1

Tēma: Veģetatīvā distonija un sports

Sveiki,

Man ir sajūta, ka esmu iekritusi bedrē, bedrē no kuras nav iespējams izkļūt.
Pastāstīšu sīkāk, man jau aptuveni 2 gadus ir konstatēta diagnoze VĢ, ar visām iespējamām komplikācijām, esmu izgājusi visus ārstus, esmu bijusi arī pie psihiatra, esmu dzērusi tonnām zāles.
Jāatzīst, ka nu, es esmu nonākusi līdz tādam līmenim, ka gandrīz jau katru dienu varu sevi dēvēt par cilvēku, iepriekš, hmmm, kaut kas nezināms cilvēka veidolā.
Šobrīd ir situācija, ka nedzeru nekādas zāles, es vienkārši nespēju vairs savu ķermeni piemēslot ar neskaitāmām tabletēm, es vairs nespēju izturēt visas komplikācijas, es vairs nevēlos izskatīties pēc kūkas, jā tieši tā.
Un te nu sākās problēma - visu mūžu esmu sportojusi, sākoties veģetatīvajai distonijai arī apmeklēju sporta klubu līdz brīdim, kad gandrīz katru reizi ģību, sirds meta kūleņus, ķermenis tirpa, paelpot nebija iespējams.
Sākot lietot zāles, ļoti pieņēmos svarā, es biju absolūtā panikā, neēdu, atkal skrēju uz sporta klubu, bet jēga no tā bija maza, es vienkārši uzsākot kaut ko darīt slēdzos ārā.
Arī tagad,( ikdienā jau es jūtos ļoti labi, ja neskaita sirdsklauves vai pārsitienus, dažreiz niecīgs elpas trūkums), es nespēju pilnvērtīgi sportot un tas mani dzen izmisumā. Esmu atnākusi mājās no kārtējā "treniņa", kurā šķita, ka viss, 26 gadus esi nodzīvojusi un pietiek, gals klāt, viss ir jāpārtrauc.
Visiem ir viedoklis, ka sports palīdz, bet kā, kā lai es sev palīdzu, ja sportojot man liekas, ka pēdējā stundiņa ir klāt.

Sakiet, lūdzu, kā Jums iet sportojot, intensīvās vai mazāk intensīvās sporta nodarbībās?

2

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Es vienkārši pieņemu, ka sports vairs nebūs mana ikdiena, jo ir dienas kad jau jūtu, tiklīdz usākšu intensīvāk kustēties tā būs melns gar acīm, sirds kūleņos un lēks pa muti laukā, tajās dienās neko nedaru vai izeju mierīgā pastaigā vai pabraucu mierīgi ar riteni, bet, ja ir diena kad jūtos labi, tad tomēr cenšos katru dienu izmantot vismaz zemas/vidējas intensitātes sportam. Jāsaka, ka man, kopš ir VD svars nācis klāt pamatīgi un šķiet ar tik mērenu kustēšanos, cik man sanāk, kg arī netaisās kust. Es domāju, jācenšas vismaz saglabāt mērena slodze, galvenais jau kardiotreniņi un tieši pie zema pulsa tie ir visieteicamākie sirds izturības trenēšanai.

3

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Šo faktu mans prāts un ķermenis atsakās pieņemt.
Tā jau ir smagi, gribas izlādēties, izskrieties, bet nē, nebūs nekāda sportošana.
Šodien biju uz jogu, arī jogas pasniedzēja ieteica, pagaidām, sportam teikt nē.
Bet, kā lai rod sirdsmieru, ja jūties neapmierināts ar savu ķermeni, badoties un iedzīt sevi vēl lielākā stresā?! Tas noteikti nepavisam nebūtu prātīgi.

4

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Arī es jau 3x pa šo gadu esu pametusi sporta klubu dēļ tā ka vnk nespēju paciest tās briesmīgās sajūtas kad jūti kad tev paliek karsti un sirds sak straujā sisties vai sāk durt krūtīs.- uzreiz panika klāt. Pēdējo reiz vispār izskrēju no sporta zāles ar pilnu muti validola big_smile Nu jau kādu mēnesi vsp neko neesu darījusi reāli bail un pat vairs negribas iet uz tām zālēm kur pilns ar cilvēkiem un kur ir karsti, bet es strādāju ofisā un skaidrs ir viens ka kaut kā jākustās ir! Es plānoju tgt iet uz peldēšanām .. tur ir vēsi nejūti kā svīsti nejūti kā sirds skrien un blakus ir glābējs kas nu tiešām zin pirmo palīdzību big_smile

5

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Nopērc pulsometru, izmantojot kalkulatoru internetā aprēķini savu maksimālo pulsu. Trennējoties seko līdzi tam, lai pulss neceltos pāri maksimālajam, bet neturi arī pulsu uz maksimālo slodzi, tas arī izraisīs tavus ģīboņus. Pieņemsim, ka tavs maksimālais slodzes pulss ir 180, tad maksimālo pulsu ņem apmēram 165, bet nu to pēc sajūtām. Paspēlējies ar pulsu un sapratīsi, no cik tevi velk uz ģīboņiem.

