41

Re: VD sākums

mANI IEDROŠINĀJA ĀRSTES TEIKTAIS-LĒKMES LAIKĀ JŪS NEMIRSIET.Bet lēkmes bija smagas,no sākuma ik pārnaktis saucu "ātros".līdz sapratu,ka zāles man lēkmi nevar pārtraukt.Parasti "ātrie iespricēja aī zāles miegam.

42

Re: VD sākums

Tātad ir iespēja tikt ar to galā pasha speekiem.... Dikti gribeetos ticēt kad taada veidaa nevar sho kaiti ielaist...
Gribētos vēl kādu bērninju arii, tāpēc negribētos ēst tabletes big_smile
A ko dariit ka uznaak kkaadas sirds aritmijas? arii bez zaaleem?

43

Re: VD sākums

Varu pastastit ari par sevi, lai gan vis kopuma ar baigi neatskiras no parejiem. Ari jau no bernu dienam esu ka uzvilkta bulta, viegli sakaitinama, aizvainojama utt, bet neesu no tiem cilvekiem kas visu to izgruz uz aru, tiesi otradi viss tas grauzas man ieksa, bet protams apkartejie to vareja pamanit gan mana seja gan atieksmee.  Tas vis laikam del saspringtas majas dzives kur vnm valdija strees un negativas emocijas.
Ta nu augu ka augdama .. mani loti saistija zirgi, ilgi ar to nodarbojos un lielako dienas dalu pavadiju ar vinjiem, un laikam jau ne velti jo ka jau saka tie arste nomierina un kad esi ar viniem tad vis apkartejais aizmirstas (hahha jo vislaik doma kaut nenomauktos big_smile .. joks ) . Tad nu ar to visu piebremzeju jo bij jasak stradat, sapratu ka to vajag lai atrak izvaktos no savas trako majas big_smile ... Nu sanaca ta ka trapiju no vienas trako majas otraa.. saku stradat bara pa naktim par barmeni +skola, loti labi maksaja sakuma baigi patikas, gan nauda gan darbs vareju atlauties parvakties. Paris menesi un sapratu ka tas viss vai tiesi si vieta to atmosferu nu galigi nav prieks manis, saku besities viss riebas nevareju izturet visu to publiku lidz vemienam riebumam, bet parcik labi maksaja necelas rokas aiziet - stulbi skan.
Ta nu mocijos lidz viss iegriezas VD sliedees, gaju uz darbu mieriga soli, bet sirds sitas ka marotonu skrietu, paradiijas nenormals nogurums, bezspeks, gribejas est bet ka ieedu ta vemt gribejas slikti palika lidz tadam ka man bija bail est, un vsp jau veikala nevareju neko atrast ko dabutu sev ieksa...  ta jau sveru 52 kg bometu lidz 46 izkatijos izkamejusi ... biju parbijusies lidz navei sakas visas panikas lekmes jau tiklidz kad sapratu ka sodien ir darba diena vai skolas diena un ka jaiet ara no majam. Saucu atros tie tik nosmeja - ganjau meitenei kadas attiecibas problemas - es pati sokaa gribejas uzblaut ES TAK MIRSTU big_smile biju pie arstiem protams viss ok parslodze + stresinjs:D  sapratu ka ta nevar teicu,  ka eju prom no darba,bet laikam negribeja laist prom   .. mani paaugstinaja un pielagoja grafiku ta lai man nereiz vairs nebutu pa naktim jastrada. Biju laimiiga... atputos beidzot vareju pieversties sev saku est. Ta nu dzivojos sad tad protams vel pastresojos ka jau ES, bet domaju ka viss beidzies , tad nu pec kada laika sakas 2 levels big_smile seku reku paris reizes menesi parsitieni kulenosana nu ko panika klaat.. jo ja agrak to vareju novelt uz nakts darbu 4-5x ned. tad nu tgt vnk nesapratu no ka, no ka nogurums visadas sapes katru dienu cita vietaa, tad vel sirds.. jau lidz tadam ka katru dienu bija kautkada kaite, logiski stress atkal klat un nekas nepariet vis atkal riebjas jo nevaru normali dzivot. Izsaucu atros tie atkal uzsmeja, skreju pie gimenes arsta nu protams VD, kaut pirms gada kad 1x skreju pie vinjas to isti nepateica, bet nu jau ir sledziens ka esu ari at ipasa ar VD. Nu un rezumee esu gadu ielaidusi skolu, sapelnijusi naudu lai varetu atmaksat arstus un zales:D man ir tikai 22 bet jutos ka 60 gadiga ome ciikstosa piikstosa, cinos ar sevi katru dienu un loti ceru ka tas turpmak neietekmes manus sapnus utt hmm

