1

Tēma: Darba sapulces(panika)

Sveiki! Ar VD esmu kopā jau vairāk kā pusgadu. Man ir 23 gadi. VD ir kopā ar agarofobiju- bailes iet laukā, izbraukt kaut kur tālāk no mājām... Kad sākās VD pirmos 2 mēnešus pavadīju mājās. Pametu iepriekšējo darba vietu. Parādījās laba iespēja tikt jaunā darba vietā. Saņēmos un aizgāju un darba interviju, kaut gan nespēju pat iziet laukā no mājām. Bija, protams, ļoti grūti visu to uzsākt, bet es sevi kaut kā pieradināju pie ceļa uz darbu un atpakaļ uz mājām. Darbā neviens nezina, ka man ir VD. Nesen man bija paredzētas 2 sapulces, kurās ari man bija nepieciešams pateikt pāris teikumus. Pirmajā sapulcē sākot runāt bija panikas lēkme un gandrīz piecēlos un gribēju skriet ārā. Saņēmos un trīcoša pabeidzu. Nākošajā dienā bija vēl viena sapulce, kur bija jau vairāk cilvēku- es vairs nespēju iziet no kabineta. Uz satraukuma fona sākās vēl PL un gandrīz paģību.Paspēju pasaukt vadītājas un pateicu, ka palika slikti un viņa atļāva neiet uz sapulci. Tagad izdzirdot vien vārdu sapulce man sākas trauksme un lielas bailes.  Iedomājoties, ka man būs jārunā izraisa paniku. Gribu piebilst, ka man vienmēr dzīvē pirms VD bija lielas bailes runāt publiski un šobrīd ar VD, tas vispār ir neiespējami. Vai jums kādam arī ir līdzīga situācija darbā? Kā jūs ar to tiekat galā?

2

Re: Darba sapulces(panika)

ir gan līdzīgi... un netieku galā, vnk izvairos.
bet nu lai tiktu galā ir tikai viens ceļš - iet uz sapulcēm, jo vairāk, jo labāk, lai pierodi pie tām situācijām...

3

Re: Darba sapulces(panika)

Bet es saprotu, ka izvairīties es vairs nevarēšu. Nevaru katru reizi teikt, ka palika slikti. Pieļauju vēl doma varbūt izrunāties ar darba vadītāju par šo visu, lai saprot kāpēc nespēju apmeklēt sapulces. Bet bez sapulcēm vēl ir arī jāapmeklē visādi semināri un tas izraisa pamatīgas grūtības, jo ir agarofobija.

4

Re: Darba sapulces(panika)

nē,nē.. ja negribi pazaudēt darbu labāk nesaki... tās priekšniecības ir dažādas.dēļ vd esmu jau reiz pazaudējis darbu. un tieši tāpēc,ka pateicu

5

Re: Darba sapulces(panika)

Bet kā tad lai izvairos no sapulcēm un pie tam vēl semināriem? Vienkārši nav attaisnojuma un paģīpt visu priekšā negribas...

6

Re: Darba sapulces(panika)

tu nepaģībsi.. tā ir tikai tāda sajūta.
nu patrīcēsi pāris sapulces un tad jau sāks palikt vieglāk... ar visu var sadzīvot, bik laiku un pacietību... un spēku smile

7

Re: Darba sapulces(panika)

Ja tu laikus neizej laukā svaigā gaisā vai nenomierinies, tad var gan noģībt...

8

Re: Darba sapulces(panika)

nop saulīt, tās ir tikai sajūtas, lai kas tev liktos līdz ģībšanai tas neaizies wink

9

Re: Darba sapulces(panika)

Varbūt vēl kāds var padalīties savā pieredzē, lūdzu???

10

Re: Darba sapulces(panika)

Vai šeit tiešām vairs nav neviena, kas spētu palīdzēt ar atbildi?

11

Re: Darba sapulces(panika)

