Bailes sajukt prata,nerealitate,sevis petisana (Lapas 1 no 2)

Bail no kā????

bail nomirt.. dien diena uztraucos.. vakteju sevi savas sajutas... sakas tas 2 gadus atpakal..

Piekrītu Mileedijai....
lai cik vienkārši un banāli neizklausītos, bet vienīgā iespēja patiešām ir atlaist to apsēstību nemitīgi
ieciklēties uz savām sajūtām un visu citu kas saisitīts ar baiļu izraisītājiem....
Es ar esmu pārliecinājusies, ka bail ir tad kad par to visu laiku domā....bet brīžos kad esi makten nodarbināts ar ko citu un uz brīdi, tad konstatē, ka jutos labi un nemaz nebaidījos...un tikai tapēc ka prāts bij nodarbināts ar pavisam ko citu.....tas ir fakts.....
Un ja tā ņem, kamdēļ mums baidīties nomirt???? Saka, ka tad tak iestājas tā visu svētlaime:-))), tad no kā baidīties.....:-)))? man bail nomirt, jo baidos ka mani apraks un tārpi saēdīs:-))))) bet man apgalvoja ka es neko nejutīšot...tas tomēr labi:-))))
Ironman...vēl ir tā, ka laiks palīdz...jo vairāk ar šo visu cīnamies, jo vienaldzīgāki mēs sākam uz to reaģēt...man tā ir...un es ar to cīnos teju jau 13 gadus...un man ir tikai 34...lūk tā tik ir dzīvīte, ne...?:-) Ar Tevi viss būs labi....:-)

mils paldies meitenes par atbalstu.. tiesam.. vel klat ir dulla galva.. riebigi dulla.. ok neciklesos un so visu ... laiks jaa ,taisniba jums ir...

Miils Paldiesss Jums..

Nav! Bet ir izdarāms. Es jau te esmu daudz rakstījusi par literatūru un kas ir distonija. Palasi manus komentàtus. Tas ir liels darbs pašam ar sevi. Zāļu pret to nav tikai un vienīgi paša attieksme pret visu.

Vnk elpo, dziļi, lēni, mierīgi un koncentrējies uz elpošanu.

Nemūc ārā no tā veikala, cīnies turpat uz vietas un tas beigsies. Man pašai vienreiz karstā dienā sūdīgi palika veikalā, atcerējos visus distoniķus, kuriem bail

Nemūc ārā no tā veikala, cīnies turpat uz vietas un tas beigsies. Man pašai vienreiz karstā dienā sūdīgi palika veikalā, atcerējos visus distoniķus, kuriem bail