Simptomu saraksts (papildināms) (Lapas 2 no 229)

Ir ir, ar tām ausīm, kad man džinkstēja ausī, tad domāju, ka tuvojas insults, skrēju pie ĢĀ, tad pie lora, bet diemžēl (vai šajā gadījumā par laimi) nervi nervi nervi, protams,ja esi bijusi pie lora un nav augsts asinspiediens.
sajūta reti riebīga, man it ipaši vakaros trauceja,
man kakla ta riebiegi iepulsejas gan elpojot, gan neelpojot, parasti pati sabīstos un noraustos no tādas sajutas

Vai jums arī ir tāda sajūta, it kā barības vadā būtu kamols iestrēdzis. Citreiz šāda sajūta ir augstāk kaklā, citreiz zemāk - uz kunģa pusi.

Paldies, Dace, par atbildi. Man iepriekš bijušas visādas VD izpausmes - sākās pirms kādiem 5 gadiem ar sirds sišanos un reizēm vates sajūtu kājās, taču šajā vasarā piemetās visādas citas kolorītas izjūtas- tirpšana viscaur ķermenī, sajūta, ka brīžiem acs miglojas un nu jau sākušās tās dīvainās izjūtas kunģī un barības vadā. Jau biju sadomājusies par kunģa problēmām un pieteikusies pie gastroenterologa. Cik labi, ka ir šāds forums, kurā var atrast izjūtu biedrus un nomierināt sevi, ka pie vainas ir VD

Ja vatigeģetodistonijas,jeb veģetatīvā nervu sistemas izdomu buķete ir bagātīga.katra pirmreizēja izpausme liek mums domāt,ka nu gan ir nopietna kaite.Bet ,kad atkārtojas-tad sakām -tie jau atkal "mīļie"pekstiņi

o jā, drebuļi , brrrrrr,

inarasternberga: pat pie veslīga dzivesveida netikt: bērns katru dienu niķojas, vecis stradat negrib, komunalie maksajumi spiez pie zemes, naktis bezmiegs utt.

Mollija: es arī diezgan bieži iedomājos par to multiplo sklerozi, simptomi visi gandrīz kā VD?! Man tā tirpšana pat bija tā, ka grūti pedu pielikt pie zemes, likās, ka grūti grīdu mājā sajust.paldies Dievam,pagaidām nav atkārtojusies un ceru,ka arī neatkārtosies

Vakar atbrauca ātrie un ieteica man iemest aci šajā lapā.. jo tas palīdzot turpmāk šeit radīšu miera sajūtu, jo apzināšos ka ir vel daudzi tādi kā es.. jāsaka ka mūsu gan  patiesībā ir daudz.. kad eju pa ielu liekas, gan ka vienīgā domaju ka tulīt miršu

tagat sēžu un mokos no sirds pārsitienu radītā stressa un bailēm, lai gan ar to jau dzīvoju kādu laiku un itkā biju samierinājusies, bet nu atkal kā gadu neesu bijusi pie ārsta un lai vai vakar atrie teica ka nemiršu.. tomēr nāk tās stūlbās domas galvā....tā neticēšana ka sirds ir vesela un man nekas nenotiks ... jo ja agrāk parsitienus izbaudīju apm. 1x nedēļa 1x dienā pat retāk, tad nu tgt jau 2. dienu un pa vairākām reizēm dienā.Un nu neteikšu ka man būtu baigi apgrūtinošais darbs vai kas, līdz ar to, to apzinoties rodas jautājums kapēc ar mani tā notiek(lai gan ir jau neliels stresiņš ikdienā par kkādiem mēsliem), kas ar mani notiktu tādā gadījuma ja strādāstu pilnas slodzes darbu un mājās vel būtu bērns nu jo man ir tik 22gadi.. un teikšu godīgi esu jau pārgurusi no visas šitās auklēšanās ar sevi, vsp nespeju pilnvērtīgi dzīvot, vislaik sevi ierobežoju jo bail kad apkritīšu...  un tas nogurums nenokā pfff vnk kā tāda ome jūtos... un man ir ļoti bail ka tas traucēs manā dzīvē sasniegt ko vairāk .

Jā un jautājums, mums visiem ir tā sajūta ka paģīpsim .. saļimsim, bet kādam vsp no šejienes tā ir sanācis ? jo man no tā patiesībā ir diezgan bail, baidos ka vienaldzīgie cilvēki mani neizglābs

kate:par to ģibšanu, man vakar vakarā uznāca velns viņ zina kas, sēžu istaba pie bērna, un momentāli,liekas,ka viss sāk griezties,tālāk galvu grūti noturet uz pleciem,un ta vēl sajūta,ka acu priekšā paliek melns,bet tas viss ilga burtiski 15 sekundes ne vairak,un tad jau protams, stress,kas tas bija, un tahikardija mani atkal sveicina,ne pa jokam sabijos,a kas tas bij,tā vēl nebija bijis