Re: Jautājums VD (Tikai nerealitātes sajūta)
Ingus rakstīja:Jā, tajā laikā lietoju antidepresantus - rexetin. Tad man nebija tādu reiboņu un nerealitātes sajūtas. Kopš nelietoju (apmēram 6 mēneši), tā sajūta piemeklē, kad savilkta spranda. Jūtos kā uz kuģa.
Šīs ir recepšu zāles? Jāpazvana ģimenes ārstam un jāpasaka tad ka Adaptols galīgi nepalīdz un neko neizmaina - tieši vis paliek vēl jocīgāk.
hera333 rakstīja:Vai varu pavaicat ,ka jums izpauzas nerealitates ssajuta ,lai varetu salidzinat un nomierinat ,ka man vienigai ta nav ...Vismaz sirds mieram .Vienmer kad runaju ar kadu ,nekad netieku izrunat galvenas nerealitates sajuta nianses .Varbut ,ka ar mani tomer notiek kaut kas slikts.Ludzu mani saprast -katram ik pa laikam uznak saubas ..
Nu man nerealitātes sajūta ir visu laiku, viņa man izpaušas tā ka vis izskatās tāds neīsts nedzīvs es pieņemsim eju uz virtuvi un vis tāds kā sapnī - skatos spogulī liekas ka vis ir tāds nereāls. Tāda nospiesta sajūta uz dzīvi. Vienīgais moments kad man nekas neuzstrauc tas ir kad es guļu. Tiklīdz acis vaļa vis tas pats un tā katru dienu. Es ceru ka atradīsies vismaz zāles kuras varēs noņemt šo nost - tapēc ka normāls skats uz pasauli nav bijis jau kādus 2-3 gadus..
Hera333 a kā Tev ir un vai tev lēkmju veidīgi vai visu laiku?
Identiski tas pats, viss grūtāk ir no rītiem līdz pusdienas laikam... dažreiz ilgāk. Pašam jau šķite ka tā ir šizofrēnija, visi ārsti to noliedz. Man vēl ir uzmācīgas negatīvas domas, ka tu kādam nekontrolēti vari nodarīt pāri utt.
Ļoti smagi ir pēdējos divus gadus, riebjas pilnīgi. Brīvdienas kad kaut ko dari pa majam tad ir ok bet tā kopuma sajūta maigi sakot ir "pakaļā" dzeru AD, Brintalex nu jau gadu un Lexotanil, dažreiz ir labāk bet kopuma viss ir slikti.... ļoti liels stress man ir ikdiena, nav sakartota dzīve, izskiros pirms pāris gadiem, ir bērni, par kuriem visu laiku rūpes utt Visu laiku esmu satraukumā... pat iziet no majas jau ir grūti, ir jāsaņēmās. Vot labi ir tikai tad kad kaut ko kārtīgi fiziski dari, peldi, spele hokeju, velo....
Piemēram braucu mašīnā un šķiet viss, tūdaļ notiks kaut kas, es nojūgšos, viss skiet tāds nereāls, tā kā es nebūtu es pats utt grūti aprakstīt. es visiem ārstiem stāstu kas man ir, visi kā viens saka, ka vajadzīga terapija un ilgstoši kamer izraksies līdz problēmai..... bet jā, protams kad aizjeu pie psihoterapeites tad uz nedēļu man ir labi, jio uzdodu vinai to vienigo jautājumu "vai man nav šizofrēnija vai vēl as cits neatklāts" vienmer atbilde ir noliedzoša.....
Padalieties kam ir līdzīgi un kā tiekat ar to galā.