1 Izmainīja enfuego (2021-02-13 03:46:30)

Tēma: 10 Gadi VD un zāles, mani rezultāti un secinājumi!

Sveiki, esmu šeit jauniņais, bet forumā citā jau 9 gadus.

         Visi kuri domā, ka VD nav psihiska saslimšana ir kļūda, tā ira, bet nav asociējami ar šizofrēniju, kautgan daži simptomi arī piemīt šizoptiskiem traucējumiem.

          No VD nav jābaidās, jo no tā nemirst, ja esat sapratuši ķēdes reakciju-Bailes-Trauksme-Panikas Lēkme, tad jums ar to nevajadzētu vairs cīnīties, bet sadzīvot ar to, sapratu, ka samierināšanās ir izārstēšanās.
          Es sākumā domāju, ka esmu sajucis prātā, kamēr nemeklēju internetā informāciju, kas ar mani notiek, esmu biedrs dr.lv/phorum kur esmu piedalījies 9 gadus ar tūkstošiem ierakstu. Tur man cilvēki apkārt mēģināja ieborēt, ar ko esmu saslimis. Izgāju veselību vis kārtībā, Neirologu, psihoterapeitu, psihiatru, līdz nonācu psihiatriskajā slimnīcā, kura mani tabūja ar zālēm uz kājām.

          Pēc slimnīcas simptomi atgriezās un nācās strādāt ar zāļu kombinācijām un lietošanu. Zāles man nenoņēma pašu pamatu, kā VD izraisītāju, zāles tikai palīdzēja cīnīties ar VD. Es pēc gadiem sapratu, ka VD ir karuselis pa kuru cilvķs visu laiku griežās, cilvēks iet pa apli visu laiku, tāpēc viņš nevar tikt galā un sūdzās, ka atkal VD simptoms. Par VD simptomu vairs nav jāsūdzās, to vienkārši ir jāpieņem, ka tā ir dzīves norma. Baidīties ir dabiska cilvēka reakcija, bailēs nevaig vainot vienmēr VD. Ir viegli uzlikt vainu, ka atkal VD. Būšu bargs, nav ko sūdzēties, pie katra sīkuma. Es VD turu sevī iekšā un sagremoju.

          Es 9 Gadus esmu meklēsju un eksperimentējis zāles ar kurām es varu sadzīvot. Esmu atradis 2 veida kokteiļus saucamos 5 truxāli+2 Klonazepāmi vai 4 Tizercīni,+1 Finlepsīns+1 AD+2 kloonazepāmi. Esmu izdzēris 44 tūkstoš tabletes.vairāk, kā 30 veida zāles, kamēr atradu kas der. Ar mani ir eksperimentējuši psihiatri, jo viņi nezināja, kādas zāles vairs dot kas palīdz.

          Es zinu 3 veidus ko darīt panikas lēkmē un neko citu, Izdzert 0,35 šnabi vienā rāvienā, Trankvilizātori, vai ātrā palīdzība un šprice Diazepāma dirsā. Man bija VD ļoti smagā formā, es gandrīz zaudēju visas cerības, man bija mazas meitiņas ģimenē un es šausminājos ar kādiem nervu VD simptomiem man bija jāiet uz darbu un jāpieskata bērni. Skatījos uz bērniem un likās, ka viņi ir nerealitātē, gībonis, elpas, trūkums, karstuma viļņi, sirds dauzās, nerealitāte, bailes, un katru dienu šitā es pavadīju, kamēr neizsturēju un aizgāju uz slimnīcu. Šausmīgākās ir nerealitātes sajūtas, no trolejbusa nācās kāpt ārā, jo panika nāca un bailes. pa ielu gāju, kā pa citu pasauli. mana pirmā panikas iepazīšanās bija ORIGO, kad ar ģimeni es gāju un nokritu uz ceļiem ar VD simptomiem un likās, vis es mirstu nost, atbrauca ātrie iedeva zāles un pateica man ir VD.

          Es kritizēju tagad tos kuri 5 vai vairāk gadu laikā lietojot zāles nekas nepalīdz, es uzskatu, ka cilvēks vnk nav strādājis ar sevi. Baidīties zāles dzert nevajag, ja bez viņām nevar. Katru dienu kad jūs par kautko sūdzaties atceraties, ka jūs nemirsiet, a tas ka ir tikai bailes, tas ir sīkums, lai novērstu bailes kas rada trauksmi, novēršiet domas(runājot pa telefonu ar kādu vai darīt ko tādu, kas novērš domas)

          Es zinu, ka daudzi baidās lietot zāles jo domās būs slikti ar veselību vai paliks par dārzeni vai paliks vēl slimāks. Varu ar 100% precizitāti pateikt, ka nav jābaidās un tā nav patiesība. Redziet esmu vesels un joprojām adekvāts normāls cilvēks, pēc manis pat pateikt nevar, ka man ir kautkāds VD. Esmu mēģinājis dzīvot pilnībā bez zālēm tas tomēr man 9 gadu laikā neizdevās, maksimums esmu varējis tikai samazināt. 5 reizes neveiksmīga atmešana man ir beigusies ar ātro palīdzību. Esmu iemācījies visu turēt sevī iekšā, man lietojot zāles tāpat trauksmi sit cauri visam, es jau esmu tā ietrennējies noturēt to trauksmi, ka vairs es nesūdzos nevienam par to, ka redz šodien atkal man ir tāda lieta un tāda baile. Beidziet ņuņāt un staigāt pa apli ap to VD, jo citur nekādas izejas nav, kā turpatās vien paliksiet(tupikā) Tupiks ir tad, kad cilvēks nesaprot izeju.
           
