Re: GRUTNIECIBA
Es strādāju valsts pārvaldē, kontrolējošā iestādē. Tātad, darbs - uzmākties cilvēkiem ar pārbaudēm. Jāuzstājas semināros.Gan vien, gan otrs rada stresu, sevišķi otrs. Jo kad jāuzstājas auditorijas priekššā, tad liekas, ka turpat arī nogāzīšos. Droši vien, ja nebūtu VD, tad arī būtu vadītāja, bet tā kā vadītājam ir daudz jāuzstājas publikas priekšā, jāsniedz informācija medijiem, tad tas man atkrīt. Ko darīšu, kad beigsies dekrēta atvaļinājums? Visdrīzāk darbā neatgriezīšos. Ja vīrs spēs nest finansiālo nastu (galu galā es tāpat nekāds dižais naudas pelnītājs neesmu), tad kādu laiku dzīvošos pa māju. Tad iespējams arī būs jāmēģina uzsākt kāds savs bizness, bet pagaidām neredzu tādu (sev piemērotu) brīvu nišu.
zinu, ka daudziem tā ir, bet man nē, man šķiet, ja tā man būs vieglāk - nu un lai, vismaz es no tā, tā paniski nebaidos. Man drīzāk liekas, ka es varētu kādā brīdī sākt nekontrolēt sevi, jo man bieži ir stulbas uzmācīgas domas, piemēram - staigāju pa parku Cēsīs un skatos kāzinieki, jaunais pāris precas, un man uzreiz galvā tāda šausmīgi uzmācīga doma, pieskriet klāt līgavainim, iecirst pļauku un nokliegties kaut ko no sērijas - kā, Tu varēji, Tu man solīji būt uzticīgs, un kas tā vispār tagad tāda? (uz līgavu)! Un tad aizmukt un skatīties reakciju. Un man regulāri ir tādas stulbas idejas, kas uzmācās, lai izdaru taču kaut ko traku! Bet par tām domām, ka šoreiz taču noteikti nav VD un ir kaut kas pavisam traks, tā ir ikdiena. Es visu laiku piemēru sev diagnozes, protams topā ir visādas mirstamkaites - galvas smadzeņu vēzis, leikēmija, alcheimers u.t.t.
Visu laiku skatos