4 481 Izmainīja zurman (2017-05-20 18:25:32)

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

.

4 482

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Labdien!
Jau ļoti ilgu laiku vēlējos rakstīt šajā forumā, bet nevarēju saņemties, cerēju, ka tikšu galā pašas spēkiem, bet tomēr vēlos dzirdēt citu ieteikumus un to vai kāds mani saprot.
Šī problēma jau ir ar mani 2 gadus. Kad viss sākās es tiešām nesapratu, kas ar mani notiek, devos pie ģimenes ārstes, viņa man pateica, ka man ir viegla depresija un arī VD( Veģetatîvā distonija). Dažādas pārbaudes, analīzes liecināja par to, ka fiziski esmu vesela. Tālāk viņa mani nosūtīja pie psihiatra. Kad aizgāju pie viņa, protams izplūdu asarās, stāstīju visu kas ar mani noticies, savas sajūtas. Viņš teica to, ka man nav VD, bet ir tikai simptomi, tāpat arī man esot depresija, bet nevis ierastā, bet kāda hiperdepresija, jo esmu pārāk aktīva, bet tajā pašā laikā nomākta un depresīva. Viņš man izrakstīja zāles, pateica, ka viss kārtībā, tikšu uz kājām pa diviem mēnešiem...kas ievilkas divos gados! Tikos ar viņu reizi mēnesī vai vienu reizi divos mēnešos, protams, ja bija, kas steidzams arī biežāk. Tomēr līdz šim vēl neesmu īsti sapratusi, kas man ir, jo katru reizi, kad devos pie sava ārsta, viņš minēja ko citu. Tad tie ir VD simptomi, tad atkal neiroze, tad depresija u.t.t. Bija reizes, kad viņš teica, ka man vispār nekas nav, esmu vesela, vienkārši ļoti emocionāla pēc dabas un ka man ar savu emocionālo dabu būs jāsadzīvo visu dzīvi. Sākumā gāja traki, pirmais gads vispār bija salīdzinoši grūts. Trauksme, bailes, panika bija ar mani katru dienu, tomēr tādas panikas lēkmes man ir bijušas pa šo laika posmu, labi, ja kādas pāris reizes, viena protams bija tik traka, ka bija jāsauc ātros, tomēr par tām nevaru sūdzēties, kas no vienas puses mani uztrauc un es nezinu, kas tad man īsti ir, jo pie VD parasti ir baiļu lēkmes cik es lasu, bet man tā trauksme, panika un bailes bija katru dienu. Bija bail iziet no mājas vienai, par auto vadīšanu vispār varēju aizmirst. Bijušas ir arī miega problēmas, tāpat arī nekādas motivācijas lai izdarītu ikdienas darbus. Ārsts ar laiku izrakstīja mazliet stiprākas zāles, trankvilizatoru, kurš sākotnējji man deva vispār kādu dzīvību. Kad iedzēru viņas, iekšēji jutos normāli, nebija satraukums, ar domām bija vieglāk tikt galā, jo tās man malās uz riņķi katru dienu, tāpēc man nebija iespējas domāt par kaut ko kas patīk, bet gan prāts visu laiku piespēlēja bailīgas domas u.t.t.
Tomēr ar laiku es sāku just, ka to stipro zāļu lietošanai ir arī blakusparādības, kā piemēram galvas sāpes, miegainība, slikta dūša, biežāk bija pirmsģīboņa sajūtas. Ja izlaidu vai aizmirsu iedzert, bija lielāka trauksme. Es vienkārši sapratu, ka es ātrāk vēlos tikt no viņām vaļā, jo tie trankviļi palīdz tikai uz kādām dažām stundām un tad atkal atgriezies realitātē..
Tomēr šim gadam iesākoties pamainīju savas dzīves ritmu. Zāles man jau bija apnikušās, tāpēc lēnām viņas pati samazināju, un drīz vien izbeidzu lietot pavisam. Līdz maijam lietoju pāris daktera izrakstītās zāles, kas īsti nebija nekas spēcīgs un tās bija vienīgās kuras lietoju.  Es mainīju savu domāšanu, pateicu jā gandrīz visam. Ja līdz tam atteicu došanos ārā no mājas, tad pēc jaunā gada devos, darīju, teicu jā gandrīz visam, priecājos,  biju pozitīva. Pats labākais ko citiem varu ieteikt ir meditācija, kas man tiešām palīdzēja, kā arī jābūt ticībai sev un dievam, ka viss būs kārtībā, ka nekas slikts nevar notikt. No janvāra līdz aprīļa beigām es patiešām jutos vesela, bija pat dienas, kad es jutos pilnīgi vesela un tāds VD manā dzīvē vispār vairāk nespēlēja nekādu lomu.