44

Re: VD sākums

Pirmkārt - cik forši, ka atradu šo forumu, žēl gan, ka tikai tagad!

Jau pirmīt citā sadaļā minēju - man diagnozi uzstādīja jau 15 gadus atpakaļ, bet reāli sākās tas viss vēl agrāk - līdz ar hormonālajām izmaiņām agrīnajos tīņa gados. Pirmās ķezas sākās ar bezmiegu un konstantu trauksmes stāvokli, kas nepārtraukti minās ar totālu pārgurumu. Sākumā viss likās vēl daudz maz vienkārši - organismā pārmaiņas, gan jau nostabilizēsies un pāries. Abet nekā! Bezmiga lēkmes gan sen nav bijušas, bet ir daudz dažādu brīnumu, ne visu laiku viss kopā, bet kaut kas no garo prieku saraksta ik pa brīdim - aritmijas lēkmes, zems spiediens, muskuļu spazmas, slikta dūša. Nesen sākās pulsējoša sajūta kaut kur vēderā, īpaši izteikti tieši vakaros pirms gulētiešanas - tāda sajūta, ka aortā būtu korķis, kas neļauj asinīm riņķot. Nemaz nerunāju par aukstām rokām un kājām un nerealitātes sajūtu - pie tā esmu jau pavisam pieradusi.
Protams, padsmit-cik-tur gadu vecumā nāca arī virsū visvisādas panikas par spokiem, pasaules galu un kas tik vēl nē. Bet to laikam veselais saprāts ar laiku piebremzē. Lai gan vēl pirms pāris mēnešiem pamodos ar aukstiem sviedriem, jo likās, ka kāds kāpj pa logu iekšā (es dzīvoju 5-tajā stāvā big_smile )
Esmu gan dzērusi ķīmijas (brīžos, kad bija pilnīgā tūtā aiz negulēšanas), gan arī dažādus nomierinošos līdzelķus. Tāpat arī esmu dzīvojusi gadiem nelietojot neko no zālēm - kā nu kurā dzīves posmā.

Brīžiem ir pavisam interesanti, brīžiem it kā atlaiž un uz kādu laiku pat aizmirstās, ka ir tāda lieta, kā VD. Protams, tas ir ļoti saistīts ar dvēseles stāvokli kopumā, bet ne tikai. Man visgrūtāk ir rudeņos - klāt nāk tumšie vakari, avitaminoze kaut kādā nebūt pakāpē un, ja tam klāt vēl kreņķi sarodās, tad ir diezgan sū.... Bet tik un tā - glupākais, ko darīt, ir nodoties sevis žēlošanai. Kā ir, tā ir - vienkārši jāmācās ar to sadzīvot! Krīzes brīžos cenšos rauties ārā no pilsētas un braukt uz mežu. Man tas palīdz vislabāk.

45

Re: VD sākums

Jareksrisinsbaohs rakstīja:

Te kads zina kas butu jadara  lai no ta tiktu vala pec iespajas atrak?
Nu es domaju ta isi un konkreti?

Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm! Sākumā daudz staigāt, nūjot, svaigā gaisā, vai uz trenažiera, vai kaut vai mājās atverot logu! Veikt vieglus iesildošus vingrinājumus, kas atbrīvo ķermeni, nevis sasprindzina, varbūt aiziet uz ārstniecisko vingrošanu, pie fizioterapeita. Veikt vingrojumus ūdeni, peldēt, bet pareizi, vai uz muguras, atbrīvoti gulēt ūdenī. Dažādas ūdens procedūras, var sanatorijās, var mājās, kontrastdušas, veikt visu to, kas patīk, atslābina, veicina asinsriti. Pilnīgam mieram iziet visus ārstus-sirds,  visas analīzes, endokrinologu utt. Ja visi orgāni ir veseli, analīzes labas, tad pārējais ir tikai"galvā"). Kad pats netiec galā, meklēt palīdzību pie psihiatra, lai izraksta antistresa zāles, regulāri lietot. Censties sadzīvot ar savu VD un zināt, ka neesi vienīgais, un kā ārsti saka, no tādas diagnozes NEMIRST, lai cik tā lēkme neliktos briesmīga. Man 45. gadi, cīnos ar VD jau 2pmēram 20 gadus. Jā, ir dažas lietas, kas ierobežo arī manu sadzīvi -pārvietošanos pa lielveikaliem, plašām telpām, lidostām, izvairīšanās no metro, platām ielām ar lielu transporta satiksmi, nepatīk ar mašīnu braukt pāri tiltam, stāvēt sastrēgumos, gaidīt garās rindās bezgaisa telpās... Tādos brīžos cenšos būt ar kādu kopā, novirzot domas no panikas, nēsāju līdzi ūdeni, kādu piparmētru tableti, konfekti, arī validolu, cenšos mierīgi elpot, vai parunāt pa telefonu, aizsūtīt īsziņu, darīt visu, lai nedomātu par pašsajūtu. Ja galva pilna ar svarīgām domām, kas ir jāatrisina, vai kaut kur jāpaspēj, vai svarīgāki tajā brīdī ir citi, piem. bērni, vecāki, nevis es, ar savām panikas lēkmēm, tad arī nekas nenotiek, nav laika "urķēties"sevī.

46

Re: VD sākums

Sveiki visiem, ar šo kaiti jau dzīvojo kopš 18 gadu vecuma, tūlīt jau būs 27gadi man! Esu protams kā lielākā daļa esmu izgājis visdažādākās pārbaudes un uzracis visus iespējamos forumus par visu šito! Tad nu lūk, sākumā vispār bija traki, sākās viss vienā jaukā dienā, kad braucu autobusā, sareiba galva, kaklā tāds kā kunkulis iemetās, karstuma vilnis un nenormāli sāka dauzīties sirds, laikam jau no bailēm! Simptomi bija tie standarta, kas daudzos forumos ir aprakstīti, bet ar laiku tie mainījās! Esmu iemācījies kontrolēt tās panikas lēkmes ( pārsvarā tādas izteiktas bija uz paģirām ) , esmu izmēģinājis visdažādākās zāles un antidepresantus, bet nekas nav palīdzējis!

Labi ko es tur sīkumos nestāstīšu daudz, vienīgais gribēju uzzināt vai vēl kādam ir līdzīgi simptomi kā man pašlaik jau kādus 4-5 gadus, jo neesmu atradis nevienā forumā tieši tādas kaites kādam...

1 - Atslābinoties vai ejot gulēt šausmīgi pulsē galvā, nu tas ir kad sirdspuksti atbalsojas galvā, pie katra no viņiem es tākā noraustos, līdz beigu beigās aizmiegu..

2 - Tāda jūtīga āda, es pat nezinu kā pateikt, laikam pat nieze, tirpšana, jūtīgums sirds apvidū, vienkārši atliek kaut kam pieskārties vai pat kreklu uzvilkt kā sāk niezēt, un tā katru dienu, bet interesanti ka pakasot itkā nekas nemainas, atkal pieskaras krekls un atkal ir nieze, tas ir reāli neizturami...

3 - Sāpes sprandā, bet ne jau vienkāršas, bet tāda tākā dedzinātu, tāda karstuma sajūta vakaros visvairāk.

Nu pārējās kaites jau ir kā lielākajai daļai, neizpaliek protams elpas trūkums, galvas reiboņi, ļoti bieži ir liekas ka kuņģa problēmas, visu laiku vēderā kaut kas burbuļo, nu tāda spiedoša sajūta..