Es domāju, ka nav tāda konkrēta recepte šajā gadījumā:) Jo visiem cilvēkiem, pat lieliem oratoriem, tas tomēr prasa sagatavošanos un lielu noskaņošanos, lai uzstātos cilvēku priekšā. Ir vienkārši jāmēģina pamatīgi sakoncentrēties uz to, ko vēlies teikt un ne par ko citu nedomāt smile Tas ir, nedomāt par tiem, kuri atrodas telpās:) Man pašai bijušas darba vietas, kur bieži nācies būt cilvēku priekšā, kā arī pavisam klasiska uzstāšanās - universitātē diplomdarbu aizstāvēšana. Un ne vienmēr runāt publiski bijis viegli. Reizēm tas neprasīja daudz spēku, bet citās reizēs es biju ārkārtīgi pārbijusies un runa skanēja haotiski.
Atceros vienu no savām publiskajām runām - es biju ārprātīgi satraukusies, trīcēju no aukstuma, bailēm un gribēju pazust no tās telpas, bet vienā brīdī pēkšņi mani pārņēma milzīgs miers. Man bija maznozīmīgi, kādi cilvēki ir telpā, kāpēc un kādā skaitā, es biju visu savu uzmanību koncentrējusi uz sakāmo, tāpat es sapratu, ka man ir pilnīgi vienalga, ko viņi par mani domā, kā arī man bija vienaldzīgi šie cilvēki lielos vilcienos kopumā, līdz ar to, kāpēc lai es baidītos runāt?:) Tev vienkārši jābūt pārliecinātākai par sevi un jāsaprot, ka, lai arī kāda būs tava runa, lai arī kā tā sanāks, nebūs pasaules gals, sliktā diena beigsies un sāksies atkal jauna:) Un tev noteikti jāpiespiež sevi piedalīties sapulcēs, jo bailes var uzvarēt, stājoties tām pretī:) Aizbēgot no tām, tu no tām izvairies tikai īslaicīgi, bet dzīve ir gara, tādēļ nav labi, ja tu izjutīsi šādu diskomfortu visu savu dzīvi.
Ieteikums no skolas laikiem. Atceros, ka mums vidusskolā ieteica vienkāršu triku, lai pārvarētu bailes un koncentrētos uz sakāmo - runājot, skaties garām saviem kolēģiem, neskaties viņiem acīs, bet garām smile Tici man, kaut kādā ziņā tas tiešām strādā:)

12

Re: Darba sapulces(panika)

Savulaik, kad VD mani vēl nenomocīja, man visai bieži nācās runāt paliela kolektīva priekšā. Lielāko savas dzīves daļu esmu strādājusi par uzņēmumu vadītāju un pat tad, kad, it kā par sevi jutos pārliecināta, VD mani nemocīja, vadīt sapulces - iknedēļu ar padotajiem un ik mēnesi ar īpašniekiem un padotajiem, tik un tā parasti bija liels satraukums. Atzīšos, ka sākumā atradu veidus kā mazliet atslēgties no stresa, piemēram - zinot cik daudz man vajadzīgs laiks, lai pateiktu savu sakāmo uzliku telefonam tādu funkciju, ka piemēram 30 min, pēc sapulces sākuma man zvanīs telefons, (tieši tajā laikā kad sākās jautājumi man) un man bija mazs brītiņš, lai izietu no telpas un savāktos, dziļi ieelpotu un spogulī sev pateiktu - viss ir kārtībā! Protams, bieži vien jautājumi ko man uzdeva bija nepatīkami un tikpat bieži es nezināju ko man jautās, līdz ar to atbildes sagatavot nevarēju. Bet ar laiku pie visa pierod. Šķiet pagāja kāds pus gads un es sapulcēs sāku justies abi. Nu protams ar dažiem izņēmumiem. Es nezinu kādā formātā Tev noris sapulces, bet lai justos tiešām daudz maz komfortabli, ir tomēr jasagatavojās sapulcei, gan pēc fakta, lai zinātu sapulces tēmu un varētu piedalīties diskusijā, gan emocionāli. Un es neredzu nekā šausmīga, ja cilvēks skaidri un gaiši pasaka, sapulces laikā, ka ir uztraucies. Visi mēs esam cilvēki un spēja atzīt sevī šādu cilvēcīgu īpašību, man šķiet atkausē daudzu sirdis. Sliktākā gadījumā pirms sapulces var ieņemt mazu devu kaut kā nomierinoša. Bēgt no savām bailēm nevajag, varbūt vienīgi vari palūgt lai Tev pirmajās sapulcēs neliek runāt vai liek runāt pavisam maz, kamēr apradīsi.

13

Re: Darba sapulces(panika)

Man liekas, ka to nesauc viss par agarofobiju, bet gan par sociālo fobiju - un man viņa ir par visiem 100% - man tā jau ir nemitīga trauksmes sajūta ar kuru nezinu kā cīnīties un šī sajūta + lēkmes uznāk pilnīgi jebkurā saskarsmē ar cilvēkiem - es pat nevaru pusdienslaikā aizbraukt normāli paēst uz kafejnīcu kā trauksme jau klāt, vienīgais , kas palīdz ir fenazepāms...

Jā un ko es gribēju teikt, par spīti visam, es mēģinu neizvairīties no šīm vietām, bet jau n-tos gadus es netieku no tā vaļā un tas ka Tu apmeklē tās vietas par spīti visam, vismaz man galīgi nepalīdz, laikam jāiet pie psihoterapeita... Kaut gan es jau tagad zinu, ka bez kārtējās devas fenazepāma es pat uz turieni baidīšos iet... sad

14

Re: Darba sapulces(panika)

Jā, es piekrītu, ka vienīgais veid uzveikt šādas ''fobijas'' ir pēc iespējas vairāk to darīt, lai cilvēks pierod