1 Izmainīja minka (2018-01-28 15:49:45)

Tēma: Vai kādam tā ir bijis?

Man vienmēr šķitušas jocīgas tās tēmas - "kā jums ir? vai jums tāpat ir?", bet tagad nonācu līdz tādam pašam stāvoklim.
Man ir problēma un gandrīz neviens mani nesaprot.
Man senāk vispār primārā slimība bija depresija un veģetatīvā distonija izpaudās nenozīmīgi.

TAGAD ir pavisam kas cits. Es esmu pārbaudījusi, tas notiek gan darbā, gan mājās, nav tā, ka vieta nosaka to. Man sākas lēkmes ar ļoti pēkšņu aizmigšanu, atmošanos un tā daudzas reizes, nespēks. Galva ir ļoti neskaidra, koncentrēties nav iespējams, apziņa ir kaut kur ārpusē. Objekti dubultojas (tā, ka viena pildspalva paliek par divām), ja uz kaut ko cenšos koncentrēties (piemēram, skatos uz galdu vai grīdu - redzu tur mazus, kustīgus tārpiņus). Neko pareizi uzrakstīt nespēju, sanāk kaut kā šādi: "lathakws tuwsa" (latgales tiesa - reāls piemērs), lasīt grūti,.Reizēm pievienojās stipras bailes no vietas, kur atrodos, un gribu drošībā, bet tas nav vienmēr. Ir aizgājis līdz raudāšanai vairākkārt.  Labākajā gadījumā tas ilgst līdz pusstundai vai pusstundu, bet ir bijis ap 2.5h stundām, tomēr laiks skrien - laika apziņu saprotu tikai no īsziņām, ko kādam tad biju rakstījusi vai no kāda iereģistrēta dokumenta, vai tml. Pašai tās liekas ļoti nepatīkamas 10 min. Reizēm vēl kas cits uznāk, tas tā galvenais, ko atceros, būtībā sajūta kā zem narkotikām kaut kādām.
Jau mēnešus trīs stāstu to psihiatram. Viņš ieteica, lai mani apskata neirologs, kas nosūtīja mani uz magnētisko rezonansi un encegelogramu, kur, kā sapratu, kopumā rezultāti bija ok (kaut kādas atkāpes no normas bērnības traumas dēļ un kaut kādi epilepsijas elementi iezīmējas, bet nekas TĀDS, lai mūsu ārsti tam pievērstu uzmanību). Tagad man nedaudz pamainīja zāļu kombināciju,

Bet vai vēl kādam kaut kas tāds bijis? Un kā ārstējās? Stāstiet visu par to un līdzīgo..

2

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Aizmirsu piebilst, ka bieži neatceros, kādus "varondarbus" paveicu tad, kad biju taja "nesapratigaja" faze, respektivi, kad pamostos no ta, nosausminos, ko un ka sarakstiju vai ko tiesi teicu tam cilvekam (nejau ta, ka butu kadu aizvainojusi, bet ta, ka kaut kadu lazhu darba zinja sataisijusi).

3

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Nu tak jādodas pie ārsta! Tā paša psihiatra.

4 Izmainīja minka (2018-01-27 16:02:02)

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Jocīga atbilde. Tas tā kā ņirgāšanās vai kā?  Es tekstā arī esmu minējusi, ka trešo mēnesi par to stāstu savam psihiatram (eju pie konkrētā jau labu laiku) , ka arī esmu bijusi pie neirologa un taisīju izmeklējumus galvai. Tekstā tālāk arī minēts, kas bija rezultātos un ko teica psihiatrs.

5

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Lai nu kā, vakar man visu dienu bija tik slikti, vienīgais normālais moments bija, kad saņēmos uzrakstīt šo diskusiju. Vakar pēc darba iedzeru lorafenu, lai vairs par to nedomātu un vienkārši atslēdzos, kā, protams, arī gribēju. Šodien raudu un vēlos mirt. Protams, tikai vēlos, jo saņemties, tam jau drosmi vajag.
Bet tas lēkmes notiek gan bez zālēm, gan ar manu ikdienas zāļu komplektu. Nav tā, ka kaut ko salietojos uz savu galvu un tāpēc.

