1

Tēma: Cipralex

Sveiki!

Vēlos dalīties pieredzē par cipralex! Vai kādam ir bijusi līdzīga saskarsme! Sākuma lietoju, Xanax,  3 ned. Rexetin, to galīgu nepanesu, tad doks izrakstīja cipralex! Pirmās trīs nedelas kopā ar lexotanil izturēju  cerībā, ka palielinot devu uz 15mg, vajadzētu lietām mainīties, bet joprojām kā pa viļņiem! Naktīs mostos no  dzeldinošiem  karsoņiem krūtīs un elkoņos, tas pats! Galva visu laiku pulsē, pretīgi sāp, ausīs sīcoša kaņa, stulbas  un agresīvas domas nāk ik pa laikam un arī tāda kā apjukuma sajūta tam visam līdzās! Ēdu homeopātiju, kaudzi ar vitamīniem, staigāju pie psihoterapeita, bet tā vien liekas, ka kļūst tikai sliktāk, blaknes nepanesamas! Vai kādam ir bijis līdzīgi un tik ilgi līdz pierod pie šī AD Cipralexa! Otrdien pie doka, bet domāju, ka viņa nākamais solis būs iet uz max devu 20mg, bet man jau tagad brīžiem rauj jumtu, jau 4 mēnesis bez rezultāta, adatas, tējas, homeopatija,Xanax, lexotanil, jau otrais AD, esmu turpat kur biju jūlijā, gribas tikt atpakaļ darbā, bet  ik meģināts jākustas ar pamatīgām grūtībām, pie kazākās slodzes visi sliktumi atgriežas, galva drīz pārplīsīs!
Kādam ir pieredze ar Cipralex?

2

Re: Cipralex

Nu es lietoju esticitalopramu, tas pats vien ir. Nju dedzinaja man krutis un galvu tas tiesa. Galva tik tiesam sapeja, spieda, pulseja, agresivas domas, bija ari apjukums, vismaz kkas uz to puso. Bet nu paslaik tas pazuda, laikam 2 nedelas kamer AD lietoju tas viss bija. Pašlaik taa nav vairs, vai palidz nemacesu teikt. Pagaidam minimali

3

Re: Cipralex

Sveiki Simucis18!
Paldies par replay!
Nu man jau 4tā nedēļa un sajūta, ka brienu tikai dziļākā purvā! Pēc divām nedēļām it kā bija ok, bet tad atkal sāka parādīties agresīvas domas, psihiatrs palielināja devu uz 15 plus vēl teica, lai ņemu lexotanil 1.5mg ja nevaru izturēt, bet cik lai rij tas ripas, ja nav efekta! Vakar un šodien meginu iztikt bez papildus lexotanila, jo fiziski ja ir jūtams, ka simptomi mazinās mazliet, bet morāli katra diena paiet arvien grūtāk un grūtāk! Regulārās psihoterapijas ik nedēļu palidz noturēties tā teikt virs ūdens!
Mocos ar pamatīgām blaknēm jau no pirmās dienas!
Cik ilgi Tu jau lieto esticitalopramu?

4

Re: Cipralex

3 nedelas. Nav nekada efekta. Depresija nepariet, trauksmes nepariet. Gadas kad vajakas trauksmes, gadas kad loti specigas. Arsts liek turpinat. Bet jega ja nelidz? sad

5

Re: Cipralex

Tev VD, depresija, kada diagnoze? Blaknes gan man izzuda 2 nedeela. Nevajadzetu tik ilgi buut blaknem. Man trauce depresijas ar nerealitates un sava ES zaudesanu, ir dienas kad pariet sis sajutas, ir kad uznak. Ad sakuma bija viss dubulta. Tagad ta kaa agrak, nekas nemainaas ipashi.

6

Re: Cipralex

Nu es par to pašu, man ar liek turpināt jau 4 nedēļas, otrdien eju pie psih. Droši vien palielinas devu uz 20mg pēc tā ko viņam stāstīšu.
Sākumā visi simptomi vairāk vilka uz VD, bet tad jau viens neirologs,psihiatrs, psihoterapeits...., vienam stress, otram depresija, trešais vēl sāka runāt par izdegšanas sindromu un garīgo krīzi!
Lai vai kas, bet ar kādiem instrumentiem to mazliet mazināt kamēr saprotu ka ar to tikt galā un sadzīvot! Vai tiešām tas viss ir galvā, vai bioķīmija nojukusi, vai vēl trešais variants, tiešām jūdzos nost?!
Sajūtas patiesām ir ne tas patikamākās brīžos, kad ir saasinājumi, un pats launākais, ka sie simptomi liekas pastiprinās katru reizi, kad tie atgriežas, un par irst tos ir grūtāk!

7

Re: Cipralex

Nju man ari briziem liekas ka es judzos nost. Ka sevi vairs nepazistu briziem.

8

Re: Cipralex

Bet tad Tev tikai tagad Cipralex lietošanā? Vairs neko papildus nelieto!
Un ka spēj tā teikt socializēties, strādāt, komunicēt ar apkārtējiem?

9

Re: Cipralex

Jap pagaidam tikai cipralex. Gruti, meginu izvairities no visiem. Nevelos komuniceet. Tas sliktajas dienaas. Baidos no taa ka nekad nevienas zales man nelidzes un uz muzhu paliksu shada stavokli. Kas davedis mani lidz dzivot negribesanai.

10

Re: Cipralex

Nu es ar pēdējas dienas meginu iztikt tikai ar 15 mg cipralex! Bet pēc vakardienas dozas nemaz negriba šodien dzert to ripu, reāli pēc kādas stundas, divām sāka tā dolbīt, ka nezināju kur likties, pēc kā protams sekoja pamatīgs fiziskais mirklis ar vājumu! Nenokar galvu, tā nevar būt, ka nav izejas, no katras situācijas ir kāds variants, tikai jāatrod pareizie instrumenti! Man jau ar brīžiem liekas, ka viss, bet saņemos, tieku pāri un eju tālāk jau ceturto menesi, tad pa kalnu augšā, tad kā bluķis lejā, vienu nakti guļu, otru jau trijos acis vaļā un pagulēt nekādi! Jāturpina tikai rakt un pašam ar sevi pamatīgi jāstrādā, tad arī kādu dienu būs rezultāts! Meginu visu pēc kārtas, vingrojumus, jogas, Ciguņ, dažādus auto gēnos treniņus, psihoterapiju, kaut kam ir jāiedarbojas, ja reiz rietumu medikamentozas metodes neiedarbojas un psihiatrs nav spējīgs trāpīt ar īsto ripiņu!