1

Tēma: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Labdien!
Ar veģetātīvo distoniju cīnos kopš 2013.gada novembra mēneša. Biju darbā, aizgāju uz virtuvi padzēros ūdeni, atgriezos no virtuves apsēdos krēslā un pēkšņi sirds sāka sisties kā tukšā bļodā. Elpot nevaru, pakustēties nevaru! Panika! Kolēģi izsauca ātros, ātrie aizveda uz slimnīcu, sašpricējā, 3 dienas noturēja nodaļā, izmeta no slimnīcas ārā un paziņoja, ka man ir nervu sabrukums, depresija un VD. PUNKTS.
Esmu izmēģinājusi n-tos anti depresantus, gājusi pie psihoterapeita , šie 2 nestrādā.
Šobrīd dzīvoju ar Alprozolāmu (mana ātrā palīdzība) un ar sevi pašu.
Gribu pateikt, ka pagaidām gaismu tuneļa galā neredzu. No rīta pamostos kopā ar VD, vakarā ar VD aizeju arī gulēt (dzeru miega zāles, savādāk par aizmigšanu varu aizmirst!).
Šobrīd vienīgais , kas reāli palīdz sadzīvot ar šo diagnozi ir paļāvība uz Dievu! Pieņēmu Jēzu Kristu par savu glābēju. Gribu ieteikt pārējiem VD cīņasbiedriem, pamēģiniet šo ceļu varbūt vēl kādam Jēzus palīdzēs sadzīvot ar VD.
Lēksmes laikā apziņa, ka Dievs mani mīl un ka bez viņa ziņas no manas galvas nenokritīs pat 1 mats, palīdz sagaidīt lēkmes beigas. Palīdz nepazaudēt skaidro saprātu , palīdz izturēt augsto asinspiedienu, vājprātīgo sirds pukstēšanu, mežonīgo pērtiķu sarunas galvā, palīdz nesajukt prātā, jo mani šīs sajūtas pārņem, moka, terorizē, Nevaru parunāt, nevaru nostāvēt , nevaru pakustēties , sāp, reibst, pukst, spiež , tirpst.
Pie ārstiem aizeju tikai pēc receptes savam trankvilizatoram , nekas cits no zālēm nepalīdz.. Ārsti smejas, brīnās, groza galvu, pūš viņi nesaprot . Pasaka, ka  ir jātiek ar to galā un viss. Bet man vajag palīdzību!
Šobrīd mana vienīgā Cerība ir Kristus, es ceru un  ticu , ka Kristus mani izdziedēs.

Ieva

2

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Sveika! Nu man nav tik traki kaa tev, kad visas sliktaas sajuutas reizee kopaa... Saprotu, ka kriiti izmisumaa.. Es agraak ar vienu sajuutu ar kritu izmisumaa, tagad peedeejaa laikaa, kad uznaak reibonhi, tirpshana vai citreiz pat panikas leekme, izturu, pacieshu un tad daru savas lietas taalaak! Jeezus arii ir mans personiskais glaabeejs, arii Vinsh vieniigais man ir paliidzeejis nanos izmisuma briizhos, zheel ka par Vinhu ikdienaa, kad juutos labi, biezhi aizmirstu.. Zinu, ka Jeezus nekad nekad nekad mani nav atstaajis un neatstaas!!!  Lai Dieva tevi sargaa, Ieva! Varbuut meeghini kaut kaa leenaam atteikties pamazaam no taam zaaleem, nu lhoti pamazaam, protams! Varbuut fiziskaas aktivitaates vismaz 30min  dazhas reizes nedeelhaa tev vareetu ilgterminhaa paliidzeet? Es zaales neesmu dzeerusi, kaut kaa man laikam nav tik slikti, varu iztureet, un katru dienu ar nav tie sliktumi..

3

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Ar fiziskajām aktivitātēm viss ir kārtībā, es daudz vingroju, braucu ar riteni, peldu (arī sporta nodarbību laikā mani piemeklē kāda no sliktajām sajūtām ,ar atelpošanos, ar sevis nomierināšanu es viņas pārlaižu...) . Palīdz tikai un vienīgi smags, fizisks darbs, izklaides man nepalīdz!  Kolīdz es esmu miera stāvoklī tā sāpes ir klāt un mokas sākas...
Nepiekrītu , ka jāatsakās no zālēm. Mans ārsts man teica, ka viņš ir piedalījies kaut kādā seminārā nesen , kur ir runāts par šiem gadījumiem. Un lektors ir piekodinājis, ka depresijas un VD gadījumā ir jāārstējas, jādzer antidepresanti , ja to nedara, tad beigu iznākumā iedzīvojas DEMENCE. Es gan smējos ārstam acīs un teicu, ka VD lēkmes gadījumā man jau viņa ir.