6

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Darbā arī iet tik slikti (kam viena liela daļa saistība ir ar šo problēmu), ka vēlos sarīties daudz zāļu (un man, paldies dievam, ir šīs tas no spēcīgajiem), lai aizmigu uz pāris dienām un nonāktu slimnīcā. Agrāk man tas šķita lieki - kāda jēga, ja tāpat nekas no tā nebūs utt, bet tagad man viss ir līdz kliņķim. Gribas palīdzību..

7

Re: Vai kādam tā ir bijis?

minka rakstīja:

Jocīga atbilde. Tas tā kā ņirgāšanās vai kā?  Es tekstā arī esmu minējusi, ka trešo mēnesi par to stāstu savam psihiatram (eju pie konkrētā jau labu laiku) , ka arī esmu bijusi pie neirologa un taisīju izmeklējumus galvai. Tekstā tālāk arī minēts, kas bija rezultātos un ko teica psihiatrs.

Bet kkas rak ir jārisina. 3mēneši un labāk nepaliek, tad jāiet pie cita.

8

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Par psihoterapeitu neesi domājusi? Varbūt to papildus vajag.

9

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Citi psihiatri man bija sliktāki tādā ziņā, ka cilvēciskā komunikācija nebija tik laba kā ar šo vai arī tādā ziņā, ka izrakstīja zāles, no kurām, piemēram, pieauga svars vai viens vispār sazāļoja ļoti.
Ar šo ir tā, ka viņš tiešām cenšas gan piemērot zāles, lai, piemēram, kaut kādi citi sliktumi, kas bija, pārietu, gan, lai neiet svars, gan uzklausa manas vēlmes, kā arī viņš ir patīkams kā cilvēks.
Turklāt es nedomāju, ka šīs izpausmes ir atkarīgas no zālēm, jo principā arī senāk man bija kaut kas līdzīgs, kad nedzeru zāles, bet tagad tas uznāk daudz spilgtāk. Jā, es to varu sasaistit ar to, ka vairāk stress dzīvē, bet vienalga šādas izpausmes nav OK. Kā jau teicu, pēdējā reizē pirms pāris dienām psihiatrs man šo to pamanīja ar zālēm, bet vakar bija traki.

10

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Pie terapeitiem esmu gājusi pirms pāris gadiem, bet es ļoti ātri vienmēr aizlaižos, jo man nepatīk tādā veidā risināt problēmas. Nav tā, ka tikai ar vienu nesaskanēja, tā bija ar vairākiem. Laika gaitā arī atrisināju sev sāpošu pati un, ja godīgi, pat tagad nezinātu, kas tieši ir tā mana problēma, ko varētu ātri atrisināt. Ilgi risināma mana problēma ir sakarā ar sevis mīlēšanu un attieksmi pret citiem cilvēkiem, sevi, mīlestību utml. Iet 5 gadus pie terapeita man nav naudas,tā arī ir tā atbilde.

11

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Vispār reizēm liekas, ka esmu kaut kā trakāk psihiski slima, jo esmu tik duāla, manī ir divi cilvēki ar diviem dažādiem viedokļiem, kuri ir tik grūti apvienojami vai, kad jāizšķiras vienam par labu.
Bet esmu arī taisījusi divreiz psihodiagnostiku un arī tajās neko vairāk par depresiju, pašvērtējuma un mīlēšanas problēmu neatrada.

12

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Es zinu, ka izklausos pēc cikstules, kas noraida visus variantus, man tikai šķiet, ka viss jau ir izmēģināts un neko nevar atklāt, kāpēc es esmu tāda kāda esmu. Jūtos bezcerīga.

13

Re: Vai kādam tā ir bijis?

minka rakstīja:

Es zinu, ka izklausos pēc cikstules, kas noraida visus variantus, man tikai šķiet, ka viss jau ir izmēģināts un neko nevar atklāt, kāpēc es esmu tāda kāda esmu. Jūtos bezcerīga.

Nu re, psihodinamikā ir problēmas izceltas. Tās arī ir jāsaved kārtībā. Tikai tās konstatēt nenozīmē atrisināt.