Tomēr pēdējās nedēļas viss atkal ir vecajās sliedēs... Es pilnīgi jūtu, ka lielā pārliecība par saviem spēkiem atkal zūd. Trauksme, panika, bailes katru dienu. Un tagad vēl nākusi ir klāt nerealitātes sajūta, kas brīžam ir tik spēcīga, ka nespēju vairāk izturēt. Tajā visā ir bailes sajukt prātā, brīžam tiešām šķiet, ka prāts pārstās darboties, pat nevis brīžam bet visu laiku. Esmu tik satraukta, ka man pašai liekas, ka ar domām un bailēm  netikšu galā un ka nezināšu ko iesākt ar sevi. Īsti arī nav ar ko izrunāties, jo neviens mani nesaprot. Tāpēc jau sen uzlūkoju šo forumu ar cerību, ka varbūt šeit radīšu mazliet mierinājuma un cerības.
Pēdējās dienas vispār ir diezgan traki. Bailes iet gulēt, no rīta negribas celties, kā pamostos sākas trauksme, bailes pilnīgi par visu un 24/7 nerealitātes sajūta. Rokas trīc jau divus gadus, un pēdējā laikā arī ķermenis sācis trīcēt katru dienu. Esmu arī pamanījusi, ka viegli "sasviļos" pat par sīkumiem dažkārt. Dēļ tās nerealitātes sajūtas, man ir parādījušās tādas domas, ka man liekas, ka es nerunāju pareizi, ka uzvedos nepareizi, ka domāju nepareizi. Pat savam draugam bieži prasu vai uzvedos adekvāti. Runājot ar cilvēkiem visu laiku domāju vai runāju pareizi, vai viņi nepadoma kaut ko par mani u.t.t.
Pat vakar izdevos no mājas un man bija tik stipra nerealitātes sajūta, ka likās, ka tulīt neko nesapratīšu. Visu laiku eju kaut kur ar kādu kopā. Dažbrīd jūtos slikti, jo liekas, ka citus visu laiku apgrūtinu. Un pats sliktākais ir tas, ka pēc piecu mēnešu zāļu pauzes, pagājušo nedēļ sanāca iedzert trankvili un man likās, ka palika vēl sliktāk. Es jutos piedzērusies, sākās kādas bailīgas domas, nespēju koncentrēties, mašīnu pat nevarēju pavadīt normāli. Viss par ko domāju ir iet gulēt un pēc tam sapratu, ka man kādreiz šīs zāles tiešām palīdzēja, bet tagad paliek vēl sliktāk. Un tad es sāku satraukties, ja viss šis nekad nebeigsies, ka man pat zāles vairāk nepalīdz. Varbūt man ir kāda cita kaite, jo joprojām man nav baiļu lēkmes, bet ir traka trauksme, bailes, satraukums, domas šaudās pa galvu non stop. Ja ir brīži, kad es jūtos labāk vai arī esmu priecīgāka, tad atkal drīz pēc tam jūtos slikti, pārņem bailes. Man liekas, ka šobrīd ir daudz sliktāk nekā tad kad viss sākās. Un mana cerība par tikšanu galā bez medikamentiem un pašas spēkiem ir vējā.
Ļoti atvainojos par garo vēstuli. Es ilgi domāju rakstīt vai nē, tomēr šorīt 6sos pamostoties jau ar trauksmi, bailēm, drebuļiem, nosvīdušām rokām, muguru un kājām ,es sapratu, ka man ir jāsaņemas un jāuzraksta. Vienmēr satraucos, ka mans gadījums ir pats trakākais, tāpēc arī nerakstīju, jo kad lasu forumus, vizbiežāk dzirdu to, ka tie simptomi nav visu dienu, bet gan kādos brīžos. Tāpat arī tās baiļu lēkmes, kas man nav. 
Ļoti gaidīšu ieteikumus un kādu, kas liks man justies kaut cik mierīgāk. Citādāk gaisma tuneļa galā nav redzama vispār!
Jauku dienu! smile