4

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Eh, man atkal fiziskass aktivitaates un svaigs gaiss liekass citreiz ir provokators sliktaam sajuutaam sad kad seezhu miikstaa kreeslaa un dzeru zalho teeju, juutios komfortaa! Par to demenci nebiju dzirdeejusi, izklausaas briesmiigu.. Tev ir tahikardijas leekmes vai vnk ekstrasistoles?

5

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Kaapeec psuhoterapija nepaliidzeeja tev?

6

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Chuss - cik AD izmēģināji?

7

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Baibai - tahikardijas lēkmes man laikam nav, jo kardiogrammas ir taisītas n-tās reizes, neredz tur neko bīstamu. Protams pulss ir 136x, spiediens 150 un uz augšu , iešpricē nomierinošo un atlaiž.
Kāpēc psihoterapija nepalīdzēja? Nezinu . Mūsu pusē psihoterapeitu nav nemaz tik daudz, tuvākais nepatika, nesaprata mani , gribēja mani pieradināt pie domas, ka nāve ir neizbēgama, ka tur neko nevar mainīt, ka ir jāsamierinās. Uz mani viņa teiktais neiedarbojās, kā VD klāt, tā nāves bailes arī!
Es Tev piekrītu, ka svaigs gaiss un fiz.aktivitātes provocē VD, bet mājās sēžot, vai guļot ir vēl trakāk. Kā sāc ieklausīties sevī, tā panika klāt! Brrrrrrrr.

8

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Milēdijai - pietiekami daudz - Noofen, Elicea, Betamax , Fluanxsol un vēl kaut kāds bija.
Man škiet, ka man no viņiem paliek tikai sliktāk. Blaknes briesmīgas. Nejūtīga mēle, smagas galvas sāpes utt. Dzerot AD nespēju normāli funkcionēt. Izmēģināju pat 2 mēnešus dzert zāles neejot ārā no mājas, gultas režīmā, brrrrrr. Labāk dzert zāles un mocīties cilvēkos. Esot sabiedrībā esmu spiesta saņemties un turēties, redz, ka bāla, slāba, jocīga, bet es pasaku , ka vienkārši slikti jūtos un ir OK. Ja uznāk lēkme nolienu kādā stūrītī pārlaižu un funkcionēju tālāk.

9

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

chuss rakstīja:

Milēdijai - pietiekami daudz - Noofen, Elicea, Betamax , Fluanxsol un vēl kaut kāds bija.
Man škiet, ka man no viņiem paliek tikai sliktāk. Blaknes briesmīgas. Nejūtīga mēle, smagas galvas sāpes utt. Dzerot AD nespēju normāli funkcionēt. Izmēģināju pat 2 mēnešus dzert zāles neejot ārā no mājas, gultas režīmā, brrrrrr. Labāk dzert zāles un mocīties cilvēkos. Esot sabiedrībā esmu spiesta saņemties un turēties, redz, ka bāla, slāba, jocīga, bet es pasaku , ka vienkārši slikti jūtos un ir OK. Ja uznāk lēkme nolienu kādā stūrītī pārlaižu un funkcionēju tālāk.

No tā sarakstiņa es redzu tikai vienu AD -Elicea. Es ar trešajiem AD tikai sāku justies ok, bet tiem nelasīju arī instrukciju, un pat, ja bija kāda nlakne, tad to nejutu. Varbūt ir vērts pamēģināt citus, ja ir nepieciešamība?

10 Izmainīja pūcīte (2016-05-01 22:39:33)

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Es arī vairākus AD mēģināju, bet man visi bija par stipru, trakas blaknes un visi simptomi vēl drrrrausmīgāki, tad doka izrakstīja Feverin, kas skaitās viegli AD, ko pat pusaudži drīkst lietot. Man bija bail mēģināt, jo likās, ka atkal būs "jautrība', bet nu visbeidzot līdzēja man smile
Bet par to situācijas pieņemšanu, varbūt tā nav nemaz peļama doma, jo man bija bailes noģībt, jo galva reiba utt. kad pārstāju baidīties un teicu sev, nu un tad, ka noģībšu, tad bailes arī atkāpās pamazām.. arī simptomiem nepievērsu uzmanību, vnk uzliku ignoru, un pamazām viss pazuda, arī sliktā dūša, ar kuru mocījos daudzus mēnešus, kā arī ģeneralizētā trauksme, kas bija īpaši nepatīkama. (bet trauksmei laikam AD palīdzēja)

