisu neko,jo bail ,ka slikti paliks.Smiekliigi,protams,no malas:(
Apskaužu, kā tu vari pastrādāt un tavi kolēģi to nenojauš. Man nāk gīboņi, nespēki un reiboņi tādi, ka to nevar nepamīt cik bieži sanāk kavēt un kā izskatos kad uznāk tā lēkme.
]]>