4 483

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Atvainošanās par vēstuls garumu pieņemta big_smile Tiešām, izlasi beigas, sākumu vairs neatceries...
Nekas ārkārtējs jau nav, liekas ka kko dzīvē no pagātnes neesi līdz galam 'īzdzīvojusi''. Ir kas tāds, ko zemapziņā nevari piedot sev vai kādam citam ? Nezinu, vnk tāda sajūta radās...
Par zālēm - sapratu ka dzer trankvili un brauc pie stūres ? šos divus apvienot nedrīkst!
Ar to roku trīcēšanu man tas pats - un jau diegan vairāk kā trīs gadi, varētu būt kādas sakarības ar asinspiedienu, miega režīmu... vismaz manā gadījumā.
Pēc visa vairāk liekas ka tev vajag psihoterapeitu nevis psihiatru.
Ar ko vispār nodarbojies, vari savilkt kādas likumsakarības pirms divi gadi kad sākās tas viss - kas notika, kapēc sākās ?

4 484 Izmainīja saulespuke216 (2017-06-13 23:40:43)

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Labvakar!
Fuskus! Liels palldies par ieteikumiem! Es uzrakstīju garu vēstuli(atkal), bet kad uzspiedu lai nosūtās, viņa izdzēsās!

4 485

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Fuskus!
Es noteikti atbildēšu rīt vai tuvākajā laikā. Jo tā centos uzrakstīt atbildi un viņa paņēma un izdzēsās, palika vien pirmais teikums big_smile
Jauku nedēļu! smile

4 486

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Kamols kakla,ieksa ka kads skrape un dedzina kakla varbut?

4 487

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Gadu atpakal bija visi gandriz simptomi kas te,bija drausmigi,staigaju pie arstiem,analizes viss bija ok.Tad kadu laiku viss pargaja,nu sakas pagaus nedel,saka skrapet kaklu,kakls nesap
Tada ka dedzina,parjiet...un pec kada laika atkal

4 488

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

swetlana1980 rakstīja:

Gadu atpakal bija visi gandriz simptomi kas te,bija drausmigi,staigaju pie arstiem,analizes viss bija ok.Tad kadu laiku viss pargaja,nu sakas pagaus nedel,saka skrapet kaklu,kakls nesap
Tada ka dedzina,parjiet...un pec kada laika atkal

Labrīt, man arī dedzināja kaklu kādas 3 nedēļas no vietas - rīkles galu, ne tā, kā sāp kakls kad esmu saausktējusies, bet reāli dedzina, it kā piparu paciņa būtu iebērta rīklē, vēl bija sajūtas, it kā mentols būtu sūkāts, ievelkot pat elpu caur degunu, kaklā bija vēsums. Aizgāju pie LORa, teica, ar kaklu viss ok, bet visdrīzāk no kuņga, tagad dzeru zāles kunģim un pēc pāris dienām jau ir labāk.