11

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Sveiki...arī es jau kādus 4 gadus sadzīvoju ar VD...Piedzīvoju visvisādus simptomus,lēkmes...Pašlaik ir tā ka galva iet sviestā...Vienreiz pat dabūju izkāpt no autobusa,jo likās,ja neizkāpšu - sajukšu prātā...Neirologs ieteica Noofen tabletes....tiešām palīdzēja...2nedēļas padzēru un ir ok.....Protams garšo alkohols un cigaretes,saprotu ka vajadzētu mest nost,bet raksturs vājš sad  Tāpēc šo medikamentu lietošanas process ik pa laikam jāatkārto....

12

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Lasu un solidarizējos ar tām sajūtām - pilnīgi tāpat. Arī cenšos sevi noskaņot uz to, ka Augstāks Spēks visu vēro un neļaus notikt kam sliktam. Ieva  - cik bieži sliktumi uznāk?

13 Izmainīja hera3333 (2016-05-18 19:00:06)

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

chuss rakstīja:

Ar fiziskajām aktivitātēm viss ir kārtībā, es daudz vingroju, braucu ar riteni, peldu (arī sporta nodarbību laikā mani piemeklē kāda no sliktajām sajūtām ,ar atelpošanos, ar sevis nomierināšanu es viņas pārlaižu...) . Palīdz tikai un vienīgi smags, fizisks darbs, izklaides man nepalīdz!  Kolīdz es esmu miera stāvoklī tā sāpes ir klāt un mokas sākas...
Nepiekrītu , ka jāatsakās no zālēm. Mans ārsts man teica, ka viņš ir piedalījies kaut kādā seminārā nesen , kur ir runāts par šiem gadījumiem. Un lektors ir piekodinājis, ka depresijas un VD gadījumā ir jāārstējas, jādzer antidepresanti , ja to nedara, tad beigu iznākumā iedzīvojas DEMENCE. Es gan smējos ārstam acīs un teicu, ka VD lēkmes gadījumā man jau viņa ir.

Hmm,divaini gan ka arsti tik loti satraucas par ad popularitati un censas to veicinat.Turklat ar demenci saslimt parsvara genetisku iemeslu del un reti citu iemeslu....tas biezak ari ir nopietnu galvas traumu del...Pateiksu godigi mani mazliet sadusmo sadi arsta apgalvojumi,jo galvenais ja tev pasai tiesam lidz tie ad un gribas tos dzert ..Tas ari ir svarigak.

14 Izmainīja hera333 (2016-08-15 09:19:42)

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

Sveika Ieva !Man iet tikpat traki ka tev un briziem vel trakak .Nu ta saku ,jo noverteju savu situaciju,protams pat distoniki nevra ielist viens otra galva un kermeni .Mani satrauc tas ,ka ka samierinos ar vienu jocigo lietu ,ta kermenis tulit izdoma nakamo .Mana briesmiga fantazija ,nelauj man dzivot nu ne dienu ...Jo p[atstavigi ,jau sevi moku ar bailem ,un sarunam sava galva -kas ar mani notiek?Vai tas ir normali?A ja nu ,a ja tas notiks ?A varbut man nemaz tomer nav VD ?A ja nu vairs nekad nedzivosu normali ,a ja nu zuadesu sapratu !Man pedeja laika ir iemesls ta justies ,jo depresija patstaviga un smaga man tagad jau ir kadu laicinu un lekems del ta uznak ka tyik atlauju domam valu ..Tiesam vairs nejutos ne normala ,ne lietojama .Darba man navc jau tagad patstaviga gadu un nemaz nezinu ,ka tas butu iespejams ar sliktumiem un apatiju ,kuras mani moka katru dienu .Bet ,lai dzivotu un arstetos ir vajadzigi lidzekli un ta nu minos ka vavere riteni ...Censos mainit savu dzivi -ir uzlabojumi un atkal iekritu vel dzilaka bedre .Bailes ir manas ikdienas patstavigas pavadones ...Biezi versos pie Dieva ,jo jutu mierinajumu taja .Baznica ieiet nerti ,ja butu tur viena pati butu vieglak palikt vienai ar savam domam ar Dievu divata .Arzemes bija vieglak ,tur baznicas ir alaz vala un visi var nakt un iet pec sirds patiaks .Neviens neko nevaica un bieiz tur ari neviena nav ,tad ari biezi izmantoju to...Izraudajos klusiba  ,nomierinajos un gaju talak..Pec tam bija vieglak ..Nezinu vairs kur meklet citur palidzibu ,laikam bus jamekle sevi speks rast atbalstu kada draudze ...Kas man ir netipiski un bus gruti ,jo tas prieks manis ir kas jauns ..Parasti ar Dievu runaju vienatne un ne ar vienu to neapspriezu un padomus neludzu ..

