GRUTNIECIBA (Lapas 17 no 19)

simucis18
Tev pēc dzemdībām vēl pavisam neliels laiks pagājis. Tu vēl esi varone, ka spēj viena pati tikt ar visu galā. Un par tahikardiju neuztraucies, Man arī tāda bija. Tas ir pēc dzemdībām, kamēr asinstrites loks pierod pie tā, ka ir jāpumpē mazāk asiņu. Plus vēl VD. Pašlaik mēģini priecāties par to, ka Tavs spieds jau ir normā.
Varbūt Tev ir kāda draudzene, kurai arī ir mazs bebis? Tas varētu kautkādā mērā aizvietot tikšanās ar psihoterapētu, jo sarunas, vides maiņa novērš uzmanību no VD.

+ vel ieveroju ka man carkst kakls kad vinu kustinu, taka ieksaa vinaa maisinu kads burzitu, vrb ar to kas saistits.

Nee, nu pie arstiem ta es tieku, ja vajadzetu sodien pie arsta es tiktu, bet pie psihoterapeita jau jajiet ir regulari, tam nu man laika galigi nebus...Bet ja vajaga steidzami, piemeram, pie acu arsta, tad tieku...domaju vrb sodien aiziet pie acu arsta, bet es jau kad biju stavokli 1 un 3 trimesteri biju pie acu arsta..un tgd jau atkal skriesu..Interesanti ir kkaadi pilieni vai kkas kas nelauj redzei talak pasliktinaties...baidos ka aizies sliktak un tad nezinasu ko darit, jo brilles nepalidz. Pagaidam ar abam redzu bez miglas, bet kas bus talak...
Atkal skriesu pie acu arstes ar simptomiem, ka spiez acis, smaguma sajuta, redzes asums nav, viss parak spozs prieks manam acim, tumsa redzu sliktak, grutak kko darit un tumsa liekas ka aizmiglojas, tad liekas ka prieksmeti tadi divaini parak asi viss. sausmas

Kā kurš bērniņš..manējais,piemēram,gulēja ļoti maz pa dienu..man nebija ne laika,ne spēka saplānot vel kaut ko blakus...labi,ka līdz dzimtsarakstu nodaļai varēju aizbraukt piereģistrēt bērnu...

simucis18
Mīļi sveicieni ar mazulītes piedzimšanu!

Man nav sanacis laika te ienākt. Ātrumā tikai gribas pastāstīt, ka kopš meitiņas dzimšanas jūtos lieliski! Visi VD simptomi ir pazuduši un par to liels prieks, nav jādzer zāles, līdz ar to mazuītei tiek mans pieniņš. Meitiņa ir ļoti smiadīga un omulīga, bet tājā pat laikā nomodas brīžos grib uz rokām vien, čīkst un izrāda lielu neapmierinātību, ja neņemu uz rokām. Protams, tas nav viegli, bet ņemot vērā kā man gāja visu gr laiku, tad laikam bērniņš ir samērā mierīgs Ceru, ka VD vairs neliks par sevi manīt, kaut gan apzinos, ka tā var mani atkal piemeklēt visnepiemērotākajā brīdī..un tomēr es ceru..

Sveikas!
Googlē meklējot info par VD, uzgāju šo portālu.
Šobrīd ar vīru esam bērniņa plānošanas procesā un vienīgā problēma ir VD. Tā man ir jau gadus 5 un, atšķirībā no meiteņu rakstītā, es lietoju zāles ikdienā, konkrēti xanoxu jeb Alprozalam plus pirms gulētiešanas Ketipinoru, lai varētu aizmigt. Un nespēju iedomāties, kā varētu no tā tikt vaļā. Esmu mēģinājusi citas zāles, padaudz variantus, bet nekas nav palīdzējis. Pirms bērniņa ieņemšanas, protams, xenax ir jāatmet vismaz 6 mēn iepriekš. Šobrīd esmu nolēmusi ieiet Neirožu klīnikā Jūrmalā uz 2 ned. ar mērķi atmest xenaxu un atrast kādu aizvietotāju, bet visu laiku atlieku to, jo ir bali, ka man neizdosies. Jūtu un redzu sevi ik rītu pirms iedzeru xanaxu un zūd ticība, ka man izdosies. Pazīmes man ir daudz un diezgan smagas - ja neiedzeru savu devu xanaxa, iestājas nekontralējams stress, depresīvs garastāvoklis, pie vēl lielāka stresa ir raustīšanās, nejūtu ķermeni, absolūti nekontralēju ne domas ne ķermeni, sajūta, ka jūku prātā, ka neesmu iekš sava ķermeņa. Bez xenaxa nevaru iziet no mājas cilvēkos. Sakiet, lūdzu, vai kāda no Jums ir lietojusi xanaxu ikdienā un, ja tā, tad kā ir izdevies no tā tikt vaļā pirms grūtniecības? Ļoti, ļoti ceru uz jebkādu padomu un atbalstu. Mīļš paldies jau iepriekš.