4 489

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Kamene rakstīja:
swetlana1980 rakstīja:

Gadu atpakal bija visi gandriz simptomi kas te,bija drausmigi,staigaju pie arstiem,analizes viss bija ok.Tad kadu laiku viss pargaja,nu sakas pagaus nedel,saka skrapet kaklu,kakls nesap
Tada ka dedzina,parjiet...un pec kada laika atkal

Labrīt, man arī dedzināja kaklu kādas 3 nedēļas no vietas - rīkles galu, ne tā, kā sāp kakls kad esmu saausktējusies, bet reāli dedzina, it kā piparu paciņa būtu iebērta rīklē, vēl bija sajūtas, it kā mentols būtu sūkāts, ievelkot pat elpu caur degunu, kaklā bija vēsums. Aizgāju pie LORa, teica, ar kaklu viss ok, bet visdrīzāk no kuņga, tagad dzeru zāles kunģim un pēc pāris dienām jau ir labāk.

Sveika! Tev joprojām dedzina kaklu? Esi tikusi kādā skaidrībā ar to?

4 490

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

saulespuke216 rakstīja:

Labdien!
Jau ļoti ilgu laiku vēlējos rakstīt šajā forumā, bet nevarēju saņemties, cerēju, ka tikšu galā pašas spēkiem, bet tomēr vēlos dzirdēt citu ieteikumus un to vai kāds mani saprot.
Šī problēma jau ir ar mani 2 gadus. Kad viss sākās es tiešām nesapratu, kas ar mani notiek, devos pie ģimenes ārstes, viņa man pateica, ka man ir viegla depresija un arī VD( Veģetatîvā distonija). Dažādas pārbaudes, analīzes liecināja par to, ka fiziski esmu vesela. Tālāk viņa mani nosūtīja pie psihiatra. Kad aizgāju pie viņa, protams izplūdu asarās, stāstīju visu kas ar mani noticies, savas sajūtas. Viņš teica to, ka man nav VD, bet ir tikai simptomi, tāpat arī man esot depresija, bet nevis ierastā, bet kāda hiperdepresija, jo esmu pārāk aktīva, bet tajā pašā laikā nomākta un depresīva. Viņš man izrakstīja zāles, pateica, ka viss kārtībā, tikšu uz kājām pa diviem mēnešiem...kas ievilkas divos gados! Tikos ar viņu reizi mēnesī vai vienu reizi divos mēnešos, protams, ja bija, kas steidzams arī biežāk. Tomēr līdz šim vēl neesmu īsti sapratusi, kas man ir, jo katru reizi, kad devos pie sava ārsta, viņš minēja ko citu. Tad tie ir VD simptomi, tad atkal neiroze, tad depresija u.t.t. Bija reizes, kad viņš teica, ka man vispār nekas nav, esmu vesela, vienkārši ļoti emocionāla pēc dabas un ka man ar savu emocionālo dabu būs jāsadzīvo visu dzīvi. Sākumā gāja traki, pirmais gads vispār bija salīdzinoši grūts. Trauksme, bailes, panika bija ar mani katru dienu, tomēr tādas panikas lēkmes man ir bijušas pa šo laika posmu, labi, ja kādas pāris reizes, viena protams bija tik traka, ka bija jāsauc ātros, tomēr par tām nevaru sūdzēties, kas no vienas puses mani uztrauc un es nezinu, kas tad man īsti ir, jo pie VD parasti ir baiļu lēkmes cik es lasu, bet man tā trauksme, panika un bailes bija katru dienu. Bija bail iziet no mājas vienai, par auto vadīšanu vispār varēju aizmirst. Bijušas ir arī miega problēmas, tāpat arī nekādas motivācijas lai izdarītu ikdienas darbus. Ārsts ar laiku izrakstīja mazliet stiprākas zāles, trankvilizatoru, kurš sākotnējji man deva vispār kādu dzīvību. Kad iedzēru viņas, iekšēji jutos normāli, nebija satraukums, ar domām bija vieglāk tikt galā, jo tās man malās uz riņķi katru dienu, tāpēc man nebija iespējas domāt par kaut ko kas patīk, bet gan prāts visu laiku piespēlēja bailīgas domas u.t.t.
Tomēr ar laiku es sāku just, ka to stipro zāļu lietošanai ir arī blakusparādības, kā piemēram galvas sāpes, miegainība, slikta dūša, biežāk bija pirmsģīboņa sajūtas. Ja izlaidu vai aizmirsu iedzert, bija lielāka trauksme. Es vienkārši sapratu, ka es ātrāk vēlos tikt no viņām vaļā, jo tie trankviļi palīdz tikai uz kādām dažām stundām un tad atkal atgriezies realitātē..