Visvairāk traucē dzīvot otrā lieta, pie pārējām var pierast vai nu samierināties

LŪDZU ja kādam ir kaut viena no šīm kaitēm, uzrakstiet kā jūs ar to cīnaties un ko daŗīt lietas labā, jo es jau vairs neredzu nekādus variantus, stulbi dzīvoju un katru dienu ceru, ka nākamajā tas viss pāries...

47

Re: VD sākums

Riidzha

man ir nieze! bija liels nekasīšanās periods, tagad parādās pēc ēšanām, bet, kad pirmoreiz slimoju ar VD un bija arī AD terapija, kasījos tā, kā Tu saki - kā pieskarās drēbes, tā sakairinās, sāc kasīties, vēl vairāk niez, sametās nātrene. Smērēju (aukstu) eļļu, krēmus, tad izdevās nekasīties. Teicu dakterei, šī raustīja plecus, izrakstīja spēcīgus antialerģijas līdzekļus - tablete uz diennakti, tad bija labi. Kad nedzēru, atsākās. Nomainījām AD, jo domāja, ka no tā. Jaunais AD bija briesmīgs, nekas nebij labāk, izdomāju visu atmest, lēnām samazināju devas, atmetu, bet kasījos vēl labu laiku pēc tam, tad ilgu laiku bij miers - i no vd, i no jūtīgas ādas. Man niezēja ciskas, dibens, mugura, vēders, rokas

48

Re: VD sākums

Jareksrisinsbaohs rakstīja:

es tgt ar jutos hujova gribu nomest nost visas zales atskaitot dabigas un dzert nomierinosas tejas un est edienu kas nomierina nervus,nemaz nezinaju ka tads ir,ja kads grib zinat kas jaed lai justos labak un vai tas strada tad tik sak un es pastastisu vrb kadam palidzes.

Jareksrisinsbaohs

mani šis interesē! man aizvien lielāka sajūta, ka VD ir MILZĪGS sakars ar ēšanu un gremošanu - kādus produktus (saldus) un cik regulāri ēd, nelabumi, vēdera pūšanās, gastrīts utt.

49

Re: VD sākums

man viss sākās ar reiboņiem. darbā (darbs kājās - pārdevēja) mēdza sareibt galva - protams, bailes nokrist, noģībt, nesapratne, kāpēc tā. Bija arī slikta dūša - pusdienas laikā aizej uz veikalu vai kafejnīcu, bet neko no redzamā negribas ēst. Gribas ēst, bet slikta dūša, paknibinies gar kko un strādā atkal. Sapriecājos, ka esmu stāvoklī big_smile bet testi bija negatīvi.
Tad reiboņi bija uz ielas. Karstuma nepanesamība.
Tad sāku no rītiem mosties "ar stresu vēderā" - nemiers, uztraukums - tā, it kā būtu uz baiso eksāmenu jāiet. Aizgāju pie ģim.ārstes: man stress vēderā! Dzīvē nekādu baigo uztraukumu, bet vēderā stress! šī - nevar būt, jūs jauns cilvēks, padzeriet magniju. Tas nelīdzēja, izrakstīja noofen. Tajā laikā man bija tāds ritms - no rītiem gāju uz upi skriet un peldēt (fiziskās aktivitātes stresa mazināšanai), tad ar riteni uz darbu, tukšā dūšā kafija (jo ieēst neko nevaru, bet miegs no sejas arī jādabū nost), tad noofen un ēdiens (cik nu varēju apēst). Cenšanās nenoģībt 9h garumā, karstuma viļņi, pārsitieni, bailes, tad mājās, iekšā gultā. Sākās panikas lēkmes, izrādījās, ka esmu totāli izkāmējusi, ārsti vainoja neēšanu pie tā. Izrakstīja zāles, kuras varēju iedzert ne ātrāk kā pusdienas laikā, jo no rīta slikta dūša..

50

Re: VD sākums

japana-Tu stāsti par to kā tev bija vai ir????

51

Re: VD sākums

maija_a - bija. tagad nav tik traki :)