Man ir 3 berni ( 5.5, 3 un 1.5) un VD paradijas pirms berniem. Pirma grutnieciba mani vispar izglaba no VD. Kad paliku stavokli, nejutos labi,  bet pakapeniski palika labak, jo domas aizgaja no bailem uz pasu grutniecibu, bernu, laimi. Pec pirma berna piedzimsanas jutos loti labi un laimiga, un vispar nevareju noticet, ka kadreiz vd man vispar bija. Nu pec tam, vd tomer atgriezas. Bet, gribejam vel bernus, un paliku stavokli otru reizi. Pirma grutniecibas puse bija nevisai, toksikoze, bezspeks(del vd, vai ne, nezinu), bet otra puse-pilnigs miers. Tresa grutnieciba man gan bija parbaudijums(visi berni bija planoti), nejutos labi nemaz-pl, trauksme, bezspeks, visu laiku. Bet, iztureju bez kimiskam zalem, ko uzskatu par indi bernam. Visi berni piedzima loti veseli un dusigi, ta ka fiziskaja plana vd berna veselibu neitekme(arsti man ari to ieprieks teica). Ticu gan, ka mammas emocijas ietekme bernu, nu to vel gruti pateikt, dzive paradis, kada nervu sistema viniem bus, vini visi gan ir dazadi uz so bridi.
Varu pateikt vienu,nedriskt bailei rullet musu dzivi, lai del ta mes atliekam bernu piedzimsanu, un vel citas darisanas. Ja organiski viss ir kartiba, tad tas velreiz pierada,ka musu fiziski slikta passajuta, tas ir kermena reakcija uz musu domam (apzinatam vai neapzinatam). VD= bailes no bailes.
Kad atnacu sava pedeja grutnieiba pie arstes neirologes tiesi ar vd problemu, vina teica- ja jus butu tik slima, jus nemaz nepal iktu stavokli, un neiznesatu bernu, ta ka tas, ka jusu kermeni tagad ir vel viens cilveks nozime tikai ka jus esat vesels cilveks, un passajutu ietekme vienigi emocionals stavoklis, bailes. Jamaina sava attieksme pret dzivi, savas domas, utt.... tas nav viegli, bet kaut kas jadara.
Novelu veselibu, izturibu un daudz pozitivas emocijas ar bernjnu!

inita.a
Kad lietoju xanaxu, viss bija atkarīgs no pašsajūtas, parasti centos dzert 0.25mg par ko dr teica, ka tā ir mikroskopiska deva un tā varu lietot kaut visu mūžu, citreiz lietoju 0,5 dienā, bet pavisam sliktās dienās ir bijis arī 1mg (tiesa ne vienā piegājienā, bet visas diennakts laikā). Jāsaka, ka tad kad vairāk kā gadu biju lietojusi xanaxu tā iedarbība bija mazinājusies, tas arī bija viens no signāliem, ka vajag to mest nost, tagad, kad vairāk, kā 9 mēnešus to nebiju lietojusi un vienu dienu bija ļoti slikti, ieņēmu xanaxu un tas man atkal palīdzēja kā pirmajās reizēs. Tāpēc vien iesaka pamainīt zāles, lai pie tām nepierastu. Taču vairāki ārsti ir teikuši, ka lorafens ir labāks, jo nav tā kaifa kad iedzer, jo lielākajai daļai ilgo lietotāju izveidojas pieradums tieši pie tā kaifa. Tāds ir arī no klonazepama, taču tas ir vēl sliktāks, ir zinātniski pierādīts, ka pat 2 gadu regulāra, lielu devu lietošana (pa 3 - 4 tbl dienā, kas ir maksimālā deva un priekš mani droši vien derētu, ja gribētu vairs nepamosties) diezgan bieži ir milzīgi un neatgriezeniski atmiņas zaudējumi un bieži attīstās plānprātība. Tapēc ar visām šīm zālēm jābūt ļoti uzmanīgām un jācenšas nepalielināt devas un nepāriet uz stiprām zālēm, ja vien nav tiešām citādi nevar.

lemkijr
Tajā dienā kad dzēru xanaxu man jau no paša rīta bija milzīga trauksme, sajūta ka adrenalīns uz maximumu, rokas svīda, elpa trūka, sirds joņoja, bet vistrakākā jau tā baiļu sajūta, visu laiku tāda saraustīta, pat ieelpot dziļi nevarēju, jo elpa tāda, zini, kad saraudies - raustās. Tā nu es visu dienu cietos, mēģināju novirzīt domas, pastrādāt ar sevi, pameditēt, dzēru nomierinošu tēju, mēģināju pildīt elpošanas vingrojumus, bet nekāda jēga. Nu visu laiku tāda mērena PL, tā varētu teikt. Vakarā sapratu, ka nemaz neaizmigšu tik uzbudināta, ieņēmu 0,25 xanaxu un jau pēc 15 min nodomāju, kāda gan es biju muļķe ka neiedzēru to jau ātrāk, jo savādāk visa diena izbojāta un nomocīta.
Protams tās zāles mājās ir liela atbildība, lai katru reizi pie mazākā nieka pēc tām nesniegtos, taču no otras puses, tā ir niecīga deva un, ja tā palīdz, reizēm tomēr var atļauties. Lai gan, ja man pirms 5 gadiem kāds būtu teicis, ka es ikdienā lietošu zāles, es pasmietos, jo vispār esmu pret zālēm, pret ĢM pārtiku, sintētiku, ķīminsku mākslīgu pārtiku, kosmētiku un dzīvi. Es pat sejas krēmus, šampūnus, ziepes taisu mājās pati, lai būtu bez visādām ķīmijām, mājai ķīmiju pērku tikai eko veikalos, bet tagad jau 2 gadus sevī lieku iekšā visādas indes no farmācijas, taču es vienkārši brīžiem jūtu, ka man kaut kas izsities no normālām sliedēm, jo iepriekšējā dienā pirms iedzēru to xanaxu, es arī jutu lielu trauksmi, nākamajā dienā tā vēl pieauga, kopš iedzēru tagad viss puslīdz ok, man liekas, man reizēm to tbl vajag vienkārši lai atgādinātu smadzenēm, kā tad man normāli būtu jājūtas. Bet Tu esi malacis, ka centies pati tikt galā bez zālēm, es mazliet Tevi apskaužu.