15

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

par baznīcu - pareizticīgo baznīcas ir vienmēr vaļā - ja nu savajagās kur ieiet...;)
par prātā sajukšanu - laikam visiem VD skartajiem ir šīs pārdomas. gribas dzīvot "kā agrāk", bet tas neizdodas un tad nāk pārdomas par to, ka viss ir galīgā paka_ļā, ka dzīve ir beigusies u.t.t. es cenšos sevi nodarbināt fiziski, diemžēl, man ir reāli problēmas ar veselību - sporta trauma, kuras dēļ ar fiziskajām aktivitātēm nākas tā prātīgi nodarboties, bet vienalga - pēc 60 km ar velo vai kā tamlīdzīgi, paliek labāk. paliek labāk arī esot kopā ar pozitīviem cilvēkiem, darot lietas, kas ir patikušas agrāk. man jau šis viss gadus 20, tikai agrāk nezināju, kas ar mani - domāju, ka esmu neriktīga, nevienam neteicu, bet panikas lēkmes vienkārši pārcietu, paslēpusies kādā kaktiņā - parasti tās piemeklēja naktīs. laikam jāmācās sev pateikt - ja aŗi kas notiks, tātad tam tā jānotiek, nav iepriekš jāstreso par to, kas būs vai nebūs... man vismaz tas palīdz. un sajūta, ka neesmu vainīga pie tā, kas ir.

16

Re: Mana cīņa ar veģetatīvo distoniju

dita rakstīja:

par baznīcu - pareizticīgo baznīcas ir vienmēr vaļā - ja nu savajagās kur ieiet...;)
par prātā sajukšanu - laikam visiem VD skartajiem ir šīs pārdomas. gribas dzīvot "kā agrāk", bet tas neizdodas un tad nāk pārdomas par to, ka viss ir galīgā paka_ļā, ka dzīve ir beigusies u.t.t. es cenšos sevi nodarbināt fiziski, diemžēl, man ir reāli problēmas ar veselību - sporta trauma, kuras dēļ ar fiziskajām aktivitātēm nākas tā prātīgi nodarboties, bet vienalga - pēc 60 km ar velo vai kā tamlīdzīgi, paliek labāk. paliek labāk arī esot kopā ar pozitīviem cilvēkiem, darot lietas, kas ir patikušas agrāk. man jau šis viss gadus 20, tikai agrāk nezināju, kas ar mani - domāju, ka esmu neriktīga, nevienam neteicu, bet panikas lēkmes vienkārši pārcietu, paslēpusies kādā kaktiņā - parasti tās piemeklēja naktīs. laikam jāmācās sev pateikt - ja aŗi kas notiks, tātad tam tā jānotiek, nav iepriekš jāstreso par to, kas būs vai nebūs... man vismaz tas palīdz. un sajūta, ka neesmu vainīga pie tā, kas ir.

Paldies,ka atbildeji .Mana VD ir vairak uz fiziskam kaitem balstita ,tapec ikdiena biezi mokos ar slioktu dusu ,migrenu ,slikti redzu utt,neatkarigi pat no mana garastavokla vai  iedomas .Man ir problemas ar muguru ,un ieksejo organu darbibu ,ka ari ar apasinosanu un skabekla trukumu.Vienkarsi sanak ta ,ka nakas pastresot gribi vai ne ,jo ir ikdienas problemas ,kuras jarisina ,ka ari bezdarbs un citas raizes ..Nezinu ka citur bet mana pilseta bpareizticigo baznica strada noteiktu laiku un ne vienemer arpus draudzes locekli taja ir laipni gaiditi ,runaju pec pieredzes ,tapat ipasi brivi nejutisies ,ja mugura urbjas acu parsi un visu laiku tevi noraj ,kur un ka tu liec svecites un ka un kur staiga ..Tas tik daudz par areizticigo baznicu mana pilseta ..Arzemes protams ta nebija ,ari galvaspilseta noteikti ir savadak smile