kad nolaizas rokas . (Lapas 1 no 3)

sveiks!! Sen neesi te manīts, jau domāju ka viss tev labi, esi vesels un baudi vasaru..man jau liekas ka lielākajai daļai distoniķu ir tādas sajūtas bijušas kad  liekas neko neko nevari vairs sev palīdzēt un citi arī nē.Bet ir katram arī kāda motivācija celties un cītīties.Man piemēram tie ir bērni, es tak nevaru 24 stundas diennaktī atļauties čīkstēt cik man ir slikti, ka man godīgi viss besī un tracina, kaut kā sevi sapurinu.Mēģinu sevi programmēt labajam, ka esmu vesela, pilnīgi un galīgi un šitas murgam es nepievērsīšu vairs uzmanību, lai ārdās cik grib, es esmu stipra un izturēšu.
Man bija grūti divi mēneši dēļ mammas slimības un nāves, VD uzliesmoja kā vēl nekad, šoreiz ņēmu palīgā Lexotanilu un man palīdzēja, nekas labs jau nav no tās ķīmijas, bet ja tas aptur tās briesmīgās sajūtas, tad pagaidām padzeršu kaut reizi 2 dienās, lai nomierinās viss, tad jau tālāk redzēs kā būs.
Tu nenokar galvu pārāk jauns vēl esi, dari kaut ko kas tev patīk, tu taču gāji uz zāli, vai neej vairs?Ej peldies, peldēšana ļoti ieteicama pie VD.

Njā,vnk sen nebija slikti bijis un uznāca tpc arī ienācu
Mani drīzāk satrauc tas,ka es neēsu tāds kā agrāk.vairs nesu tik jautrs,nejokoju nemitīgi.
kādreiz biju asoratigs,tgt vairak dzēlīgs esu.
eju eju es zālē tas i mans dzīves veids.
Tas par tiem cilvēkiem tas gan ,jo jakoncentrējas uz daudziem un pec kādas h jūtos nodolbīts:D
vismaz es  vēl vēlos pa retam iziet pasēdēt,paspēlet bumbu vai vnk pasaktīties kā citi spēlē.
laikam distoniķi paliek distoņiķi nekas nemainīsies nekaitot mūsu personības:S

Es pirms VD biju psiha tad mani kaitināja ļoti daudz kas,krita uz nerviem..aizsvilos un pus dienu staigāju tik uzvilkta ka sienā caurumu varētu izsist no dusmām...no dusmām uz ko? a kas lai to zin..viss kaitināja...tādā ziņā tagad esmu palikusi savaldīgāka un mierīgāka...agrāk vnk vajadzēja meklēt palīdzību,tad nebūtu nonākusi līdz VD..

Visjautrāk būs vecumdienās,kad visi VD slimnieki vel ap gadiem 90 staigās un domās,nafig visu dzīvi domāju,ka gals klāt,dēļ tās VD,varēju dzīvot laimīgi un mierīgi katru dienu..vot tagad ap gadiem 90 gan jāsāk gatavoties... skumji patiesībā..

Es neesmu redzējusi nevienu tādu cilvēku,,, liekas ,ka es viena tāda esmu.

Esmu te ienākusi nesen un mokos ar Vd 20 gadus.Esmu nogurusi un neredzu izeju.

''Es personigi nezinu vai man ir vd vai depresija jeb distimija bet visi simtomi ir no vd bet depresijai ari atbilst taka netieku skaidriba ''

Es domāju,ka Tev ir VD,un ārsti tikai putro Tev galvu...reāli tā trauksmainā depresija izklausās pēc tās pašas VD..Vai esi lietojis kādas zāles tam visam?

es dzeru zāles pret depresiju un palēdz,vairāk nesvīstu karstumā nenormālīgi,labāk panesu vasaras,paraktiski visu mūžu neesuvarējis panest +20 grādus un vairāk vnk svīdu kā cūka,bet tagat pat 27 grādos pierodu un ir ok:D
Bet rītā parunāšu par to ar psihiatru tad jau rītā ierakstīšu te kas un kā lai citiem arī skaidrs,varbūt kādu tas intresē un vd var rasties no ilgas depresijas kas nau tikusi ārstēta,jo visu laiku tew ir stres jo neesi mierā ar sevi un nespēj priecāties.
Es jau domāju ka tas ir tas pats jo man bija trauksme 24/7 nevaŗju normāli gulēt un tādā garā un ja simtomi atbilst man nau nekāda atšķirība,jo jūtu tos pašus simtomu ko vd vai depresijas vai distimijas slimnieks,tākā atliek vien ārstēties vai tiesa ka vd nau obligāti jādzer zāles?
Es vēl atceros  ka te kādi vairāki raxtīja ka darbs stresains vai ka nepatīk un tpc sākās vd,vai kāda nāve tas viss arī rada depresiju,tākā manuprāt vd un depresija iet roku rokā un ir tas pats.

Labrīt.
Man pēdēja laikā ļoooti aktuāls ir svīšanas jautājums.Necilvēcīgi un traucējoši.
Ir tā,ne no ka,pilnīgi,pēkšņi,ķermenis pārklājas ar karstiem sviedriem,ta,kā no dušas būtu nupat iznākusi,sajūt it kā ap mani ir grādi 40,pilnīgs bezgaiss,atliek piesēst un 10min laikā atdziestu,ķermenis kļūst vēss,ievērojami.
Kā jums izpaužas svīšana,arī ķermenis viss,jeb tikai padusēs?
Sāku jau domāt ar sirdi nav kas īsti kārtība?