          Esmu dziļi bijis eksperimentējis par psihiatriju, man Latvijā uzstādija vairākas diagnozes pat šizoptiskie traucējumi, bet jāpānas psihiatri man neatzina nekādus šizoptiskos traucējumus. Latvijā ir ļoti slikta Psihiatrija. Tie kuri lieto zāles atceraties, ka mēs jebkurā gadījumā būsim eksperimenti, tas ir psihiatrijas zinātnei domāts. Latvijā vissliktākā psihiatriskā slimnīca ir Rīgas psihiatriskā un narkoloģiskā slimnīca un labākā Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca. Es zinu tikai 2 psihiatrus, kas uzskata mani par normāli VD slimnieku.

          Man sākumā neviens nepalīdzēja, neviens mani nesaprata, ne sieva, ne māte, pilnīgi neviens. Pašam nācās meklēt palīdzību, man teica, ka tās ir iedomas, mani neviens nežēloja, arī internetā man teica, gan padomus, gan kritiku, ka es ļoti gari un daudz rakstīju savas problēmas. No nonākšanas psihiskajā slimnīcā arī nav jābaidās viņi likumīgi jūs nedrīkst nozāļot un padarīt vēl slimāku. Es profilakses pēc uz turieni varu aiziet, lai vnk neparko nedomātu uz 2 nedēļām. Ārējā dzīve man ir pārāk saspringta vienā stresā. bet es tākā no bedres esmu jau ietrennējies izskāpt ārā, tāpēc nekad nepadodos, kamēr nekas nesāp.

          Es daudz staigāju un man nav mašīnas, es jūtos drošāk braukt sab.transportlīdzeklī kuram ir lielāka atbildība par pasažieri. Man ir bail braukt un kādu nobraukt netīšām. Es jau esmu sapratis darbības kuras man izraisa bailes un to izbēgšanu no bailēm. Pārāk daudz un ilga alkohola lietošana, tad būs garantēta trauksme!

         Es esmu ļoti emocionāls cilvēks, man VD simptomi nav, kad ir pietiekami naudas, mīlestība un karsta saulaina diena(vasara) Visi pārējie sezonas periodi, rudens un pavasaris ir depresīvs. Man ir tikai 1 cilvēks ar kuru es varu izrunāties par VD un tas arī viss. Citiem cilvēkiem to stāstot viņi nesapratīs un es pat nevienam to VD nenovēlu zinot cik traki un smagi man gāja.

         Esmu uzvarējis Japānas tiesu ar saviem visiem VD simptomiem un bailēm, man bija garantēti 99%, ka es zaudēšu un man būs 10 gadi, es tāpat saņēmos par 1% procentu un cīnījos un tad kad uzvarēju es sapratu uz ko esmu spējīgs. VD mani nesalauza, bet nostiprināja, es parasti izeju uz bailēm, lai zināti cik tālu es varu iet, tagad es zinu.

         Smadzenēs tiek doti signāli no ķermeņa reakcijas un izveidojas nepatiesi uzskati un bailes, tos signālus var pārvērst arī, kā vienkārši to, ka tu esi tāds cilvēks ar tādiem signāliem un tad jūs to pieņemsiet, kā normu. Es dzīvoju ar tādu domu, ka jādzer zāles un es pieņemu, ka mani visi simptomi nav mirstama kaite, nav nozīmes atkal izsaukt ātro palīdzību tikai tāpēc, ka sirds dauzās, jā mašīnās sirdsdarbību tāpatās uzrādīs normālu, un tad atkal teiksiet, ka nervi.(Ā un vēl assinspiediens uzsit uz trauksmi)

         Es nelūdzu Dievu lai palīdz, jo šīs nebija sāpes, kautgan tās visas blakusparādības un simptomus, viņas man atmiņā paliks, kā sāpes. Vēlu jums visiem veiksmi un atrast savu ceļu, katram VD ceļš ir savs, bet ja tas ir jūsu ceļš no visiem variantiem, tad ejiet to un dariet, nebaidieties no visa, kā minēju. Baidīties vajag izdarīt kādam sliktu. Es zinu, ka bailes ir mūsu lielākais ienaidnieks. Man, kā kautkas sāp es baidos jo izdaru nepareizus secinājumus par veselību un uzlieku sev nepamatotu diagnozi(visliktāko). Bet es varu apgalvot, ka iemācoties izlīst no bedres, jūs palīdzēsiet cīņai ar VD. Bedre, doma ir tā, ka ielienat, bailēs,trauksmē,panikās,zālēs un nav rezultātu, tātad jūs no viņas nelienat ārā.

         Es nesaku, ka jums man ir jātic, bet es neko nemeloju, dalos ar savu pieredzi, un zinu, ka ja dziļi psiholoģiski un filozofiski padomā, tad tā arī sanāk, kā man gāja. Es to varu pateikt, jo es varu salīdzināt, man ir liela pieredze, ar visādi psihiem cilvēkiem un ar psihiatriem, es varu redzēt cilvēka acīs, kad viņam uznāks VD trauksme, man to nevar redzēt, es to sen jau noslēpju dziļi iekšā.

        Iedošu jums vienu ļoti vienkāršu salīdzinājumu, no pieredzes. Biju psih. slimnīcā man izveidojās pēc maniem uzskatiem domstarpība, par vietu kurā palātā ielika un to, ka nēsmu apmierināts. Psihiatres reakcija bija tāda, ka es izveidoju psihisku konflikta strīdu(tātad psihiski slims). Bet ja pieņemsim ārā ir mašinas sadursme un cilvēki mainās strīdos un domās, tad tas netiek uzskatīts par konfliktu, bet psihiatriskajā slimnīcā tas tiks uzskatīts, kā psihiska slima konflikts.