Tomēr šim gadam iesākoties pamainīju savas dzīves ritmu. Zāles man jau bija apnikušās, tāpēc lēnām viņas pati samazināju, un drīz vien izbeidzu lietot pavisam. Līdz maijam lietoju pāris daktera izrakstītās zāles, kas īsti nebija nekas spēcīgs un tās bija vienīgās kuras lietoju.  Es mainīju savu domāšanu, pateicu jā gandrīz visam. Ja līdz tam atteicu došanos ārā no mājas, tad pēc jaunā gada devos, darīju, teicu jā gandrīz visam, priecājos,  biju pozitīva. Pats labākais ko citiem varu ieteikt ir meditācija, kas man tiešām palīdzēja, kā arī jābūt ticībai sev un dievam, ka viss būs kārtībā, ka nekas slikts nevar notikt. No janvāra līdz aprīļa beigām es patiešām jutos vesela, bija pat dienas, kad es jutos pilnīgi vesela un tāds VD manā dzīvē vispār vairāk nespēlēja nekādu lomu.
Tomēr pēdējās nedēļas viss atkal ir vecajās sliedēs... Es pilnīgi jūtu, ka lielā pārliecība par saviem spēkiem atkal zūd. Trauksme, panika, bailes katru dienu. Un tagad vēl nākusi ir klāt nerealitātes sajūta, kas brīžam ir tik spēcīga, ka nespēju vairāk izturēt. Tajā visā ir bailes sajukt prātā, brīžam tiešām šķiet, ka prāts pārstās darboties, pat nevis brīžam bet visu laiku. Esmu tik satraukta, ka man pašai liekas, ka ar domām un bailēm  netikšu galā un ka nezināšu ko iesākt ar sevi. Īsti arī nav ar ko izrunāties, jo neviens mani nesaprot. Tāpēc jau sen uzlūkoju šo forumu ar cerību, ka varbūt šeit radīšu mazliet mierinājuma un cerības.
Pēdējās dienas vispār ir diezgan traki. Bailes iet gulēt, no rīta negribas celties, kā pamostos sākas trauksme, bailes pilnīgi par visu un 24/7 nerealitātes sajūta. Rokas trīc jau divus gadus, un pēdējā laikā arī ķermenis sācis trīcēt katru dienu. Esmu arī pamanījusi, ka viegli "sasviļos" pat par sīkumiem dažkārt. Dēļ tās nerealitātes sajūtas, man ir parādījušās tādas domas, ka man liekas, ka es nerunāju pareizi, ka uzvedos nepareizi, ka domāju nepareizi. Pat savam draugam bieži prasu vai uzvedos adekvāti. Runājot ar cilvēkiem visu laiku domāju vai runāju pareizi, vai viņi nepadoma kaut ko par mani u.t.t.
Pat vakar izdevos no mājas un man bija tik stipra nerealitātes sajūta, ka likās, ka tulīt neko nesapratīšu. Visu laiku eju kaut kur ar kādu kopā. Dažbrīd jūtos slikti, jo liekas, ka citus visu laiku apgrūtinu. Un pats sliktākais ir tas, ka pēc piecu mēnešu zāļu pauzes, pagājušo nedēļ sanāca iedzert trankvili un man likās, ka palika vēl sliktāk. Es jutos piedzērusies, sākās kādas bailīgas domas, nespēju koncentrēties, mašīnu pat nevarēju pavadīt normāli. Viss par ko domāju ir iet gulēt un pēc tam sapratu, ka man kādreiz šīs zāles tiešām palīdzēja, bet tagad paliek vēl sliktāk. Un tad es sāku satraukties, ja viss šis nekad nebeigsies, ka man pat zāles vairāk nepalīdz. Varbūt man ir kāda cita kaite, jo joprojām man nav baiļu lēkmes, bet ir traka trauksme, bailes, satraukums, domas šaudās pa galvu non stop. Ja ir brīži, kad es jūtos labāk vai arī esmu priecīgāka, tad atkal drīz pēc tam jūtos slikti, pārņem bailes. Man liekas, ka šobrīd ir daudz sliktāk nekā tad kad viss sākās. Un mana cerība par tikšanu galā bez medikamentiem un pašas spēkiem ir vējā.
Ļoti atvainojos par garo vēstuli. Es ilgi domāju rakstīt vai nē, tomēr šorīt 6sos pamostoties jau ar trauksmi, bailēm, drebuļiem, nosvīdušām rokām, muguru un kājām ,es sapratu, ka man ir jāsaņemas un jāuzraksta. Vienmēr satraucos, ka mans gadījums ir pats trakākais, tāpēc arī nerakstīju, jo kad lasu forumus, vizbiežāk dzirdu to, ka tie simptomi nav visu dienu, bet gan kādos brīžos. Tāpat arī tās baiļu lēkmes, kas man nav. 
Ļoti gaidīšu ieteikumus un kādu, kas liks man justies kaut cik mierīgāk. Citādāk gaisma tuneļa galā nav redzama vispār!
Jauku dienu! smile