14

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Es vēlētos iegulties kādā psihoneiroloģiskā slimnīcā, bet man bail. Man jau no psihiatra, neirologu utml apmeklējuma ir bail, nervozēju, pirms katra terapeita vizītes es raudāju. Man bail slimnīcā no ārstiem, no svešiem cilvēkiem un svešas vides, bail, ka būs kaut kas jākomunicē, jāsaka kaut kas, ka viņi tur būs vispār.

15

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Man tagad darbā iet tik sūdīgi šī visa dēļ, agrāk darbs bija kā kaut kas, pie kā pieķerties, kāpēc jāceļas pirmdien, kāpēc vajag būt normālā stāvoklī. Tā kā pašlaik plānoju rakstīt atlūgumu (labāk tā nekā gaidīt, kamēr atlaiž), tad šodien liekas vairs nav nekādu bremžu salietoties par daudz zāles vai tml. Ir gan kaut kādas bremzes, ir bailes, jo esmu redzējusi, kā cilvēku atkačā un kauns, jo tāpat būs taču kaut kad jāskatās acīs darba devējam.

16

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Protams, milzīgs kauns no tā, kādas sāpes nodaru saviem vecākiem, jo pēdējā mēneša laikā esmu jau kādas reizes divas trīs atslegusies uz diennakti vai divām.

17

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Magnetiskaa r zonanse ir taisiita galvai?

18

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Jā.

19

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Tad visam jabuur ok ja jaa talvaavisas problemas.

20

Re: Vai kādam tā ir bijis?

Sveiki visiem! Gribu izklāstīt savu lielo bēdu, kas mani šobrīd nomāc, varbūt kādam ir bijis tāpat vai līdzīgi. Pirms laba laika piedzīvoju dīvainu panikas lēkmi ar tādu kā palēninātu skaņu pulsācijas sajūtu ausīs. Es ilgi nevarēju iemigt, bet tad pamodos ar lielām bailēm un tādām kā palēninātām skaņām ausīs, es dzirdēju arī to kas apkārt notiek, bet viss šķita tik lēns. Es ar nāves bailēm pie lēcu kājās, uzliku uz telefona mūziku, kas novērsa domas no tās skaņas un tad es dzirdēju tikai mūziku. Iedzēru baldrijāna tinktūru un uztaisīju nomierinošu kāju vannīti. Visu laiku bija sajūta, ka es varētu sajukt prātā un pazaudēt sevi. Man visādi VD brīnumi mocījuši vairākus gadus un katru reizi, kad vecie simptomi man neliek baidīties VD atrod veidu kā mani nobiedēt. Tās skaņas bijušas tikai kādas 3 vai 4 reizes un gandrīz visas reizes naktī. Bija arī tad, kad biju kādus 6 gadus veca un centos galvā iztēloties skaņas, kas, protams man izdevās un tad es ļoti sabijos, pēc tam viss bija mierīgi līdz pat manai 20 gadu dzimšanas dienai.  Gadījās vienreiz arī kad gāju nakts pastaigā, un bija ieslēgts zāles laistījs, manā galvā tā skaņa pārvērtās par palēninātu un izsauca lielas bailes, bet tas viss kaut kā pats pārgāja. Šobrīd man jau kādus ~5 mēnešus tā nav bijis. Taču vēl joprojām nespēju iemigt, ja fonā neskan filma, vai mūzika, jo paniski baidos, ka tas varētu atkārtoties. Dažkārt domāju, ka domāju par daudz un mana galva varētu nokāries no domu daudzuma (t.i. varētu sajukt prātā). Tas viss noteikti sākās liela stresa rezultātā, man nozaga telefonu, kas tikko bija paņemts uz nomaksu un vēl strīdi ģimenē... Biju konsultēties ar pazīstamu psihiatru, man teica, ka tā izskatās pēc VD. Kaut gan pašai bail, ka varētu būt šizofrēnija, jo baidos no visām slimībām un kā jau ar VD sirgstošajam, "patīk" pielaikot tos biedējošo slimību simptomus un uzdot par savējiem. Bija arī laiks, kad viss tirpa un raustījās, domāju, ka nu ir beigas un izkaisītā skleroze, bet tas viss pārgāja, kad sāku kļūt mierīgāka. Būšu pateicīga, ja kāds padalīsies savā pieredzē. Jauku dienu visiem!