Man tas pats, es ari gribu skirties. Jo apnicis pedeja laika stridi, parmetumi par to ka man visu laiku ir slikti, tikai baidos aiziet, baidos kko mainit sava dzive...ja nu paliks sliktak. 
Un man sakas tas znaugsanas un elpas trukumi, laikam del taa ka nesakartotas attiecibas, daudz domaju utt
]]> jau otro nedēļu nevaru normāli pagulēt, it kā gribu gulēt, bet nevaru aizmigt, sirds sitas,spiediens kāpj, sajūta,ka sirds stājas. Spiež krūtīs, asaras acīs utt. šausmas patiesībā, pat nezinu,ko nu darīt. gandrīz gadu bija pavadīju bez īpašiem draudzības uzplūdiem ar VD, bet nu izrādās ,ka šamējā stiprāka par mani....]]>]]> ?!]]> Biju pie acu arsta viņš saka ka -0,25 tik ,bet nu es nopietni nevaru pie datora nosedet pat 20 min ka man liekas ka acis izsprāgs.Nerunajot ka neredzu otra istaba gala ritigi pulksteni.Galva ari griežas vakar uzbraucu tikaj 2 stāvus ar liftu kad izkāpu tā nogriezās galva veikalā ka likās ka tulit pakritīšu.Tas jau vairs nau normāli kas notiek.Naktīs ari ceļos ik pa 2 h un domāju vai es guļu jeb esmu aukša.]]>gruuvij:ceru jau dikti,ka runas, bet zini kā distoniķiem ar depresiju pūrā, padzird kaut ko tādu un viss
pajautā kādam citam un tev pateiks, ka tas ir sviests 
nu taisnība jau tev vien ir, kā ieraugi kādu trako kādā filmā, uz ielas dīvainus cilvēkus, kaut ko nelāgu pa TV, tā domas ir klāt
es, piemēram, noskatījos jauno Bonda filmu, a tur, kā jau bonda filmās , sliktā lomā ir tāds patraks un slims varonis tagad uznāca nemiers un garastāvokļa nav bet cik varu cenšos saprast, ka tas viss ir pārejoši un nekas slikts nenotiek galvā! 
man ir tādas domas, ka pagātnes notikumi varbūt ir atstājuši kādas sekas un tas laužas ārā... bet nu ir brīži, kad jūtos perfekti (man pašlaik galvenais ir nemiers, slikts garīgais) jo ilgāk tas ir, jo vairāk tā liekas
grūti saprast, ka tā nav, brīdī, kad ir uznācis drūmais un ir nemiers.