tā nerealitātes sajūta man jau vairākus gadus.. kad vairs reāli dzīvot negribējās, aizgāju pie psihiatres. tagad jau 10 mēnešus dzeru AD - ir kaut kāda motivācija iet un strādāt, kaut ko darīt, bet nerealitētes sajūta vienalga nepamet. AD man nav "eiforiju izraisoši", bet strādā tieši uz motivāciju rīkoties, personības izmaiņu nekādu.
visa rezultātā pametu iepriekšējo darbu. 3 mēn nosēdēju bezdarbniekos, bet tā kā man visu laiku piedāvāja darbu, tad neizturēju un arī aizgāju strādāt, savādāk draudēja izslēgt no bezdarbniekiem vispār. darbā pastrādāt varu, bet man ir baigā vienaldzība pret visu. no vienas puses - labi, ka nav stresa. no otras - tik ļoti gribas izjust emocijas. un vēl arī redze no AD pasliktinājusies jūtami - tāda blakne. panikas lēkmes gan pāris tikai gada laikā bijušas un arī - izdevās bez ripām tikt galā. vispār jau esmu samierinājusies, ka tāda esmu un tā arī jādzīvo. ja paveiksies, varbūt būs kā senāk. dzīvoju tīri uz pašiedvesmas - visu laiku uz atmiņām - ka toreiz tādās situācijās jutos, kā kaut kas smaržoja, garšoja... tāds baigais emociju invalīds smile ja godīgi - baigi esmu nogurisi sevi 24/7 motivēt dzīvot. no malas visi saka - kāds jauks, pozitīvs cilvēks... samierināšanās man ir vienīgais, kas palīdz. nesalīdzināt sevi ar citiem un pieņemt, ka esmu tāda jocīga...;)

4 491

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

saulespuke216 rakstīja:

starp citu - visas tās pašas izjūtas, medikamenti, kuri kādreiz palīdzēja, vairs nepalīdz, paliek sliktāk, pat no pusītes xanaxa nenormāls miegs un otrā dienā garastāvoklis pilnīgi nekāds. somatika arī iet uz urrā... un bail sajukt prātā - tad sev saku - nu un, būsi traka, ne pirmā ne pēdējā... tas palīdz smile

4 492

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

kādam kādreiz ir novibrējusi sirds uz 2-3 sek pie panikas? nevis ka trīc bet tāda smalka vibrācija pāris sek laikā?