Pats jau mierīgi 2 mēnešus eju uz svaru zāli, kur ir paliela slodze, sākumā bija ļoti traki, bet apmēram 1-2 nedēļu laikā viss it kā ir ok. Vienīgā problēma ir sajūtas - beidzot vingrinājumu sirds lec ārā no mutes un dauzās ļoti ātri, bet īstenībā tās bija tikai sajūtas - pulsometrs uzrādīja stabilu pulsu.

Pulsometrs ir ļoti noderīgs, ja ir VD, viņš tevi arī mierina sportojot, ja tu streso par savu pulsu vai sirds klauvēm. Sirds izturībai ar laiku arī jāpieaug, ja regulāri sporto.

Paķeriet pulsometru un paskrieniet mēnesi ārā, sekojot tam, lai ir stabils pulss (ja pulsu turat stabilu, nekādiem ģīboņiem jums nav jābūt, vienkārši nedomājat par to sportojot) un vismaz kaut kāds rezultāts būs jūtams ar VD. Pats esmu diezgan ticis galā, vienīgi palikušas tās ,fake, sajūtas.

6

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Nu nezinu, es sen jau lietoju pulsometru un, lai gan veloergometrijā uzrādija, ka sirds ir trenēta, skrienot man tik un tā bija melns gar acīm un regulāri pulss uzleca tā, ka lejā varēju dabūt tikai sākot iet vai tipinot, noturēt pulsu aerobā slodzes ritmā prakstiski nereāli, un man pagāja mēneši 4 kamēr varēju skriet daudz maz vienmērīgā tempā, taču uz eleptiskā vai riteņa pat pie palielas slodzes pulss turas normā, tā ka ir arī jāsaprot, ka skriešana tomēr vairāk noslogo sirdi, un, ja nu ir galīgi netrenēts cilvēks labāk pat sākt ar ilgstošu staigāšanu, nūjošanu, velobraukšanu vismaz pāris mēnešus.
Diemžēl man ar skriešanu ir tā, ka man gribās, lai man gribētos skriet. Tas ir, man nepatīk skriet, vēl neesmu spējusi noķert to kaifu no skriešanas. Protams ir jau gandarījums pēc krosiņa pa mežu, bet man tomēr katru reizi sevi bija jāpiespiež skriet. Nu jau labu laiku neskrienu, lietoju trenožierus kas ir mājās - eleptisko un power plate, kad bērns nepuņķojas aizbraucam uz baseinu, bet kopumā esmu kļuvusi daudz pasīvāka un arī neapmierinātāka ar savu ķermeni.

7

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Arī es tāpat kā Kitija esmu bijusi uz veloergometriju, kurā tika konstatēts, ka sirds ir trenēta, viss kārtībā.
Ar man atkal ir tā, ka man patīk skriet, bet es to vairs nespēju, sākas sirds klauves līdztekus panikas lēkmēm.
Arī spēka treniņos iet grūti, fiziski turu, bet sākas sirds pārsitieni.

Neizprotu kāpēc tā, jo kā jau iepriekš minēju, ikdienā man veicas ļoti labi, bet sportojot sākas visi stiķi un niķi.
Katrā ziņā, biju pie jauna, kompetenta ārsta, izrunājāmies, pagaidām ieteica sportošanu atmest, jo tas rada papildus ķermeņa stresu un hormoni trako. Nozīmēja arī jaunus izmeklējumus, apbēdinoši ir tas, ka saņemot asins analīzes, hormonu līmenis asinīs gada laikā ir nokrities ļoti zemu, pie kritiskās robežas, gaidīšu ārsta vizīti un ko teiks ārsts par šo visu.

8

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Barcelona
Man savukārt hormoni 2x pārsniedz normu. Kaut kas manu hormonālo sistēmu ir izsitis no ierindas, iešu pie endokrinologa, jo mana ģim. ārste uzskata ka no tā hormonu disbalansa arī mati izkrīt pastiprināti, svars nāk klāt u.c. nebūšanas.

9 Izmainīja lipgloss13 (2014-11-11 16:59:29)

Re: Veģetatīvā distonija un sports

.

10

Re: Veģetatīvā distonija un sports

Sveiki, man ir tāda pati problēma!!! Viss bija lieliski, sportoju, skrēju, cēlu utt, bet vienu dienu noģību, pēc tā laika sports ir liels izaicinājums, kad sporto, tad vel ir ok, pauzēs sirds dauzās, bet sliktākais ir kad sports beidzas, nesaprotama sajūta, takā nesaprotu sevi, sirds dauzas utt. Tas viss ir pretīgi un riebīgi, man bail iet uz sporta zāli, tagad trennējos mājās.
Biju pie ārstiem, visu uzrākdija ok, velokardiogrammā viss ok, kā sporto tā sprāgstu nost, tā vd ir tizla.
Lietoju xanax pa pustabletei, vismaz kā cilēks jūtos, nu arī antidepresantus lietoju.
Ja kāds grib par to parunāt, tad varat man wacapā rakstīt .
277 42 668