Panikus lēkmjus

Nu tad sveiki!

Esmu 29 gadus jauns, vīrietis.
Arī es, diemžēl, ciešu no šīs "atrakcijas"
Šī "atrakcija" mani piemeklēja gluži nejauši, 3 gadus atpakaļ.  Nejauši esot neīstajā vietā, neīstajā laikā Paldies Dievam, ka devis man ilgāku mūžu un varu par to uzrakstīt...
Pirmās 3 dienas pēc "X" notikuma nespēju ne ēst, ne runāt ar cilvēkiem, ne gulēt... Biju kā staigājošs zombijs, kam strāda tikai ķermenis, bet smadzeņu nav.
Pagāja jau nedēļa.
Viss lēni, lēni sāka nostāties savās vietās, bet tad pēkšņi......sirds sitas, acis paliek melnas un lielas kā pogas, mute sausa, lūpas bālas, galva reibst, paliek kasts un auksts un auksts un karsts, no plaukstām pil auksti sviedri, vēders griežas, elpas trūkums, seja bāla kā japāņu geišai, sajūta ka pielikšu bikses.... Tajā brīdi nodomāju, ka viss, cauri ir un āmen! Pietika vesalais saprāts lai šajā "agonijā" uzrakstītu draudzenei, ka ir sūdi, mirstu Teica ka pēc 10 minūtēm būs klāt, pateica ka viss kartībā un lai nomierinos. Kamēr viņu gaidīju, nezināju kur likties. Mani pārņēma bailes, tādas bailes nekad nebiju sajutis, ja nu vienīgi "X" notikuma brīdi. Labi, kaut kas jādara, nedrīkst tā vienkārši nolikt karoti. Ar visām drēbēm ievēlos vannā, atgriezu dušu un laidu virsū sev ledaini aukstu ūdeni. Ķermenim neliels šoks, un mazliet atžirgu.
Atnāk draudzene. Ierauga mani sēžam vannā, ar drēbēm, slapju un drebošu.
Izlienu no vannas, savedu sevi kārtībā. Vards pa vārdam, un viņa man atbild "Apsveicu, panikas lēkme" Savā laikā viņa ar šim ir gājusi cauri.
Neko darīt, jādzīvo tālāk Gāja mēneši... Jau pāris gadus strādāju stabilā uzņēmumā, vadošā amatā. Kā jau jebkurā darba vietā, agri vai vēlu iestājas rutīna. Katru dienu viens un tas pats, same prolems and the same shit.
Un te vienā jaukā darba dienā, sapulces laikā pekšņi paliek auksts kaut gan telpā ir silts. Sēžam runājam, jūtu, sāk spiest kakls. Oooo nē! Mirkli vēlāk parādās bailes. Viss, ceļos augšā un eju ārā! Skrienu uz WC un mazgāju seju a aukstu ūdeni. Bet nē nāk virsū, un lielos tempos. Lieliem un ātriem soļiem eju ārā no ražotnes. Izeju ārā un atkal lielas ka viss, liekas ka tūliņ noģībšu, nokritīšu kaut kur stūrī un mani neatradīs. Atradīs kad jau būs pa vēlu. Staigāju minūtes 10, 15, 30, 40. Sāk palikt labāķ
Eju pie bosa, saku ka vajag nedēļu brīvu, slikti ar veselību
Nākamajā dienā eju pie ģīmenes ārsta, dabūju nosūtījumus uz pilno asins ainu, kardiologs, usg, magnētisko rezonansi, un vēl visādiem izmeklējumiem. Paiet laiks un pienāk analīžu rezultāti. Organisms ir perfektā stāvoklī. Ja nu tikai B vitamīnu vajadzētu vairāk
Agriežos darbā. Paiet dienas, atkal kaut kāda stulba un stresaina situācija darbā un paliek slikti. Pēc kāda laika atkal stres situation un paliek slikti. Tad atkla pēc kāda laika slikti. Un atkal, un atkal. Tikko stresa situācijas, tā paliek slikti. Cik ilgi šo var ķērpīt? 1,5 gadu noturējos un viss. Rakstu atlūgumu.  Nav jēga iet uz darbu kurš tev riebjas un izraisa panikas lēkmes
Pārtraucu darba attiecības. Divas nedēļas nekur nestrādāju, veltīju laiku sev. Braucu pie dabas, makšķerēju, telts, ugunskurs, nu viss kā nākas. Vēl pa garāžu padzīvojos. Un šājā laika posmā neviena panikas lēkme nenāca, pat domās ne
Atsāku strādāt citā darbā. Atkal vadošs amats, bet labi, tikšu galā.
Pagāja nedēļas 2,3,4, un tad vienā brīdī sveiki! Atkal! Tā nevar, sāku strādāt ar sevi. Kad palika slikti gāju ārā pastaigāju. Zvanu draudzenei, stāstu ko daru, kā iet, kā jūtos. Un ticiet vai nē, bet panikas lēkme pārgāja 15 minūšu laikā. Iepriekšējo stundu vietā.
Pēc kāda laika sāku strādāt vēl vienā darba vietā(haltūres). Mums taču visiem patīk nauda, vai ne
Un tad atkal, ik pēc 2 dienām nāk panikas lēkmes. Biju neizgulējies, mūžam noguris. Tas izraisīja lēkmes.
Tad nu meti haltūres pie malas un strādāju tikai pamatdarbā. Un vairāk vai mazāk panikas lēkmes pazuda.
Ir jā, kad uznāk, bet tas ir krietni retāk nekā kad stresoju iepriekšējā darbā, rāvos uz divām pusēm un fiziski sevi izsmēlu.
Paralēli pārstāju dzert kafiju un sāku mazāk smēķēt. Jo tas arī izraisīja lēkmes, tā lūk
Tātad- mazāk stresa, mazāk ņemt pie sirds visādus sūdus, nepārstrādāties, dzīvot harmonijā ar sevi un citiem, neuztraukties par sīkumiem.
Protams, lai tiktu galā ar PN tika palietotas zālītes un tējiņās, bet tas viss tika darīts ar mēru. Ja tagad nāk virsū PN, klausos meditatīvo mūziku, skatos dok.video par papagaiļiem(jo man ļoti patīk papagaiļi), iedzeru tēju, sazinos ar draudzenes. Kas nu konkrētajā brīdī sanāk. Bet ja ir iespēja, runājiet, runājiet ar sev tuvu cilvēku. Vienkārši stāstiet kas uz sirds. Un paliks jums viegli Zemāk atstāšu likus ar e-zālēm, kas man palīdz, un cerams ka tev
Veiksmi jums cīņā ar "iekšējiem dēmoniem"

Hein Braat. Info par viņu atradīsiet paši

Daba