4 493

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

antrak26 rakstīja:

kādam kādreiz ir novibrējusi sirds uz 2-3 sek pie panikas? nevis ka trīc bet tāda smalka vibrācija pāris sek laikā?

Tev sirds ir pārbaudīta? vesela?

4 494

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Sapraats rakstīja:
antrak26 rakstīja:

kādam kādreiz ir novibrējusi sirds uz 2-3 sek pie panikas? nevis ka trīc bet tāda smalka vibrācija pāris sek laikā?

Tev sirds ir pārbaudīta? vesela?

Esmu veikusi ehokardio un holteru, bija tikai palēlināts pulss miegā un pa dienu paatrināts pulss, mana ģim ārste - kardioloģe teica, ka nekas man neesot, viss uz nervu pamata.

Bet vakardienas smalkā sirds vibrācija uz 2-3 sek sabaidīja jo kkas tāds pirmo reizi bija!

4 495

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

antrak26 rakstīja:
Sapraats rakstīja:
antrak26 rakstīja:

kādam kādreiz ir novibrējusi sirds uz 2-3 sek pie panikas? nevis ka trīc bet tāda smalka vibrācija pāris sek laikā?

Tev sirds ir pārbaudīta? vesela?

Esmu veikusi ehokardio un holteru, bija tikai palēlināts pulss miegā un pa dienu paatrināts pulss, mana ģim ārste - kardioloģe teica, ka nekas man neesot, viss uz nervu pamata.

Bet vakardienas smalkā sirds vibrācija uz 2-3 sek sabaidīja jo kkas tāds pirmo reizi bija!


Jā, pulss mainās uz nervu pamata.

4 496

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Vai no VD var uznākt tādas lēkmes,kā labās paribes sāpes, kad ievelk elpu vai pakustās? Dur kā ar nažiem. Parasti viss sakās vakarā,pirms došanās gulēt, nav katru vakaru ,bet šad tad, no rīta sapes jau pazudušas. Bet ,kad uznāk tad sāp ellīgi. Godigi sakot, ja tas ir no VD, un ja kādam vel tada problema,kā ar to cinities?:(
Un vēl jautājums, varbūt kāds/ kāda te ir saskāries ar problēmu - skanēšana galvā/ausīs? Jau gadu man tā ir, sakumā biju pie lora, protams neko man ipaši nepateica, izrakstija homeopatiskas zales, teica ka itkā " varbut kāds asinsvads sašaurinajies" pie ausīm, bet nu zales mazliet padzeru, ta ka likas ka man no viņam blaknes toreiz, tad partraucu dzert. It kā jau esmu iemacijusies sadzīvot ar šo problemu, bet tomer, ja kadam ta ari bijis, vai izdevās atrisināt problemu? Es lasiju interneta daudz, un rakstits ka nevar isti atrisinat, bet gribetu dzirdet pieredzi. Pat nezinu pie kada specialista iet, jo neliekas pat ka tas saistits ar VD, jo nav tā ka parstatu kadreiz skanēt.

4 497

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Vispār varbūt ir šeit arī kāds/ kāda ļoti emocionāls cilvēks? Gribētos aprunāties , protams privāti , caur vēstulēm. Gribas zināt, kā tiekat ar VD galā, jo manuprāt, tadiem cilvēkiem visgrūtāk sadzīvot ar šo problēmu.

4 498

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

Meow rakstīja:

Vispār varbūt ir šeit arī kāds/ kāda ļoti emocionāls cilvēks? Gribētos aprunāties , protams privāti , caur vēstulēm. Gribas zināt, kā tiekat ar VD galā, jo manuprāt, tadiem cilvēkiem visgrūtāk sadzīvot ar šo problēmu.

Ir ir

4 499

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

es arī v\elētos parunāties

nosing spešal

4 500

Re: Simptomu saraksts (papildināms)

kurbadsss rakstīja:

es arī v\elētos parunāties

Droši ar mani var